Rīga +22°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā ikdienas uzturā lietot pavasara zaļumus, ir likt tos salātos. Katru nedēļu ēdamie zaļumi mainās. Paši pirmie zaļumi, kas izdīgst, ir mazās gārsiņas.
Tagad gārsa ir jau nedaudz paaugusies, bet laukā joprojām var atrast nesen izdīgušas lapiņas, kas izskatās nedaudz aizvērušās, viegli salipušas. Tieši tās, nevis tumši zaļās, pāraugušās lapiņas ir jāmeklē likšanai salātos.
Arī pienenes var ēst, tikai jāzina, kuras no tām plūkt. Tā pienene, kas aug pļavā vai kādā vietā, kur cilvēki staigā pāri, būs sīksta, sīva un sūra. Savukārt nomaļā, neskartā vietā kupli saaugusī pienenīte būs maiga un mīļa, gandrīz kā cigoriņu salāts. Arī pieneņu ziedi ir vērtīgi un garšīgi, tikai pirms ēšanas tie ir jāizloba no zaļajām kauslapiņām. Protams, pavasara klasika ir arī lakši.
Vēlākā pavasarī parādās balandas un arī balodenes (tumši sarkanā krāsā), pēc laiciņa arī virza. Nedaudz vēlāk vasarā ļoti labi var izmantot pelašķu lapiņas – bet atkal tikai maziņās, maigās. Tām piemīt profilaktiska iedarbība pret audzējiem.
Latvijas dārzu bagātība pavasaros ir maurloki. Zaļumi, ko cilvēki maz lieto ikdienā, ir ķiploku loki. Tos ķiplokus, kuri ir iestādīti ar mērķi, lai rudenī ievāktu ķiploku galviņas, nevajag tīši applūkāt, ņemot tiem nost lapas. Bet kādā dārza stūrī bieži vien ir izauguši aizmirstie jeb rudenī nenovāktie ķiploki. Līdz ar dabas mošanos tie ir izlīduši ārā kuplā čumurītī. Tos gan var bez žēlastības saplūkt, gatavojot, piemēram, pesto. Vasarā no dārza augiem izmantojamas arī atraitnītes un kliņģerītes.
Interesantu garšu ēdienam piedod upeņu lapas, kāds upeņu pumpurs. Upeņu krūmam apakšējos pumpurus var ņemt un ēst, tos neskaitot. Augšējos nē, lai tie zied un ražo. Savukārt apakšējiem zariem saule tāpat pietiekami labi nepiekļūs klāt, tādēļ tos droši var notraukt nost un likt vai nu salātos, vai pesto vai sažāvēt tējā. Upeņu pumpuros ir daudz vitamīnu. Vienīgi jāskatās, vai mazajiem pumpuriem pa vidu nav arī lieli, piebrieduši eksemplāri. Tad ir jāuzmanās, jo tajos visdrīzāk ir ieperinājusies pumpuru ērce. Lai tiktu no tās vaļā un uzturētu dārzu tīru, krūmi ir jānogriež līdz ar zemi, zari jāsadedzina un jāiztiek vienu vai divus gadus bez upenēm.
Pavasara zaļumu pesto/mērce
Zaļajai masai
- Nātres – ļoti vērtīgas ar to, ka tajās ir dzelzs. Izmanto mīkstās lapu daļas, kātus neliek.
- Pienenes – gan lapas, gan dzeltenā ziedu daļa. Liek nedaudz. Ziediem noņem kauslapas.
- Gārsa – izmanto pašas jaunākās lapiņas, kas vēl ir cieši kopā.
- Vībotne – vērtīga, attīroša, bagāta ar rūgtvielām, kas veicina gremošanu. Liek nedaudz.
- Pelašķi – izmanto mazās, maigās lapiņas.
- Kosa – izmanto nedaudz kā silīcija avotu.
- Lociņi
- Baziliks
Saistvielai
- Eļļa – vispieejamākā ir olīveļļa, var lietot arī vērtīgo sējas idras eļļu.
- Konsistencei
- Sēklas vai rieksti
Garšai
- Čedaras vai Parmas siers
Asumam
- Loki, ķiploka loki vai ķiploks
Skābumam
- Citrona sula vai nedaudz etiķa
Garšas pastiprināšanai
- Medus, sāls
- Var pievienot arī sojas mērci. Vegāni var pievienot rauga pārslas.
Pagatavošana. Zaļumus rupji sagriež. Tad kokteiļu blenderī vai ar rokas blenderi visu sasmalcina – sākumā traukā ielej eļļu, un tad blendējot masai pamazām pievieno sastāvdaļas citu pēc citas. Visu samaļ un pagaršo, vai nav vajadzīgs garšu pakoriģēt.
Tradicionāli pesto ir tik biezs, ka tas nelīst ārā no burciņas, bet, gatavojot to šķidrāku, to var izmantot arī kā salātu mērci.
Katru reizi gatavojot zaļumu pesto, sastāvdaļas var būt nedaudz citādākas, tādējādi pesto nekad neapniks. Dažādība ir tā, kas palīdz mums veiksmīgāk uzņemt tās vielas, kas mūsu organismam ir nepieciešamas.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
