Redīsi: veco uzskatu revīzija

– Ja runājam par redīsiem, manuprāt, vispirms ir vajadzīga kārtīga veco priekšstatu revīzija. Tagad, ja gribas agrus redīsus, cilvēki tradicionāli sēj vienas un tās pašas, jau gadiem zināmas šķirnes. Bet ir taču arī citas šķirnes – jaunas un superīgas! Es pirms pāris gadiem pavasarī veicu eksperimentu: sasēju vienā laikā septiņu šķirņu redīsus, kādus agrāk nebiju audzējusi, un mans atklājums bija ‘Ricardo F1’ – ātri izauga, un saknes bija lielas, sulīgas, neizkurtēja.

– Nu gan amatieris pavaicāja profesionālim! Ko domāju par redīsu hibrīdu ‘Ricardo F1’? Godīgi sakot – visu to labāko. Šis hibrīds pamatā domāts profesionāļiem, kas redīsus audzē laukā komerciālas tirgus produkcijas ieguvei pavasara otrajā pusē, vasarā vai agri rudenī. Tādēļ arī viņi ir gatavi maksāt augstāku cenu par sēklām.

– Kādus redīsus jūs pats audzētu vai audzējat savā siltumnīcā un dārzā?

Citi lasa

Lauma Lapsa

Skandāls

Eksprezidents Vējonis par Timmas nodevību: Ir žēl, bet…

Dace Rudzīte

Pensija

Kā izmaiņas pensiju likumā skars esošos pensionārus?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

– Domāju, ka lielākā daļa sēklu tirgū esošo šķirņu ir pietiekami labas, lai iegūtu lielas, sulīgas redīsu saknes. Vienkārši ne visas šķirnes ir sējamas jebkurā brīdī, kad mums tas iešaujas prātā. Tomēr būtu jāzina dažas pamatlietas, kuras vairāk vai mazāk ievērojot rezultātam vajadzētu būt.

Uzņēmuma parauglaukā esam izmēģinājuši un salīdzinājuši dažnedažādas redīsu šķirnes un hibrīdus. Atšķirības starp tām ir gan sakņu formā un krāsā, gan lapojuma lielumā, bet, ja redīsu audzēšanas pamatprasības tiek ievērotas, tad rezultāts vienmēr ir labs – gardas, sulīgas, nesaplaisājušas redīsu saknes. Ja gribat zināt šķirnes, kuras izvēlamies, tad tās noteikti būs ‘De dix-huit jours’ (tautā pazīstama kā ‘18 dienas’), ‘French Breakfast’, ‘Rudolf’, ‘Korund’, ‘Faraon’ un citas.

– Pats agrākais brīdis, kad var sēt redīsus? Marta beigas, aprīļa sākums? Cik lielus mīnusus redīsi iztur?

– Audzējot redīsus siltumnīcā vai lecektī, optimālā gaisa temperatūra naktī ir plus 10 grādu, dienā – plus 15 grādu. Bet laukā, tā kā redīsi ir aukstumizturīgi augi, to sēklas sāk dīgt plus 2–3 grādu temperatūrā. Optimālā temperatūra to dīgšanai būtu 16–20 grādu. Dīgsti pacieš salnas līdz mīnus 3 grādiem, pieauguši augi – pat līdz  5 grādiem zem nulles.

Pateicoties aukstumizturībai, redīsus iespējams sēt ļoti agri. Ja laika apstākļi to atļauj – tik tiešām jau marta beigās, aprīļa sākumā.

– Visjutīgākie pret aukstumu redīsi esot tieši dīgšanas un dīgļlapu attīstības laikā. Vai tos vajadzētu segt ar agrotīklu? Un – cik ilgi?

– Agrotīkls vai plēves gabals noderēs ne tikai pret aukstumu, bet arī lai ierobežotu kaitēkļu izplatību (jāatceras, ka redīsi aug ļoti strauji, līdz ar to ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana nav pieļaujama). It sevišķi agrotīkls nepatīk spradžiem, jo ierobežota tiek to izprieca palēkāt un ērti pārvietoties. Turklāt agrotīkls palīdz uzturēt vienmērīgu mitrumu visā veģetācijas periodā. Ja trūkst mitruma un ja pazemināts ir arī relatīvais gaisa mitrums, saknes kļūst šķiedrainas, sīvas un negaršīgas, bet augi sāk priekšlaikus ziedēt. Nevienmērīgs augsnes mitrums izraisa sakņu plīšanu.

– Citi sējumus laista ar siltu ūdeni… Vai tas ko dod, lai iegūtu agrāku ražu?

– Redīsiem ļoti patīk vienmērīgs mitrums visā to augšanas laikā. Pašam gan man nav tādas pieredzes, bet pieļauju, ka ir pilnīgi iespējams laistīt arī ar siltu ūdeni – līdz 25 grādiem –, bet tas nedrīkstētu būt karsts ūdens, lai nenodarītu neprognozējamu kaitējumu. Skaidrojums šādai laistīšanai ar siltu ūdeni droši vien varētu būt vēlme vienlaikus ar mitrināšanu paaugstināt arī augsnes temperatūru. Taču atcerēsimies, ka redīsiņam patīk vēsums. Karstums var nodarīt arī postu – neveidosies saknes bumbulis, bet tā vietā būs ziednesis.

