- Āboli nav kartupeļi, tos nekrati, nespied pirkstos un no koka noņem ļoti saudzīgi. Ja vāksi pavirši, ātri vien ievērosi, ka jau pēc dažām dienām ābola sānos paliek pirkstu iespiedumi un ābols tajā vietā nobrūnē un sāk bojāties.
- Nevāc visu ražu no koka vienā paņēmienā! Negatavie augļi pēc nedēļas būs lielāki, krāsaināki un gardāki. Kritušos, lai cik kvalitatīvi tie izskatītos, vāc atsevišķi. Tie ilgi neglabāsies un domāti ātrai apēšanai.
- Ne vienmēr vecmāmiņu ieradums katru dienu salasīt nobirušos ābolus un, izgriežot bojājumus, tos apēst, mūsdienās ir atbalstāms. Iepuvušos ābolos veidojas dažādi mikotoksīni, kas ilgtermiņā – īpaši bērniem – var būt kaitīgi veselībai.
- Bumbierus vāc, kad ar pirkstu jau mazliet var iespiest pie kātiņa, bet pats auglis vēl negatavs. Bumbierus uzglabā vēsā vietā, pēc tam 2–3 dienas paturi istabas temperatūrā. Tikai tad izjutīsi bumbiera īsto sulīgumu!
- Krūmcidoniju augļu vākšanas gatavību var noteikt pēc smaržas. Ja augļi nav vākšanas gatavībā, tie nesmaržo. Gandrīz vai katru dienu pieej pie krūmiņiem un pasmaržo. Un vienā dienā – bingo, augļi tik medaini smaržo! Ja krūmā sajūti ceptu ābolu smaržu, tad jāmeklē augļi ar saules apdeguma pazīmēm.
- Vainagu veidošanas laiks beidzies, bet, ja kāds zars, ražu vācot, aizlūzis, to saulainā laikā labāk nogriez pavisam, jo aizlauztā zara brūce parasti ir gara un tajā viegli iekļūst infekcija. Savāc arī sapuvušos augļus, lai tie nepaliek zaros.
- Septembrī vari stādīt augļu kokus un krūmus. Rudenī vienmēr būs plašāks šķirņu klāsts un lielāka izvēle nekā pavasarī. Ja gribi ietaupīt, izvēlies kailsakņu stādus. Pērc tikai stādus ar augu pasi, kur norādīta audzētāja kontaktinformācija. Ja kas noiet greizi un stāds neieaug, tad ir iespēja sazināties un risināt situāciju. Stādu pase ir apliecinājums tam, ka stādaudzētavā regulāri notiek Valsts augu aizsardzības dienesta pārbaudes un stādmateriāls ir brīvs no karantīnas slimībām un kaitēkļiem.
- Ja kaimiņa dārzā iepatikusies kāda ērkšķogu vai jāņogu šķirne, kurai nezini nosaukumu, septembra pirmā puse ir piemērota koksnaino spraudeņu sagatavošanai. Atceries, ka spraudeņiem der tikai šī gada pieaugumi ar nelielu daļu divgadīgās koksnes. Ērkšķogām jaunos dzinumus noplēs, lai klāt paliktu iepriekšējā gada zara pēdiņa. Atstāj 10–20 cm garus dzinumus, galotni nogriez. Jāņogām sagriez viengadīgos dzinumus tā, lai klāt būtu mazliet divgadīgās koksnes (pāreja ir tāda kā krokota). Ir šķirnes, kas labi vairojas, arī sagriežot tikai viengadīgo dzinumu, tāpēc sagatavo dažādus spraudeņus. Tos augsnē spraud slīpi un tā, lai virspusē paliek 2–3 pumpuri. Pavasarī spraudeņi jau būs apsakņojušies. Bieži vien nepacietīgākie jau pēc mēneša parausta kādu spraudeni. Ja spraudenim apakšā izveidojies tāds kā uzbiezinājums, tad viss ir kārtībā – tie ir jauno saknīšu iedīgļi, ko sauc par kallusu.
- Augiem pakāpeniski iestājas miera periods. Vēl septembra sākums ir pēdējais laiks, lai tos pabarotu ar rudens mēslojumu, kur pamatā ir fosfors un kālijs. Šie elementi sekmē auga sagatavošanos miera periodam un ziemošanai. Rudens mēslojuma sastāvā var būt arī magnijs un mikroelementi.