Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nu beidzot pienācis tas brīdis, kad baklažāni arvien vairāk ienāk mūsu dārzos, vairākas zemnieku saimniecības jau tos audzē tirgum.
Kartupeļu un tomātu radinieks
Baklažāni (Solanum melongena) pieder nakteņaugu dzimtai (Solanacea) un ir tabakas, kartupeļu, tomātu, papriku un fizāļu radinieki. Baklažāns ir daudzgadīgs lakstaugs, bet mūsu klimatiskajos apstākļos to audzē kā viengadīgu kultūru.
Atkarībā no šķirnes un audzēšanas apstākļiem augs sasniedz 40–150 cm augstumu. Tam ir lielas – līdz 20 cm garas un līdz 10 cm platas – lapas ar robotu malu, stublājs nereti ir klāts asiem dzelkšņiem. Dzelkšņi mēdz būt arī uz augļkātiņa, tāpēc, kopjot baklažānus un vācot ražu, drošāk ir strādāt cimdos. Ziedi ir divdzimumu – balti vai gaiši violeti.
Augļu forma un krāsa atkarībā no šķirnes mēdz būt ļoti dažāda – ir baklažāni ar augļiem, kas atgādina nelielas, dzeltenīgi baltas olas (starp citu, viens no baklažānu nosaukumiem angļu valodā ir eggplant – olu augs), ir arī baklažāni ar lieliem, vairāk nekā kilogramu smagiem, tumši violetiem bumbierveida augļiem, un ir arī šķirnes, kam augļi ir izteikti gareni un atgādina zobenu vai pat čūsku.
Līdzīgi citiem šīs dzimtas augiem, baklažānu augļi satur alkaloīdus (tostarp nikotīnu), kas nereti piešķir augļiem rūgteno piegaršu.
Augļu krāsa var būt pat rozā un oranža. Sēklas ir līdzīgas tomātu un paprikas sēklām – apaļas, plakanas, dzeltenīgi baltā krāsā –, bet krietni sīkākas. Sēklas ir ļoti vieglas – 1000 sēklu masa ir tikai 4 grami. Baklažāns ir viens no tiem augļiem, ko uzturā nemēdz lietot svaigus, bet ēd tikai pārstrādātā veidā – ceptus, sautētus, sālītus vai marinētus.
Kas patīk baklažānam
Baklažāni ir īsteni siltummīļi – optimālā temperatūra to augšanai ir 25–30 grādi, tāpēc Latvijā tos ir iespējams audzēt tikai siltumnīcās. Optimālā substrāta temperatūra sēklu dīgšanai ir 25 grādi, tad dīgsti parādās 5–7 dienas pēc sējas. Ja temperatūra ir 15 grādu vai zemāka, tad sēklas nedīgst nemaz. Svarīgi arī, lai temperatūra būtu pastāvīga, jo temperatūras svārstību dēļ nobirst ziedpumpuri, ziedi un pat augļaizmetņi. Tāpat baklažāni ir gaismas prasīgi, un, ja laiks ilgstoši ir apmācies, tie aug slikti un veido sīkus augļus. Būtisks ir mitrums – optimālais augsnes mitrums augļu veidošanas un nogatavošanas periodā ir 80%.
Šķirnes, kas augs arī Latvijā
‘Black Beauty’. Sena (pazīstama kopš 1902. gada), populāra šķirne. Viena no agrīnākajām lielaugļu šķirnēm. Augļi līdz 1,2 kg smagi, olveida, tumši violeti, spīdīgi. Uz viena auga ienākas apmēram 10 augļu.
‘Carina’. Agrīna, ražīga šķirne, veido ovālas formas augļus. Ja novāc nenobriedušus augļus, tie lieliski piemēroti konservēšanai.
‘Early Long Purple’. Augļi vidēji gari, cilindriski, ar violetu mizu. Arī pats augs ir vidēji augsts. Lai veicinātu zarošanos, galvenajam stublājam kad tas ir 15 cm garš, vajadzētu nogriezt galotni. Vienam augam jāatstāj ne vairāk par četrām pazarēm.
‘Golden Eggs’. Šo šķirni var izmantot gan kā dekoratīvo augu, gan kā dārzeni. Tas veido nelielus, ap 10 cm garus, ovālas formas augļus, sākumā tie ir balti, bet nogatavojoties kļūst dzelteni. Šī šķirne ir piemērota arī audzēšanai konteineros uz lodžijas vai terases.
‘Negra barbentane’. Agrīna, ražīga šķirne, veido cilindriskus, 30 cm garus augļus.
‘Redonda ronde de Valence’. Augs vidēji augsts, bet spēcīgi augošs. Augļi apaļi, tumši violeti, vidēji lieli.
‘Violetta di Firenze’. Sena itāļu šķirne. Augļi vidēji lieli, apaļīgi, ar tumši violetu mizu, ļoti izskatīgi.