– Kāpēc reizēm notiek tā – lapas aug spēcīgas un sulīgas, bet saknes veidojas mazas?

– Pirmkārt, iemesls var būt sabiezināts sējums. Pat sabiezināta sējuma retināšana, ja tā ir novēlota, ne vienmēr palīdzēs, jo retinot tiek traucēta un traumēta atstāto augu sakņu sistēma, tāpēc var arī vairs neattīstīties glīts bumbulītis. Otrkārt, temperatūra – karstā un sausā laikā redīsa bumbulītis var neaizmesties vispār vai veidojas nepietiekami sulīgas saknes ar sīvu garšu. Treškārt, redīsi ir īsās dienas augi – tas nozīmē, ka garā gaismas diena izraisa ziedēšanu. Audzēšanai garās gaismas dienas apstākļos ir piemērotas tikai tam īpaši izveidotas šķirnes.

Redīsi ir gaismas prasīgi, tādēļ tos dārzā nevajadzētu sēt noēnotās vietās.

– Cik dziļi un cik biezi sēt redīsus? Kāds ir ideālais attālums sēkliņai no sēkliņas?

– Sējot tieši dobē vairāku rindu slejās, jāizsēj 250 sēklas uz kvadrātmetru atklātā laukā un 210–300 sēklas uz kvadrātmetru siltumnīcās. Tie ir apmēram 5 grami sēklu uz kvadrātmetru. Savā pieredzē esmu pārliecinājies, ka labākais redīsu sējas dziļums ir 1–3 centimetri, attālumam starp sēklām jābūt no 4 līdz 13 centimetriem – atkarībā no šķirnes (no tā, cik lielai paredzēts izaugt saknei).

– Tik reti?

– Jā, sākumā – sējot – varbūt tiešām šķiet, ka tas ir par retu, taču vēlāk redīsi aug vienmērīgi un veidojas skaistas saknes. Redīsam nepatīk saspiestība – katram vajadzīga sava dzīves telpa, lai tas varētu augt veselīgs un priecēt savu kopēju.

– Pati nekad to neesmu darījusi, taču, ja sasēts pa biežu, redīsus drīkstot arī piķēt. Vai tiešām tā ir?

– Pieļauju, ka, to darot pareizajā brīdī un izmantojot pareizo substrātu, piķēšanu varētu veikt, bet noteikti tas ir ļoti darbietilpīgs un laikietilpīgs process, kurā vajadzīga arī liela precizitāte. Bet, ja tāda vēlēšanās ir, – izmēģiniet! Es gan domāju, ka labāk tomēr būtu jauno, maigo saknīti netraumēt ar piķēšanu.

– Ko iesākt ar spradžiem, kas uzbrūk redīsu lapām?

– Spradžiem redīsu jaunie, maigie dīgsti vienmēr ir bijuši viens no gardumiem. Var izmantot ekoloģiskas metodes: ķiploku uzlējumu, tabakas putekļus vai pelnus. Šie līdzekļi darbojas, bet var nebūt pilnīgi efektīvi tad, ja uzbrucēju ir ļoti daudz. Vēl viena laba metode ir regulāra laistīšana, jo mitras lapas spradži necaurumo – tie pagaidīs, kamēr lapiņas nožūs. Palīdzēt var agra sēja – līdz maija sākumam. Efektīvs ir jau mūsu pieminētais agrotīkla pārklājums.

– Man redīsi dārzā neizaug, tāpēc tos sēju tikai siltumnīcā. Savukārt manai kaimiņienei, kura dzīvo kilometra attālumā, dārzā izaug lieliski redīsi, bet siltumnīcā – nekā. Kas tur varētu būt par knifu?

– Redīsu augšanu vai neaugšanu var ietekmēt milzīgs apstākļu kopums. Diez vai, neredzot abas kaimiņu dobes, iespējams noteikt vienīgo un īsto iemeslu, bet, lai daudz maz radītu vienlīdzīgus apstākļus un varētu salīdzināt, es ieteiktu sākt sēju, izmantojot jau gatavas redīsu sēklu lentes. Daudz kas atkarīgs no augsnes – gan laukā, gan siltumnīcā.

– Kāda augsne redīsiem patīk vairāk un kāda noteikti ne?

– Redīsu audzēšanai piemērotākās ir auglīgas, irdenas, vidēji smagas smilšmāla un mālsmilts, kā arī kūdras augsnes ar noregulētu mitruma režīmu. Grūti tos būs audzēt smagās māla augsnēs. Svarīgi arī, lai augsnes pH skaitlis būtu robežās no 5,8 līdz 6,5.

– Vai redīsus vajag mēslot? Ar ko, kad un cik bieži?

