Rīga +18°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Irēna Goluba, geštaltterapeite, psihoterapijas speciāliste
Dzīvniekam dota agresivitāte, lai ķertu medījumu, cīnītos, iekarotu mātīti, paceltos augstāk tēviņu hierarhijā. Arī cilvēku sabiedrībā tas viss bija vajadzīgs izdzīvošanai – fizioloģiski arī cilvēks ir dzīvnieks, un agresivitāte ir psihiskās regulācijas sastāvdaļa. Tā tiek ierobežota tikai pēdējos 300 gados. Ideja, ka labi un vēlami būt džentlmenim – nosacīti maigajam vīrietim –, ir salīdzinoši jauna, turklāt visos sabiedrības līmeņos tai ir vien kādi simt gadi.
Mūsdienās pret vīriešu agresiju ir specifiska attieksme. No vienas puses, spēcīgos, brutālos vīriešus daļa sieviešu joprojām vērtē augstu, taču tagad svarīgi, lai viņi savu agresivitāti paši prastu ierobežot un apturēt.
Raksturs vai emocijas?
Agresijas izpausmes nosaka vairāki faktori. Viens no tiem ir iedzimtais temperaments jeb nervu sistēmas darbības tips. Flegmatiķa emocionālie stāvokļi attīstās lēni, viņš vieglāk var sevi bremzēt, taču, nonācis līdz kautiņam, būs grūti apturams. Holeriķis ļoti ātri aizsvilstas un uzsprāgst, bet, izlādējot agresiju, var ātri apstāties. Sangviniķis ir kaut kas pa vidu starp abiem, savukārt melanholiķim agresija vispār nav raksturīga, tiesa, viņam var piemist verbālā inde.
Ikviens cilvēks kādā situācijā var būt dusmīgs – tās ir emocijas, reizēm var uzvesties agresīvi, taču paaugstināta agresivitāte var būt arī rakstura iezīme. Gadsimtiem ilgi spēks un agresija bijuši teju sinonīmi, bet tagad citi laiki. Lielā daļā vīriešu agresīvā enerģija audzinot tiek ierobežota, tiesa, tā bremzējot arī enerģiju kopumā un padarot viņus slinkus, bez iniciatīvas.
Dabisko agresiju un enerģiju svarīgi atšķirt no agresivitātes kā rakstura iezīmes.
Vīrieti ar viegli uzliesmojošu raksturu jebkurš sīkums aizskar un provocē, un tad viņš nekontrolē, ko saka vai dara. Nevar izslēgt, ka šāda uzvedība var būt saistīta arī ar kādu psihisku traucējumu. Ir pamatīgi jāiedziļinās, lai saprastu, cik tālu agresijas izpausmes atkarīgas no temperamenta, cik – no audzināšanas, un, iespējams, tas jau ir darbs profesionālim.
Cīņa par varu
Daba un evolūcija tēviņam kauties ar mātīti neparedz. Primātu sabiedrībā ir skaidra attiecību hierarhija: tēviņi augšā, mātītes – apakšā. Taču cilvēku sabiedrībā tā nav. Kad partneri cīnās par varu vai kad viens vai otrs attiecībās kaut ko ilgstoši nesaņem, dažādās situācijās agresija var uzliesmot gan vīrietī, gan sievietē.
Latvijā un arī citās ziemeļvalstīs sievietēm ir stabila matriarhālā pozīcija – ir saimnieks un saimniece, un nekur nav teikts, ka saimniece ir mazāk nozīmīga par saimnieku. Tas ļauj domāt, ka vēsturisko tradīciju ziņā sievietes jūtas droši. Mūsdienās Latvijas sievietes ir augstos, atbildīgos valsts nozīmes amatos un ir gana ietekmīgas.
Vienlaikus vardarbība ģimenē Latvijā ir milzīga sabiedrības problēma.
Līdz ar to vīriešu dusmu izpausmes tiek vērtētas vēl asāk, piesardzīgāk un uzmanīgāk.
Vardarbība partnerattiecībās bieži rodas citā vietā, piemēram, darbā, taču tiek izpausta ģimenē – vidē, kur frustrēts vīrietis var atļauties bez bailēm izgāzt dusmas. Tā nav akceptējama rīcība, turklāt šādi var zaudēt ne tikai ģimeni, bet arī karjeru.
