Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Visvienkāršākā modināšana – diedzēšana
Ilgums – 15–60 dienas
- Kartupeļu diedzēšanai svarīgākā ir gaisma, daudz siltuma nevajag. Gaismā kartupeļos veidojas īpašas vielas – glikoalkoloīdi –, kas augsnē tos aizsargās pret slimību izraisītājiem. Vajadzīga ne pārāk silta telpa, kur temperatūra ir līdzīga kā glabāšanas laikā – 4–6 grādi – vai arī nedaudz siltāks – līdz plus desmit grādiem. Vienīgais nosacījums – sals un mīnus grādi gan nedrīkst būt nekādā gadījumā. Ja kartupeļi iznesti šķūnīti, kur pa dienu tos apspīd saule, bet naktī gaidāmas salnas, tie jāsasedz.
- Kartupeļus izvieto kastītēs plānā kārtā – viena, divu, bet ne vairāk kā trīs bumbuļu biezumā, lai gaisma katram kartupelim tiktu klāt no visām pusēm. Der gan speciāli gatavotas koka kastītes, gan tās, kurās lielveikalos pārdod mandarīnus, gan arī plastmasas dārzeņu un augļu kastītes. Ja kastītes krauj grēdā vienu virs otras, stūros vajag balstus, kas kastītēm neļauj sagult cieši citai uz citas.
- Kartupeļiem par labu nāk pat pāris nedēļu diedzēšana, jo sāk augt mazi, zaļi un stingri gaismas asniņi. Ja kartupelis diedzēts ilgāku laiku, asni izaug drukni un bumbulim turas klāt tik stingri, ka tos pat grūti nolauzt. Gaismas asni ļoti atšķiras no garajiem un baltajiem tumsas asniem, kādi izaug pagrabā. Tumsas asni stādot viegli notrūkst un arī augsnē vairāk bojājas.
- Diedzēšanas ilgums ietekmē arī ražu. Ja sēklas kartupeļus diedzē 60 dienas un ilgāk, jaunie bumbuļi izaug lielāki, bet mazākā skaitā. Ja diedzēšanas laiks ir īsāks, neveidosies tik lieli bumbuļi, toties to būs vairāk. Tā ka – var izvēlēties, kas labāk tīk.
Visātrākā modināšana – iedzīvināšana
- Sēklas kartupeļus uz dažām dienām novieto gaismā un siltumā, piemēram, siltumnīcā. Svarīgi ir nenoturēt par ilgu – lai kartupeļi nesāktu vīst un lai asni neapdegtu saulē.
Arī kartupeļiem var audzēt stādus!
Lai pirmos jaunos kartupelīšus varētu ēst agri, jau pirms Jāņiem, tiem var audzēt stādus.
- Tie līdz aprīļa vidum glīti jāsaliek kastītēs vienā kārtā. Jāapber ar kūdru un jānovieto siltumnīcā.
- Jāgādā, lai temperatūra nekad, arī naktī, nenoslīdētu mīnusos.
- Kastītēs kartupeļu stādus audzē apmēram mēnesi. Pa šo laiku būs izveidojušās saknītes un izauguši gandrīz sprīdi gari asni.
- Vagā kartupeļi stādi jāpārceļ ļoti rūpīgi un uzmanīgi, lai nenolauztu ne saknes, ne asnus.
7 svarīgi NE
- Netaupi lielos!
Lielajā ražošanā tradicionālais sēklas kartupeļu izmērs ir 35–55 milimetri diametrā jeb 80–100 gramu svarā, t. i., aptuveni vistas olas lielumā. Tam ir savi iemesli – no mazākiem sēklas bumbuļiem jaunais augs attīstās lēnāk un arī raža mazāka. Savukārt stādīt lielākus nav ekonomiski izdevīgi, un tie pat netiek cauri stādīšanas mašīnu atverēm. Taču savā mazajā dārziņā droši var stādīt arī lielākus kartupeļus. Jo lielāks sēklas kartupelis, jo spēcīgāki asni tam veidosies, jo vairāk un lielāki jaunie bumbuļi izaugs. - Neliec par tuvu!
Jo lielāks sēklas kartupelis, jo vairāk vietas tam vajag. Mazos, olas izmēra, kartupeļus liek 38. izmēra pēdas attālumā citu no cita, lielos – 44. izmēra pēdas attālumā. Centimetros tas būtu 25–30. - Nedzen laukā par agru!
Kartupeļus var stādīt no aprīļa beigām līdz pat Jāņiem, raugoties no laika apstākļiem un vajadzības. Taču kartupeļus nevajag stādīt laukā tad, ja zeme nav sasilusi vismaz līdz 4–8 grādiem. Tā der diedzētiem kartupeļiem, bet nediedzētiem vajadzīga vēl siltāka zeme – plus 8–10 grādi. Jo zeme siltāka, jo ātrāk tie sadīgst. Vislabākie ir apstākļi, kad gaisa temperatūra ir 19–24 grādi, tad arī zeme ir silta, un kartupeļi sadīgst pat divās nedēļās. Vēsā laikā un augsnē tie dīgst pat mēnesi, un, jo ilgāk dīguši, jo vairāk slimo. - Neliec paēnā!
Kartupeļiem nepatīk ēnā, tāpēc nestādi tos lielu koku pavēnī – tur kartupelēni augs sīki un raža būs maza. - Nestādi tajā pašā vietā!
Lai kartupeļi mazāk slimotu un kaitēkļi tos nevarētu atrast, vienā un tajā pašā vietā kartupeļus ieteicams stādīt ne biežāk kā pēc četriem gadiem. Kartupeļi labi augs pēc kāpostiem, zirņiem un pupām. - Nestādi tikai vienu šķirni!
Gudrāk būtu stādīt vismaz divas, bet ne vairāk par četrām šķirnēm. Var gadīties, ka kāda neizaug, bet cita augs gluži labi. Turpretī, ja šķirņu ir vesela kolekcija, bumbuļus pēc novākšanas itin viegli sajaukt neizšķirojamā jūklī. Sajukums traucē arī kartupeļu ēšanai – vieni vārās ātrāk, citi ilgāk, vieni ir miltaināki un labāk der biezenim, citi blīvāki un stingrāki – salātiem un zupai. - Nestādi vēlos!
Lielākais kartupeļu ienaidnieks, jo sevišķi mazdārziņā, kur nav ne vēlēšanās, ne iespēju miglot ar ķīmiskiem līdzekļiem, ir lakstu puve. Karstumā un sausumā tā neattīstās, jo vislabāk jūtas mitrumā un mērenā siltumā – tā ap 18–20 grādiem. Puves izplatīšanos veicina lietus un pat ilgi rasoti rīti. Parasti tā ir klāt jūlija beigās un augusta sākumā, tāpēc nepagūst neko īpaši sliktu nodarīt agrajām šķirnēm, kas nogatavojas jau augusta sākumā. Tāpēc labāk stādīt agrās vai pret puvi īpaši izturīgās šķirnes.
Ieteicamās šķirnes:
Agrās šķirnes:
- Latvijas selekcijas ‘Agrie dzeltenie’, ‘Monta, ‘Madara’
- Ārzemju – ‘Borodjanskij rozovij’, ‘Annuška’, ‘Bella rosa’, ‘Riviera’, ‘Solists’, ‘Vineta’.
Vidēji agrās šķirnes: ‘Lenora’, ‘Prelma’, ‘Santa’, ‘Laura’, ‘Jelly’, ‘Valisa’.
Pret lakstu puvi izturīgas Latvijas selekcijas šķirnes: ‘Imanta’, ‘Gundega’, ‘Lenora’.