– Redīsi izveidojas un nobriest ļoti ātri, agrākās šķirnes – 18–25 dienu laikā pēc uzdīgšanas. Tādēļ redīsiem barības vielas ir nepieciešamas. Siltumnīcās redīsus audzē bagātinātā kūdras substrātā bez papildmēslošanas, bet atklātā laukā kādu nedēļu pirms sējas būtu vajadzīga pamatmēslošana ar kādu no kompleksajiem slāpekli, fosforu un kāliju saturošajiem minerālmēsliem.

Orientējošas mēslojuma devas redīsiem ir 30–50 gramu uz kvadrātmetru.

– Varbūt redīsiem patīk pelni, varbūt kūtsmēsli vai komposts?

– Satrūdējis komposts vai satrūdējuši kūtsmēsli, iestrādāti dobē pirms sējas, lieti noderēs. Kā mikroelementu avots nav smādējami arī pelni, taču tie augsnē jāiestrādā jau kādu laiku pirms sējas.

– Augu seka dārzā – pēc kā redīsus nevajadzētu sēt?

– Nevajadzētu sēt redīsus pēc krustziežiem, tātad pēc redīsiem, rutkiem, kāpostiem, – jānogaida 3–4 gadi pēc to audzēšanas. Labākie priekšaugi redīsiem ir zemenes, gurķi, salāti, zirņi, pupiņas, sakņu selerijas, burkāni, puravi, sīpoli un graudaugi.

– Redīsus audzē arī rudens pusē. Kuras šķirnes tad ir piemērotākās?

– Jā, redīsus atkal var sēt jūlija otrajā pusē un augustā, dienas garumam sarūkot, un jāizvēlas tās pašas agrā pavasarī sējamās šķirnes. Piemēram, ‘French Breakfast’ (ražu var iegūt 25–30 dienās pēc redīsa uzdīgšanas), ‘Rudolf’, ‘Babtu Žara’ (viena no žiglākajām šķirnēm, izaug jau 18–22 dienās pēc sadīgšanas), ‘Sparkler 2’, ‘Non plus Ultra’, ‘Korund’, ‘Rodos’ un daudzas citas.

– Vēl ir baltie Japānas redīsi jeb daikoni – gareni kā burkāni. Vai tos Latvijā var izaudzēt?

– Daikonus ar labiem rezultātiem Latvijā jau audzē pasen. Tos sēj galvenokārt vasaras otrajā pusē, sākot no jūnija beigām. No šķirnēm minamas ‘Japanese Minowase’, ‘Gawan F1’, gan pavasarī, gan rudenī sējama ‘April Cross F1’. Daikoniem patīk irdenas, dziļi iestrādātas kultūraugsnes.

Daikonu ražas nobriešanai pēc sadīgšanas būs nepieciešamas 45–60 dienas.  

4 iemesli, kāpēc neizdodas iegūt ražu

Lai gan redīsi ir vieni no visvieglāk un visātrāk izaudzējamiem dārzeņiem, tomēr ir vairāki apstākļi, kas var sabojāt redīsu audzēšanas prieku. Taču no tiem var izvairīties, izvēloties pareizus sējas termiņus, laikus izravējot, regulāri laistot un nodrošinot augšanai un attīstībai labvēlīgu vidi.

1. Atceries, ka pārlieks redīsu sīvums parādīsies, ja redīss būs audzis pārāk lēni vai pārāk ilgi. Lai redīss ienāktos maigs un kraukšķīgs, tam jāaug ātri!
2. Ja redīsi augot plaisā, tas lielākoties notiek nevienmērīgas laistīšanas dēļ. Reta un bagātīga laistīšana neaizstās redīsa vienmērīgai attīstībai nepieciešamo vienmērīgo laistīšanu!
3. Pārlieka siltuma un neregulāras laistīšanas dēļ veidosies cietas un šķiedrainas saknes.
4. Karstums un nepareizs sējas laiks var veicināt redīsa izziedēšanu un sēklu veidošanos – tā vietā, lai izaugtu garšīga sakne.

Redīsā ir 100 + 1 labums

Andris Krišentāls atgādina, cik daudz vērtīgu īpašību piemīt redīsam:

• Redīsi satur bioloģiski aktīvas vielas glikozinolātus – tie ne tikai piešķir šiem dārzeņiem sīvo aromātu un viegli rūgteno garšu, bet arī spēj aizkavēt vēža šūnu veidošanos.
• Tajos ir C vitamīns – antioksidants, kas sargā šūnas no brīvajiem radikāļiem (100 grami redīsu satur 40 procentus no cilvēkam vajadzīgās C vitamīna dienas devas).
• Bagātīgs kālija avots – kālijs kombinācijā ar C vitamīnu pasargā no sirds un asinsvadu slimībām.
• Redīsu mizā esošajam sarkanās krāsas pigmentam antocianīnam piemīt pretiekaisuma, pretvēža, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas aizsargājošas īpašības.
• Izvada no organisma holesterīnu un veicina gremošanu.
• Redīsi īpaši ieteicami tiem, kam problēmas ar lieko svaru, jo šim dārzenim ir neliels kaloriju daudzums.
• Tajos ir daudz šķiedrvielu, pektīnvielu, satur arī PP, B grupas vitamīnus, karotīnu, kā arī minerālvielas – fosforu, kāliju, kalciju, magniju, nātriju un dzelzi.