Uzkrātās dusmas
Agresīva uzvedība ir ne vien kliegšana, draudi un fiziska varas paušana, bet arī aktīvas kustības, kas fiziski otru neaizskar, tomēr rada draudīgu situāciju un izraisa bailes. Piemēram, atnākot mājās, priekšnamā skaļi nomesti apavi nav tieši draudi, tomēr tā tiek radīta agresijas piestrāvota gaisotne. Demonstratīvās dusmas otrā izraisa nepatiku, bailes un vēlmi izvairīties. Arī lamuvārdu lietošana bieži vien aizvieto cita veida dusmu izvirdumus.
Pastāv arī slēptās dusmu formas. Tās var izpausties ikdienas darbībās, piemēram, sieviete traukus mazgā vai kārto tik uzsvērti skaļi, ka nav nekādu šaubu – dusmu emocijas ir sakāpinātas. Tās var izpausties arī vārdos – nievājošas piezīmes, skaļāks balss tonis, īgna intonācija. Ne vienmēr paredzams, ko katra cilvēka psihe uztvers kā uzbrukumu. Daži ir jutīgi pret balss toni, citi – pret straujām kustībām, vēl kādu biedē saspringti žokļi otra sejā. Taču jāņem vērā – frustrēts cilvēks jau ir tik uzvilkts, ka dusmu izpausmei pietiks ar pavisam nelielu iemeslu.
Visbīstamākās var izrādīties neapzinātās uzkrātās dusmas.
Strīda karstumā diez vai kāds spējīgs sevi analizēt un saprast, tāpēc svarīgi censties būt jutīgākam laikā, kad agresija mostas un uzkrājas, bet vēl nav gatava izpausties. Jāapzinās, ka bieži vien tas ir dažādu iemeslu savienojums. Ja zini, ka vari sadusmoties, pirms likt roku uz mājas durvju roktura, labāk iepauzēt un izmest pāris loku pa kvartālu, lai agresiju mazinātu. Ar agresiju saistītie hormoni var vīrietim dot spēku, taču jāraugās, lai tas tiek virzīts produktīvā gultnē.
Smagās darbdienas dusmas labāk atstāt sporta zālē, nevis nest uz mājām.
Svarīgi atrast pieņemamu veidu, kā neaiznest dusmas uz mājām. Cilvēki ar paaugstinātu agresijas līmeni nereti izvēlas kādu cīņas sporta veidu, un pēc treniņa viņi ir mierīgāki, iemācījušies savu agresiju kontrolēt. Taču, ja dusmas rodas tieši mājās, jādomā par īsto cēloni un jāmeklē risinājums, lai neuzkrātu agresiju. Ja vīrietim ir, piemēram, seksuālā izsalkuma dusmas, nevajadzētu dusmoties par nekārtību mājās, bet stiprināt seksuālo saikni ar sievieti – iemācīties viņu savaldzināt, nevis pieprasīt.
Kad attiecībās kā trūkst, gan vīrieši, gan sievietes bieži nevis lūdz otram palīdzību, bet gan dusmojas, ka to nesaņem. Dusmoties ir drošāk, ierastāk un vieglāk, savukārt lūgums ir atklāšanās – lūgt nozīmē atzīt, ka otrs ir spēcīgāks un no viņa kaut ko vajag. Ja viņš ko iedos, iespējams, kaut kas būs arī jādod pretī.
Agresija gultā
Vīrieši savā agresijā dažkārt mēdz vainot sievieti: viņa mani līdz šādam stāvoklim noveda ar mūžīgo zāģēšanu! Parasti sieviete zāģējot izpauž savu hronisko neapmierinātību, tāpēc būtu vērts saprast, cik tā ir pamatota un par ko. Piemēram, seksuāli apmierinātai sievietei nav ne vēlmes, ne noskaņojuma zāģēt.
Tiesa, dažreiz veidojas apburtais loks – sieviete ir dusmīga un pauž savu agresiju zāģējot, savukārt vīrietis dusmojas par to, ka viņa ir dusmīga.
Vīrietis vakarā pierunā seksam, bet patiesu baudu negūst, savukārt sievietei tās nav vispār. Šāds sekss abiem tikai vairo dusmas un agresiju. Te arī rodas pretruna. Sieviete saka: ja mums ir tādas attiecības, kāds var būt sekss! Vīrietis pretī: ja mums ir tāds sekss, kādas var būt attiecības! Savstarpēja neapmierinātība, neattaisnotas gaidas, vilšanās par dzīvi var sakrāties un kāda brīdī izpausties abpusējā agresijā.
