Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ielu nosaukumu «melnā saraksta» augšgalā ir Rīga ar 16 ielām, tai seko Daugavpils ar deviņām un Jūrmala ar sešām ielām. Daļa pašvaldību jau pieņēmušas lēmumus par ielu pārdēvēšanu, citas to grasās darīt, bet vēl citas uzskata, ka ir aktuālāki darbi, kas prasa vietvaras uzmanību.
Daudzviet, arī Rīgā, ielu nosaukumi mainījās jau 90.gados, taču Publiskās atmiņas centrs atradis vēl vairākas ielas, kas galvaspilsētā būtu jāpārdēvē, vēsta laikraksts, minot, ka tāda ir Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela, Detlava Brantkalna iela, Jukuma Vācieša iela, Valentīna Pikuļa aleja un Sergeja Eizenšteina iela.
No Rīgas vēsturnieku acīs iekritusi arī Staraja Rusas iela un Ilmeņa iela, kas atgādina par Sarkanās armijas kaujas vietām, kā arī Aleksandra Puškina, Mihaila Ļermontova un Mihaila Lomonosova iela.
Citi lasa
Rīgas domes atbildīgās komitejas darbakārtībā šis jautājums vēl nav nonācis, jo vispirms tas tiks izskatīts Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijā. Tas, visticamāk, notiks jūlija beigās, laikrakstam stāstījis Rīgas domes pārstāvis Raimonds Grants, soloties noteikti informēt par tālāko lietas virzību.
Citās pilsētās savukārt konstatētas ielas, kas nosauktas pretrunīgi vērtēto rakstnieku Leona Paegles, Andreja Upīša un Linarda Laicena vārdā. Leona Paegles ielas ir Cēsīs, Kuldīgā, Valmierā, Ogrē, Jūrmalā, Liepājā, Siguldā, Jēkabpilī un Ludzā, bet Laicena un Upīša vārds dots ielām Valmierā.
Valmieras novadā Burtniekos joprojām ir Sarkanās strādnieku un zemnieku armijas kaujinieka Jāņa Vintēna iela, bet Matīšos atrodama Revolūcijas iela. Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks («Valmierai un Vidzemei»), vaicāts par šo ielu nosaukumu maiņu, atbildē licis noprast, ka ir virkne daudz svarīgāku jautājumu, par ko pašvaldībai jālauza galva, un atgādinājis, ka ielas pārdēvēšana nav tikai vārdu maiņa, bet gan finansiāls ieguldījums gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem, kuriem jāmaina plāksnītes un jāpārreģistrē dokumenti.
Augusta Kirhenšteina kolaborantu valdības ministra Pauļa Lejiņa vārds arī būtu izdzēšams no pilsētvides, uzskata «Publiskās atmiņas centrs». Patlaban tas ir atrodams Rīgā un Jelgavā.
Tāpat trīs valstspilsētās – Rīgā, Liepājā un Jelgavā – nebūtu vēlams atstāt kreisi noskaņotā rakstnieka Sudrabu Edžus vārdu, uzskata vēsturnieki. Jelgavas domes pārstāve Iveta Šurma laikrakstam stāstījusi, ka patlaban dome vēl nav lēmusi par abu literātu vārdu – Lejiņa un Sudrabu Edžus – tālāko likteni, taču, visticamāk, konkrēto ielu nosaukumi tikšot mainīti.
Garām Saldus novada pašvaldības acij paslīdējusi Igaunijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta darbinieka, kurš Otrā pasaules kara laikā kritis pie Pilsblīdenes, Jakoba Kundera piemiņu godinoša iela Blīdenē un latviešu marksista un profesionāla revolucionāra Jāņa Rudzutaka vārds Kursīšos. Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LZP) «Dienai» norādījis, ka arī pilsētā savulaik bijusi Rudzutaka iela, bet tai jau stipri sen atgriezts vēsturiskais Līkās ielas nosaukums, turpretim par Blīdenes Rudzutaka svītrošanu dome nav spriedusi.
Arī Saldus novada pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja Anita Grigute apliecinājusi, ka domes jurists rūpīgi iepazinies ar ielu nosaukumiem, taču atzinis, ka nekas nebūtu jāmaina.
Tikmēr Balvu novada dome negrasās atteikties no Šķilbēnu Sumkovas sādžā dzimušā komunistiskā revolucionāra Jāņa Logina vārdā nodēvētās ielas, argumentējot, ka «no iedzīvotājiem nav saņemts šāds ierosinājums».
Turpretim Madonas novada dome pieņēmusi lēmumu par kaismīgās padomju varas aizstāves Martas Riekstas vārda dzēšanu no ielu kartes, laikrakstam apliecinājis domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls (LZS). Abas pārējās Madonas novada ielas, kas iekļuvušas vēsturnieku redzeslokā – Sarkanās armijas partizāna Otomāra Oškalna vārdā nosaukto ielu un Krievijas galvaspilsētas Maskavas vārdā nodēvēto ielu – Madonas novada domes deputāti «nav aiztikuši».
«Es personīgi domāju, ka paaudzēm, kas šobrīd staigā pa šīm ielām, Oškalns neizsaka pilnīgi neko. Tā kā tā atrodas Ošupē, tas vairāk saistās ar ošu kalnu, nevis ar kaut kādu sarkano partizānu. Nedomāju, ka viss būtu jāliek zem lupas. Ja tomēr tā darīsim, atradīsim arī it kā gaišajiem tēliem melnus plankumus, un tad nu tas saraksts augs augumā,» uzskata Šķēls. Viņaprāt, arī Maskavas vārds nebūtu jāaiztiek, jo diez vai pilsēta esot vainīga, ka valstij, kurā tā atrodas, ir tik slikts vadītājs.
Ogres novads bija viens no pirmajiem, kas ķērās klāt ne tikai «padomekļu» demontēšanai, bet arī ielu nosaukumiem. LETA jau ziņoja, ka Ogrē Revolucionāra Jāņa Fabriciusa vārds ielas nosaukumā nomainīts ar nacionālā partizāna Kārļa Kvanta vārdu, bet Pionieru iela Ciemupē turpmāk būs Celmlaužu iela.