‘Violetta lunga di Romagna 3’. Vēl viena sena itāļu šķirne – gari, cilindriski augļi ar tumši violetu mizu. Tā ir agrīna un augstražīga, ļoti populāra šķirne (Eiropas šķirņu katalogos atrodama ar astoņiem atšķirīgiem nosaukumiem).
Izaudzēt var tikai no dēsta
Latvijas apstākļos baklažānus iespējams izaudzēt tikai no dēsta. Tos, protams, var nopirkt no profesionāliem dēstu audzētājiem, bet var arī mēģināt izaudzēt pašu spēkiem. Dēstu audzēšana ilgst 8–10 nedēļas.
Baklažānu dēstiem vajag daudz gaismas, tāpēc tos nav vērts sēt agrāk par marta pirmo nedēļu.
Lai veicinātu sēklu dīgšanu, tās pirms sējas ieteicams 5–7 stundas paturēt saulē (vai zem lampas). Ir arī audzētāji, kas iesaka sēklas 24 stundas mērcēt ūdenī. Sēklas sēj kastītēs vai lēzenos traukos, substrāta kārtai jābūt 5–6 cm biezai. Sēklas var viegli apbērt ar perlītu vai vermikulītu (5–7 mm), tad jāaplaista ar siltu ūdeni caur sietiņu vai jāapsmidzina no pulverizatora.
Kastīti ietin polietilēnā plēvē un novieto uz apkures radiatoriem. Parādoties dīgstiem, kastīti novieto gaišā, siltā (20–23 grādi) vietā, plēvi noņem un dīgstus apsmidzina ar ūdeni no pulverizatora. Kad dīgļlapas pilnībā atvērušās, piķē podiņos (diametrs 10–12 cm), kas pildīti ar bagātinātas kūdras substrātu – vispiemērotākais būs universālais substrāts dārzeņu dēstiem. Podiņus novieto uz palodzes un turpina audzēt dēstus, uzturot gaisa temperatūru vismaz 18–20 grādu robežās. Parādoties īstajām lapām, katrā laistīšanas reizē ūdenim pievieno Vito telpaugiem vai citu līdzīgu mēslojumu (5–10 ml uz 1 l ūdens.)
Svarīgākais par audzēšanu
Kad stādīt? Neapkurināmā siltumnīcā baklažānus parasti var izstādīt maija vidū vai beigās. Ir svarīgi, lai augsnes temperatūra līdz stādīšanas brīdim būtu sasniegusi vismaz 16 grādus, citādi tiks traucēta barības elementu uzņemšana, tāpat var sākties sakņu slimības. Ņemot vērā šī gada auksto pavasari, arī tagad, jūnijā, vēl nav par vēlu izstādīt baklažānus.
Cik dziļi? Stāda tikpat dziļi, kā stādi auguši podiņā. Ja dīgļlapas līdz izstādīšanas brīdim vēl nav nokritušas, tās nedrīkst ievainot, un tām jāpaliek virs augsnes (savainojumu vietās augā nonāk infekcija).
Vai dzinumi jāsaīsina? Baklažānus uzsien pie 2–3 auklām, jo tiem raksturīga tā sauktā dihotomiskā zarošanās – virs 7.–8. lapas dzinuma augšana apstājas, bet veidojas divi, trīs vai četri sāndzinumi, kas vēlāk atkal sadalās. Turpmākās sazarošanās vietās atstāj tikai vienu dzinumu, bet otru saīsina virs ziedpumpura. Katru dzinumu regulāri pietin pie auklas vai piestiprina pie tās ar plastmasas gredzeniem.
Kā mēslot? Baklažānus parasti audzē vienā siltumnīcā ar tomātiem, un arī mēslot tos var tāpat kā tomātus. Pamatmēslojumā iestrādā komplekso mēslojumu (piemēram, Kemira cropcare) – apmēram 50 gramu uz kvadrātmetru. Pirmajam papildmēslojumam piemērotākais būs kalcija nitrāts (20 gramu uz 10 litriem ūdens) aptuveni nedēļu pēc izstādīšanas – tas veicinās sakņu sistēmas attīstību. Turpmāk veic papildmēslošanu vismaz vienu reizi nedēļā, pamīšus izmantojot komplekso mēslojumu un kalcija nitrātu.
Vai bieži jālaista? Laistīšana baklažāniem nepieciešama regulāri, lai nepieļautu augsnes mitruma svārstības.
Vai karstums nekaitēs? Pārmērīgs karstums izraisa ziedu nobiršanu, tāpēc sevišķi karstā laikā ieteicams nobalsināt siltumnīcas jumtu ar krītu.
