Rīga +9°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirmo reizi saskāros ar tik radikālu domāšanas veidu, jo pārsvarā izvēles pamatā ir jautājums par izmaksām. Tomēr tagad arī pati novēroju, ka, rezervējot naktsmītni Booking platformā, pievēršu uzmanību, vai naktsmītnei ir piešķirts ilgtspējas reitings. Kā arī izskatu iespēju ceļot ar sabiedrisko transportu, nevis automašīnu. Nemaz nerunājot par to, ka sen jau vairs nedrukāju automašīnas nomas vai naktsmītņu rezervāciju apstiprinājumus.
Tā pamazām ilgtspējas paradumi ienāk mūsu dzīvē, līdzīgi kā pierodam pie atkritumu šķirošanas vai iepirkšanās lietotu apģērbu veikalos.
«Tūrisms ir viena no tām nozarēm, kas atstāj ietekmi gan uz vidi, gan ekonomiku, gan vietējiem iedzīvotājiem,» atzīst Inese Šīrava, LIAA Tūrisma departamenta direktore, skaidrojot, ka ilgtspējas pamatā ir tūrista izvēles par labu vietējiem pakalpojumiem un produktiem. Viņa kā galvenos izaicinājumus ilgtspējas jomā tūrisma nozarē min, pirmkārt, transportu – cilvēku vēlme un iespējas ceļot ietekmē to, cik daudz izmešu tiek radīts, otrkārt, populārus galamērķus ietekmē masu tūrisms, tāpēc vietējās pašvaldības plāno, kā to ierobežot, reaģējot uz pastāvīgo iedzīvotāju neērtībām.
Transports – vislielākais pēdas nospiedums
Transports atstāj milzīgu pēdas nospiedumu, īpaši lidojumi. Tāpēc ir atbildīgi līdz 500 km tāliem braucieniem izvēlēties sauszemes transportu, nevis lidot. Lai veicinātu videi draudzīgāku transportu izvēli, Eiropā attīstās nakts vilcienu maršrutu piedāvājums, lai ceļotu starp lielākajām pilsētām. Eiropas līmeņa politiskais uzstādījums ir radīt labu alternatīvu īsajiem lidojumiem. Jautājums, cik cilvēki paši ir gatavi ceļojot upurēt savas ērtības un ziedot laiku, lai izdarītu videi draudzīgākas izvēles?
«Aviopārvadājumi atstāj visvairāk izmešu un attiecīgi vislielāko ietekmi uz dabu, īpaši tālie lidojumi,» atzīst Inese Šīrava. «Un aviokompānijas domā, kā samazināt šo ietekmi.» Viņa skaidro, ka tālie lidojumi kļuvuši dārgāki, kas dabiski ceļotājus mudina nepieņemt spontānus lēmumus par īsiem ceļojumiem uz tāliem galamērķiem, bet rūpīgāk izplānot un pavadīt ilgāku laiku galamērķī, tādējādi mazinot negatīvo ietekmi. Tūrisma eksperte iesaka arī padomāt, kā mēs katrs pats varam šo ietekmi mazināt. Piemēram, var izvēlēties ceļot ar sabiedrisko transportu vai reizēm var nomainīt automašīnas ceļojumu pret pārgājienu ar kājām.
