Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāļi
Veido lielas, ovāli apaļas saknes ar mizu zaļā līdz dzeltenīgā krāsā (dažkārt arī sarkanīgā) un baltu līdz dzeltenīgu mīkstumu. Garša ir pikanta, ar daudziem krustziežiem raksturīgu sīvu piegaršu. Šīs piegaršas dēļ kāļi dažkārt negaršo bērniem.
Kāļu šķirnes tiek dalītas pēc mīkstuma krāsas baltās vai dzeltenās. Vairākām šķirnēm mizas krāsa saknes pierē un lejasdaļā atšķiras. Latvijā tradicionāli ir izplatītas šķirnes ar vienmērīgi dzeltenu mizu vai ar zaļo pieri un baltu lejas daļu. Kāļi ir samērā vēlīni, veģetācijas perioda garums no uzdīgšanas līdz tehniskās gatavības sasniegšanai ilgst 110–130 dienas.
Rāceņi
No kāļiem atšķiras ar lapas formu un virsmu. Kāļiem lapas ir klātas sīkiem matiņiem, bet rāceņiem tās ir gludas, tāpēc arī ēdamas. Tāpat rāceņiem ir īsāks veģetācijas periods, no uzdīgšanas līdz novākšanai paiet aptuveni 80 dienas, tāpēc rāceņus var sēt gan pavasarī agrai ražai tūlītējam patēriņam, gan vasaras vidū ražas vākšanai rudenī un ilgstošai uzglabāšanai.
Citi lasa
Rāceņu saknes forma variē no plakanas līdz garenai. Saknes daļa, kas atrodas augsnē, ir balta vai dzeltena, virszemes daļa (to sauc par pieri vai pleciņiem) – zaļa, violeta vai tādā pašā krāsā kā augsnē esošā daļa. Saknes mīkstums dzeltens vai balts, blīvs, viegli sīvs.
Labas šķirnes
Kāļi
- *‘Wilhelmsburger Sator Otofte’. Vidēji agrīna tautas selekcijas šķirne, ko pavairo vairākas sēklu firmas. Tā ir augstražīga un labi saglabājas pēc novākšanas. Ovāli apaļa sakne ar gludu mizu dzeltenā krāsā un krēmīgi dzeltenu mīkstumu.
- *‘Nadmorska’. Vidēji agra. Saknes miza dzeltena ar zaļu pieres (jeb pleciņu) daļu. Mīkstums krēmīgi dzeltenā krāsā, ar maigu garšu. Vēlākā attīstības fāzē saknes un lapas der arī lopbarībai. Ļoti labi glabājas.
Rāceņi
- *‘Petrowski’. Agrīna, veido plakani apaļas saknes ar gludu, dzeltenu mizu, blīvu, kraukšķīgu, sulīgu mīkstumu. Šo šķirni var audzēt un vākt visu vasaru, pakāpeniski ar divu nedēļu intervālu sējot jaunu porciju.
- *‘Hollӓndische Weiβe’. Veido nelielas, plakani apaļas saknes ar baltu mizu un baltu mīkstumu. Raža ir vācama aptuveni 10 nedēļas pēc uzdīgšanas. Ēdamas ir arī lapas, tās var plūkt jau pēc 5–6 nedēļām un lietot salātos vai sautējumos līdzīgi spinātiem.
6 vērtīgi audzēšanas knifiņi
- Sagatavojot augsni sējai, iestrādā ap 30–50 g/m2 kompleksā mēslojuma YaraMila cropcare (11–11–21 vai arī 8–11–23) vai Novatec Classic, bet no kūtsmēsliem labāk izvairīties.
- Kāļus un agrīnus rāceņus sēj aprīlī, maijā. Tad rāceņi būs vācami jūlija vidū vai beigās, bet kāļi rudenī. Sēklu dīgšanai optimālā augsnes temperatūra ir 20–25 grādi, bet sēklas sāk dīgt jau 7–10 grādos.
- Sēj 2,5–3,5 cm dziļi, attālums starp rindām mazdārzā 45–50 cm, starp augiem: kāļiem 25–30 cm, rāceņiem 15–20 cm. Ja iesēts par biezu, dīgstus laikus izretina.
- Svarīgākie kopšanas darbi ir cīņa ar nezālēm un laistīšana. Karstā un sausā laikā veidojas nepietiekami sulīgas saknes ar pasliktinātām garšas īpašībām. Lielākie kaitēkļi ir kāpostu mušas kāpuri, diemžēl cīņai ar tiem pašlaik nav reģistrētu līdzekļu. Pietiekama laistīšana būtiski mazina kaitēkļu bojājumus.
- Rāceņus mazdārzā var izaudzēt bez papildmēslošanas, bet kāļiem tā ir ieteicama vienu vai divas reizes audzēšanas periodā ar kādu no kompleksajiem mēslojumiem. Sausā un karstā laikā visiem sakņaugiem nāks par labu papildmēslošana caur lapām ar kalcija nitrātu (50 g/10 l ūdens) vai lapu mēslojumu CalMax (50–100 ml/10 l ūdens).
- 6. Ražu vāc, kad saknes sasniedz vēlamo lielumu. Optimālais vākšanas laiks septembra beigas, oktobris. Temperatūras pazemināšānas līdz 4–5 grādiem pirms ražas novākšanas nepasliktina uzglabāšanās spējas. Saknes izrauj vai izrok no zemes, notīra augsnes paliekas, lapas nogriež 5–10 mm virs saknes pieres. Nedrīkst iegriezt mīkstumā, jo bojātā vieta strauji inficējas un drīz vien sāk attīstīties puve.