Kā apputeksnēt? Dārzkopim ir jāpalīdz baklažānu ziediem apputeksnēties, jo mūsu klimatiskajos apstākļos kukaiņi tos nespēj pietiekami apputeksnēt. Šo darbu var darīt ar otiņu, pārnesot ziedputekšņus no putekšņlapām uz drīksnas. Apputeksnēšanai piemērotākais laiks ir apmēram no pulksten 10 līdz 12.
Vai var atstāt visus ziedus? Dažkārt vienkopus veidojas 2–3 ziedi – viens lielāks un spēcīgāks, citi vājāki. Tad jānogaida, līdz vienam no tiem aizmetīsies auglis, un pārējie akurāti jāizņem, lai mazinātu pelēkās puves briesmas. Tāpat pēc augļa aizmešanās ieteicams noņemt no tā ziedlapiņu pārpalikumus. Tas viss prasa daudz papildu darba, bet krietni mazina puves izplatīšanas.
Kā atlapot? Kad augi sasnieguši metra augstumu, var sākt to atlapošanu. Vienā reizē izņem ne vairāk par divām lapām, atlapošanu atkārto ik pēc 7–10 dienām. Augu atlapo līdz pirmā sazarojuma vietai.
Svarīgi!
- Kopjot baklažānus, velc rokās cimdus, lai aizsargātu rokas no dzelkšņiem!
-
Kad baklažāns ir pilnīgi nogatavojies, tā garšas īpašības pasliktinās – auglis kļūst šķiedrains un bezgaršīgs.
-
Dažiem sevišķi jutīgiem cilvēkiem saskaršanās ar baklažānu lapām var izraisīt alerģiju (dermatītu), tāpat alerģiju mēdz izraisīt ziedputekšņi.
Baklažānu ienaidnieki
1. Kaitēkļi
Baklažāniem bīstami ir tie paši kaitēkļi, kas tomātiem: baltblusiņas (Trialeurodes vaporariorum) un laputis (Aphididae), bet sevišķi grūti apkarojamas ir tīklērces (Tetranychus urticae). Amatiera siltumnīcā drošākais cīņas līdzeklis ir augu izcelsmes preparāts NeemAzal-T/S (agrākais nosaukums – Nīmazals e.k.). Darba šķīdumu gatavo, izšķīdinot 20 mililitru preparāta 5 litros ūdens, tad rūpīgi apsmidzina visas auga daļas.
Ir svarīgi to izdarīt laikus, jo šis preparāts visefektīvāk iedarbojas tieši uz jaunākajiem kaitēkļu kāpuriem, kamēr tie ir vēl tik sīki, ka nav pat redzami. Parasti tik ļoti sīkos kaitēkļus dārzeņkopji nemaz neievēro, bet tad, kad kļūst redzami kaitēkļu nodarītie bojājumi, ir jau nokavēts. Apstrādes ar NeemAzal-T/S šķīdumu jāveic 2–3 reizes ar 5–7 dienu intervālu, lai aizsargātu arī jaunās auga daļas.
2. Slimības
Bīstamākā ir pelēkā puve (Botrytis cinerea). Pret to Latvijā pašlaik nav amatieriem pieejamu reģistrētu līdzekļu, apmācīti lietotāji var izmantot preparātus Prolectus un Switch 62,5 WG. Svarīgi ir nodrošināt augiem labvēlīgus augšanas apstākļus, vasaras beigās regulāri jāvēdina siltumnīca, lai novērstu augu norasošanu no rītiem. Laistīt labāk ir rīta pusē, nevis uz nakti.
Nedrīkst pieļaut augu sabiezinājumu, jāatlapo ne vien paši baklažāni, bet arī blakus augošie tomāti, tāpat tomātiem regulāri jāizņem pazares un jāizgriež noražojušie ķekari. Jo mazāk siltumnīcā ir zaļo augu daļu, jo mazāk naktī tiek izelpots ūdens, tātad arī rasas no rīta ir mazāk. Tomēr ar atlapošanu nedrīkst arī pārspīlēt, atstājot augus pavisam plikus.
Kā novākt un glabāt ražu
Baklažānu augļi aug un briest ilgi, tie arī spēj ilgi palikt uz auga, taču labāk ir novākt laikus – regulāri novācot ražu, tiek sekmēta nākamo augļu augšana un nobriešana. Baklažānus vāc, kad augļa miza ir ieguvusi šķirnei raksturīgu krāsu, bet paši augļi ir gludi un stingri.
Augļkātiņi ir sīksti, nereti klāti ar dzelkšņiem, tāpēc labāk šo darbu veikt cimdos, izmantojot šķēres. Baklažānu augļus var uzglabāt līdz divām nedēļām, ja gaisa temperatūra ir apmēram 15 grādu un gaisa mitrums 90–95%. Jāglabā atsevišķi no āboliem un ogām, kas izdala etilēnu. Tomēr labāk ir nevis pēc iespējas ilgāk censties saglabāt baklažānus, bet gan ražu jau uzreiz pārstrādāt dažādos konservos.