Ko tad īsti nozīmē ceļot pa Eiropas pilsētām ar vilcienu, jautājām transporta jomas entuziastam Tālim Linkaitam. Viņš pagājušā gadā devās gandrīz divu nedēļu ceļojumā no Berlīnes uz Barselonu, tālāk no Barselonas pāri Spānijai uz Bilbao un tad no Bilbao atpakaļ uz Berlīni. «Tā doma, kāpēc gribēju ceļot ar vilcienu, bija lēnā garā apskatīt valstis un pilsētas un iepazīt to dzīvesveidu. To vislabāk var izdarīt ar vilcienu, pa ceļam redzot, kā mainās ainava, kādi ir saimniekošanas stili, kā dzīvo cilvēki. Ar automašīnu braucot, to tik labi nevar izdarīt, sevišķi, ja esi šoferis. Vilcienos ir arī labs servisa līmenis – tur ir visas funkcijas, vari uzlādēt ierīces, ir ērti sēdekļi, var paēst restorānvagonā. Īpaši ģimenēm tas ir jauks un ērts veids, kā ceļot. Nakts vilcienus neizvēlējāmies, jo mērķis bija ceļot un apskatīt vairākas pilsētas, kas ir vien dažu stundu brauciena attālumā. Lai gūtu priekšstatu par pilsētu, pietiek, ka iebrauc pēcpusdienā, noliec somas un dodies apskatīt apkārtni.»
Savlaicīgi plānojot, var ietaupīt uz lētākām vilcienu biļetēm, īpaši starpvalstu vilcienu maršrutos, iesaka Tālis Linkaits. Reģionālajiem vilcieniem biļetēm cena nemainās, bet ir vērts salīdzināt cenas dažādās lietotnēs, piemēram, Tālim izdevās lētāk nopirkt vilciena biļetes braucienam Vācijā no Francijas lietotnes. Ja nepieciešams galamērķī nonākt ar vairākiem vilcieniem, tad svarīgi nopirkt savienoto biļeti, jo vilcieni Eiropā kavējas, arī Vācijā, par ko mums ir priekšstats kā par valsti ar precīzu satiksmi.
«Ticu, ka braukšana ar vilcieniem kļūs arvien populārāka,» saka Tālis Linkaits. «Ilgus gadus vilcieni bija atstāti novārtā, tagad, atverot tirgu, ir jauni pārvadātāji, konkurences rezultātā biļešu cenas iet uz leju, Eiropas Komisija sniedz finansiālu atbalstu nakts vilcienu attīstībai, kas bija gandrīz izzuduši. Iespējams, pat cilvēki gribētu šo piedāvājumu izmantot vēl vairāk, jo redzam, ka Latvijā, ienākot jaunam piedāvājumam, arī ir liela interese. Dzelzceļā pārmaiņas nenotiek tik ātri kā aviācijā. Bet plāni ir. Piemēram, eirotunelis no Londonas uz Franciju plāno palielināt kapacitāti, ir projekti, kā savienot Berlīni ar Briseli, ar Amsterdamu. Tas ies tikai plašumā.»
Masu tūrisms
«Lai arī Latvijā ilgtspējas jautājumi ir redzeslokā, mums šis temats nav bijis tik ļoti sasāpējis kā citos galamērķos, kur ir masu tūrisms, jo mēs tik ļoti neizjūtam tūrisma negatīvās sekas, vairāk redzam tūrisma radītos ieguvumus. Pēdējā laikā daudz dzirdam par galamērķiem, kur plāno ieviest ierobežojumus ceļošanai,» saka Inese Šīrava.
Venēcija ir pirmā pilsēta pasaulē, kas no vienas dienas ceļotājiem iekasē 5 eiro maksu. Pēdējās dekādēs Venēcija ir kļuvusi par vienu no masu tūrisma upuriem. Pilsētu katru gadu apmeklē aptuveni 30 miljoni ceļotāju, un vairāk nekā divas trešdaļas tūristu ierodas tikai uz vienu dienu. Tūrisma nodokli ieviesīs pakāpeniski. Pirmās testa dienas ir šā gada pavasarī nedēļas nogalēs, sākot no 25. aprīļa. Maksa ir obligāta pīķa stundās – no 8.30 līdz 16.00. Vakara apmeklētājiem nebūs jāmaksā.
Arī tādas pilsētas kā Barselona un Dubrovnika ir domājušas par veidiem, kā mazināt milzīgo tūristu pūļu ietekmi uz pilsētas ekosistēmu un tās iedzīvotājiem.