Daļai sieviešu patīk brutāls sekss. Taču brutāls sekss un vardarbīgs sekss nav viens un tas pats, turklāt ne vienmēr vīrietis spēj to atšķirt. Brutālā seksā vīrietis sievieti iegūst spēcīgi, bet ne rupji – viņš redz, kas notiek ar partneri. Savukārt vardarbīgā seksā vīrietis gūst apmierinājumu, pilnībā ignorējot sievietes seksuālās vajadzības. Pārim, kam ir labs sekss, tas pēkšņi nekļūs vardarbīgs. Savukārt pārim, kam parasti sekss ir mehānisks, dusmu un agresijas uzliesmojumā tas var kļūt vardarbīgs.
Sajust izvirduma tuvumu
Būtiski saprast – agresijas izpausme ir izņēmuma gadījums vai arī tā ir ilgstoša, hroniska problēma, kas rodas bez redzama iemesla, un tas jau liecina par paaugstinātu agresivitāti.
Mēdz teikt, ka vienu reizi paslīdēt kāja var ikvienam. Piemēram, saspringtā sarunā, pat mēģinot runāt mierīgi, pēkšņi saproti, ka kliedz, un pēdējā mirklī apturi sitienam paceltu roku. Tā var gadīties. Vienreiz. Svarīgi līdzīgā situācijā spēt saprast, ka dusmu izvirdums ir pavisam tuvu. Noguris šoferis pie stūres vienreiz var piemigt, pēdējā brīdī pamostoties vēl savā, nevis pretējā joslā. Nākamreiz viņš zina robežu un, jūtot tās tuvumu, nobrauks ceļa malā un pagulēs.
Svarīgi mēģināt atcerēties savas izjūtas pirms dusmu uzliesmojuma.
Šo stāvokli var atpazīt, jo agresija parasti pārņem visu ķermeni: paaugstinās balss tonis, ķermenis saspringst, kustības ir asākas. Dažkārt signāls var būt pat ēdiens – parādās vēlme izvēlēties tādu, kā sadalīšanai jāpieliek spēks, piemēram, sausa, sīksta gaļa, kas burtiski jāplēš ar zobiem.
Ja agresija izpaudusies vienreiz un to dziļi nožēlo, ir jāatvainojas. Tuvojoties nākamajai reizei, agresiju var atpazīt un nepieļaut. Var doties skriet vai uz trenažieru zāli, skaldīt malku, dauzīt boksa maisu vai kā citādi mazināt agresiju. Tomēr, ja agresija rodas un pieaug tieši attiecībās, nevis citur, par to jādomā kopā – jāizvēlas gaišais brīdis, jāapspriež, kas notiek, un jāizlemj, vai nepieciešama palīdzība ar skatu no malas.
Agresijas trīs sejas
- Aizsardzības agresija. Proti – kad tev uzbrūk, tu atbildi.
- Frustrācijas jeb izsalkuma agresija. Gan burtiskā bada sajūtas nozīmē, gan plašāk. Frustrācija ir aizkaitināmība, nepacietība – tajā nonāk tad, ja kādas vajadzības netiek apmierinātas. Frustrācija rodas, arī, piemēram, neapmierinot seksuālo apetīti. Šķērslis uz iekāroto mērķi jebkurā cilvēkā rada enerģiju, kas dažreiz izpaužas pacietībā, bet dažreiz – dusmās.
- Vīriešiem piemītošā agresija, kas mudina virzīties uz augšu pa hierarhijas kāpnēm. Lai gan zināmās devās agresija kā enerģijas lādiņš piemīt visiem, tam, kuram tās vairāk, ir lielākas izredzes ieņemt augstāku vietu starp citiem tēviņiem, iegūstot plašāku piekļuvi mātītēm un pārējiem resursiem, taču tos var dalīt ar citiem, bet mātīti – nē. Dzīvnieku, piemēram, pērtiķu pasaulē ir ļoti svarīgi, kurš tēviņš pirmais tiks pie pārtikas resursa, jo tas nozīmē, ka pirmais ēdīs ne vien viņš, bet arī viņa mātīte un bērni.
