Veicamie darbi:
- Sācies lielais stādīšanas laiks. Ja iegādāti kailsakņu stādi, tie jāiestāda, kamēr pumpuri vēl nav saplaukuši, citādi stādi sliktāk iesakņosies. Par konteinerstādiem nav jāsatraucas – tos var stādīt visu vasaru. Svarīgi, lai būtu zināma augļu koku stādu izcelsme – lai tiem ir augu pase –, un izvēlies šķirni, kas ir ziemcietīga un slimību izturīga.
- Stādot ievēro pareizu stādīšanas dziļumu. Augļu kokiem virs augsnes jābūt redzamai potēšanas vai acošanas vietai, bet ogu krūmus stādi padziļināti, tad krūmi veidosies kuplāki. Avenes un kazenes stādi tādā pašā dziļumā, kā tās augušas iepriekš.
- Augus pēc iestādīšanas noteikti aplaisti un, ja pavasaris sauss, laistīšanu turpini, kamēr stādi iesakņojas. Pēc apliešanas apdobi nomulčē, lai labāk saglabātu mitrumu. Stādus pirms vai pēc iestādīšanas apgriez, tas veicinās augu augšanu un zarošanos. Pavasarī apgriez arī rudenī iestādītos stādus. Ja zaru galotnes ziemā bojātas, griez līdz veselai koksnei.
- Augļu kokiem noņem apsējus, kas bija uzlikti aizsardzībai ziemā. Pārbaudi, vai nav stumbru bojājumu. Īpaši labi paskaties pie stumbru pamatnes, vai tur nav peļu grauzumu. Brūces biezā kārtā apsmērē ar brūču ziedi. Ja stumbra bojājums liels, lai koku saglābtu, vari veikt pārpotēšanu ar tiltiņu.
- Lai nodrošinātu jauno kociņu augšanu (arī pērn un aizpērn stādīto), parūpējies, lai to apdobes vismaz metra diametrā būtu brīvas no jebkāda veida apauguma. Zāle apdobē – lielākais konkurents cīņā par ūdeni un minerālvielām.
Ja koki vai krūmi salā stipri cietuši, kad sākas plaukšana, dod papildus slāpekļa mēslojumu, ierušini apdobē. Ziemā cietušajiem augiem nedrīkst ļaut šogad intensīvi ražot, jāretina augļaizmetņi.
- Zemenēm noņem mulču, kas bija uzklāta aizsardzībai pret aukstumu ziemā. Ja izmantota dabiskas izcelsmes (organiskā) mulča, piemēram, salmi, to atstāj turpat rindstarpās – palīdzēs pret nezāļu augšanu un saglabās augsnē mitrumu. Kad augsne apžuvusi un vairs nav gaidāmas spēcīgas salnas, novāc zemenēm vecās lapas, uz kurām var būt saglabājušies slimību ierosinātāji. Ravē un rušini. Ja augi cietuši ziemā, tad, kad cera centrā sāk augt jaunās lapiņas, dod slāpekļa papildmēslojumu. Vari izmantot arī kādu augšanas stimulatoru, piemēram, Kelpak.
- Aprīlī turpini veidot kokus un krūmus, ja tas vēl nav paspēts martā.
- Jebkurā brīdī, tiklīdz pamani bojātus zarus, tie uzreiz jāizgriež. Tas attiecas arī uz skābajiem ķiršiem ziedēšanas laikā vai īsi pēc tam, kad to ziedus un zarus var bojāt ķiršu mēris. Bojājumi izpaužas kā nobrūnējuši, apvītuši ziedi, kas palikuši pie zara un nebirst. Šādi zari jāgriež ar vēl gabalu dzīvā zara līdz kādam sānzaram. Jo laicīgāk, jo labāk.
- Lai ierobežotu slimību izplatību, pēc apgriešanas pirms pumpuru plaukšanas (zaļā konusa stadijā) augus nosmidzini ar varu saturošu līdzekli, piemēram, 1–3% Bordo šķīdumu. Sevišķi tas nepieciešams, ja dārzā izplatīts augļu koku vēzis un kraupis. Tas palīdzēs ierobežot arī avenēm mizas plaisāšanu un iedegas, bet krūmogulājiem – lapu plankumainības.
- Krūmogulājs pēc iestādīšanas jāapgriež, lai veicinātu zarošanos.