Piemēram, Dubrovnikas pašvaldība ir nolēmusi samazināt tūrisma nozares radīto troksni, aizliedzot pa vecpilsētas ielām vilkt čemodānus. Šo noteikumu pārkāpjot, draud 265 eiro naudas sods.
Pilsēta piedāvā servisu – pie ieejas vēsturiskajā centrā nodot čemodānu, lai tas ar klusu elektrisko transportlīdzekli tiktu nogādāts līdz naktsmītnei. Savukārt vakaros ielu muzikanti, bāri un restorāni nedrīkst radīt troksni, kas pārsniedz 55 decibelus.
Diemžēl masu tūrisms arī mazina iespēju izbaudīt galamērķi – gan pūļa dēļ, kas neļauj izbaudīt vietu un noskaņu, gan tāpēc, ka šīs populārās vietas ir komercializētas, un var tikai pabrīnīties, kā dārgajās kafejnīcās atrodas pircēji. Vienīgais glābiņš ir uz tūristu vietām doties nesezonā. Savukārt Inese Šīrava iesaka, plānojot ceļojumu, vienmēr pameklēt arī citas, tūristiem mazāk zināmas vietas. «Tā varam šo valsti iepazīt no daudz interesantāka rakursa. Informāciju var meklēt internetā, sociālajos tīklos, oficiālajās tūrisma informācijas mājaslapās un centros, jau esot uz vietas. Ja ir gatavība eksperimentēt, ļoti bieži palīdz arī vietēji iedzīvotāji, kam var prasīt padomu.» Galu galā, ilgtspējīga tūrisma pamatā ir vietējās produkcijas un pakalpojumu izmantošana, tāpēc ir svarīgi ceļojumos apmeklēt vietējās, mazās ēstuves, viesoties saimniecībās, kur var degustēt vietējo produkciju, palikt mazās, nereti ģimenes vadītās viesnīcās. Tādā veidā pievienotā vērtība un ekonomiskais pienesums paliek tajā vietā, kur ceļojam. Rezultātā būs jauna pieredze un piedzīvojums.
Ej ar kājām vai brauc ar velosipēdu
Tuvojas vasara, kas ir labs laiks, lai nedēļas nogali vai atvaļinājumu pavadītu, ceļojot pa Latviju. Ne velti populārais tūrisma ceļvežu izdevējs Lonely Planet iekļāvis Latviju savā jaunākajā ceļvedī Best In Travel 2024. Baltijas valstu pārgājienu taku tīkls Baltic Trails ir iekļauts kategorijā Ilgtspēja. Ārvalstu tūristi izceļ Latvijas dabas taku unikālo piedāvājumu, piemēram, populāros pārgājienu maršrutus Mežtaka un Jūrtaka, kā arī Latgales pārgājienu maršrutu Ezertaka, kur vairāk nekā tūkstoš kilometru garajā ceļā var sastapt 134 ezerus. Inese Šīrava uzsver, ka Lonely Planet izcēlis šos maršrutus, jo tajos ir iespēja piedzīvot arī kultūras mantojumu, ko piedāvā vietējie tūrisma pakalpojuma sniedzēji.
Latvia.travel platformā ir apkopota informācija par visu Latviju, kur ir arī ieteikumi ceļotājiem. To apmeklē vairāk nekā 3 milj. interesentu gadā, no tiem apmēram 40 % ir vietējie iedzīvotāji. «Visbiežāk informāciju meklē ģimenes ar bērniem par atpūtas iespējām, idejas brīvdienām, neparastas naktsmītnes Latvijā. Tas nozīmē, ka cilvēki paši meklē kādas neierastas vietas,» saka LIAA eksperte.
Latvijā attīstās arī Zaļo dzelzceļu maršruti, kas ir labs veids, kā būt maksimāli pie dabas un apceļot Latviju. “Sākotnējā ideja par bijušo dzelzceļa līniju piemērošanu velosipēdistiem un kājāmgājējiem radās aptuveni pirms 13 gadiem, iepazīstot Rietumeiropas pieredzi un labās prakses piemērus Spānijā, Portugālē, Beļģijā un citās valstīs. 2014. gadā tika dibināta Latvijas Zaļo ceļu asociācija un pēdējo 10 gadu laikā sadarbībā ar pašvaldībām Vidzemē veikta daudzu bijušo dzelzceļa līniju posmu atjaunošana un nākotnē attīstāmo līniju potenciāla izpēte. Šis ir efektīvs veids, kā saglabāt vēstures mantojumu un bijušās dzelzceļa stacijas, kā arī piedāvāt šajās vietās tūrisma pakalpojumus. Bijušo dzelzceļa līniju pielāgošanai velo un kājām gājēju maršrutiem ir liels potenciāls Latvijā, ņemot vērā visu bijušo dzelzceļa līniju kopējo kilometrāžu,» pastāsta Latvijas Zaļo ceļu asociācijas pārstāve Signe Lorence.
Līdz šim Zaļie dzelzceļu maršruti sakārtoti Vidzemes un Dienvidigaunijas bijušajā dzelzceļa tīklā. Nākamajos trīs gados uzlabojumi gaidāmi Igaunijas virzienā un Kurzemē, kur tiks izveidots pirmais Zaļo dzelzceļu posms Liepāja–Pāvilosta. Vidzemē tiks labiekārtots posms Mazsalaca–Rūjiena–Meizakila (Igaunijā). Gulbenē tiks pielāgots posms cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī ir paredzēti dažādi pieejamības uzlabojumi posmos pirms Ainažiem un Apes.
«Zaļie dzelzceļi ir paredzēti ikvienam, kurš vēlas izbaudīt nesteidzīgu dabas baudīšanu, pārvietojoties ar velosipēdu vai kājām. Var ieraudzīt un iepazīt vietas, kuras ikdienā nav pieejamas autobraucējiem. Esošie posmi daudzviet risina arī trūkstošo veloceļu problēmu,» saka Signe Lorence. «Posmu uzlabošanai un marķēšanai cenšamies izmantot materiālus, kuri ir pieejami un nav vairs vajadzīgi, piemēram, vēsturisko sliežu ceļa gulšņus esam izmantojuši kilometru marķēšanā. Atjaunojot tiltiņus, domājam par dabai draudzīgiem materiāliem. Informatīvajos stendos ir atrodama informācija par tuvumā esošo/bijušo staciju vēsturi, apskates objektiem, nakšņošanas iespējām utt. Esam atšķirīgi no Rietumeiropas valstīm, jo mums ir arī unikāls piedāvājums un iespēja bijušo dzelzceļu trasi izmantot arī ziemā kā slēpošanas trasi. Posmā Melturi–Amata Dodkepu.lv haskiju vilktās ragavas un piedāvājums 2023. gadā ir ieguvuši Eiropas Zaļo ceļu asociācijas apbalvojumu kategorijā Parauginiciatīvas par zaļo ceļu popularizēšanu un aktivitātēm gan ziemā, gan vasarā.»
Bijušo dzelzceļu tuvumā atrodas vietējie uzņēmēji, kuri jau ir pielāgojuši savu darbību, lai tūristam būtu interesanti un arī uzņēmējs iegūtu. Piemēram, nakšņošanas iespējas, telts vietas, dažādi apskates objekti, izjādes ar zirgiem, ēdināšanas pakalpojumi, velosipēdu noma un to remonta pakalpojumi, arī transporta pakalpojumi uz/no izvēlēto apstāšanās vietu. Daudzas bijušās dzelzceļa stacijas ir nonākušas uzņēmēju vai privātpersonu īpašumā. Šīs stacijas šobrīd lieliski papildina Zaļo dzelzceļu maršrutu, piedāvājot naktsmājas, ēdināšanu un veloremonta pakalpojumus. Spilgtākie piemēri ir Ērgļu stacijas restorāns un velosipēdu noma (ziemā – slēpju noma), Alojas stacijas picērija, Kubulos netālu no Balvu stacijas ir pieejams velonomas pakalpojums ar iespēju pieteikt ēdināšanas pakalpojumu un transportu no/uz posma sākumpunktiem un nakšņošanas iespēja. Ir arī pašvaldību iniciatīvas stacijās, piemēram, Kangaros, Ķeipenē, Gulbenē, Alūksnē, šajās stacijās izveidojot vietējās kopienas sanākšanas punktu vai tematisku muzeju – ekspozīciju. Tiek meklēti arī risinājumi Ieriķu stacijas turpmākai attīstībai.
Jau pamatā ieliekot ilgtspējīgu domāšanu
Lai arī ceļotāju paradumi mainās un viņi savas izvēles arvien biežāk izdara, izvērtējot ietekmi uz dabu. Tomēr noteicošais ceļojumu izvēlē ir izmaksas. «No vienas puses, visi saprot, ka ilgtspēja ir svarīga un vajadzīga. Bet tad, kad tas nonāk līdz praksei, līdz reāliem darbiem, tad situācija ir citāda – klienti atzīmē, ka viņiem ilgtspēja ir svarīga, bet, kad cilvēki nonāk līdz pirkšanai, tad izvēli nosaka cena un lētākais piedāvājums. Tāpat uzņēmēju līmenī visi apzinās, ka tas ir svarīgi, bet, kad nonāk līdz darīšanai, tad pietrūkst resursu, līdz ar to darbības nav tādas, kā iepriekš plānots. Ne vienmēr runas un domas iet kopā ar darbiem,» atzīst Šīrava.
Tajā pašā laikā eksperte atzīst, ka Latvijai ir potenciāls veidot ilgtspējīgus tūrisma piedāvājumus, jau pamatā biznesu balstot uz dabai draudzīgiem principiem. Labus piemērus jau redzam ar Zaļā sertifikāta vides kvalitātes zīmi, ko Lauku ceļotājs piešķir lauku tūrisma saimniecībām, kurās ievēro zaļas saimniekošanas principus, saudzējot resursus, veidojot videi un vietējai kopienai draudzīgu tūrisma piedāvājumu. Sertificētās saimniecības zaļā un veselīgā dzīvesveida piekritējiem atpazīstamas ar zīmola nosaukumu Zaļās brīvdienas.
Viens no ilgtspējīgiem tūrisma produktiem, ko būs interesanti apmeklēt, ir zemnieku saimniecība Liepkalns. Tā atrodas gleznainā, kalnainā vietā Ilzeskalna pagastā Rēzeknes novadā, specializējas augkopības nozarē un attīsta bioloģisko lauksaimniecību. Apmeklējot saimniecību, viesiem ir iespēja izsekot līdzi produkta ceļam no lauka līdz galdam, proti, redzēt graudaugus uz lauka, uzzināt par to pārstrādes procesu un nogaršot dažādu veidu ēdienus kafejnīcā Griķu rezidence. Saimniecība saņēmusi Ilgtspējas lauksaimniecības sertifikātu un nominēta Eksporta un inovācijas balvai 2023. Tāpat nozīmīgu novērtējumu ilgtspējas jomā – Michelin zaļo zvaigzni – Latvijā pirmo reizi ir saņēmusi Pavāru māja Līgatnē. To piešķir restorāniem, kas spējuši apvienot izcilas gardēdības pieredzi ar videi un cilvēkam draudzīgas saimniekošanas pamatprincipiem. Šo uzņēmumu darbības pamatā jau ielikta ilgtspējīga domāšana, kas ir labs piemērs citiem nozarē sekot šim virzienam.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
