Siguldas uzņēmuma Zilver vīndarītava saimnieks Jānis Zilvers vienvasar pudelēs mēģināja ieslodzīt 150 ābolus, un darbs vainagojās ar 40 izgatavotām brendija Ābols-gūsteknis pudelēm. «Labu iznākumu izdodas iegūt vien no ceturtās, pat piektās daļas pudeļu. Bet vajag mēģināt! Interesanti, un mēģināšu atkal – gan ar āboliem, gan bumbieriem,» saka Jānis. Lūk, viņa pieredze un padomi.
Pavasaris. Gūstekņa izvēle
Kad ābeles pārziedējušas un sāk aizmesties ābolīši, ir īstais laiks to ieslodzīšanai. Nedrīkst palaist šo brīdi garām, jo jānotver īstā diena. Svarīgi izvēlēties vislabākos augļus. Protams, jo vairāk tie paaugušies, jo labāk redzams, kuri ir labākie. Taču nedrīkst ļaut āboliem pāraugt, jo tad tie vairs nelīdīs cauri pudeles kakliņam! Pavasarī ābolīši aug ļoti, ļoti ātri.
Ja aiziesi uz dārzu šodien un nākamreiz tikai pēc nedēļas, visticamāk, ābolu iesprostošanu nokavēsi, jo mēdz būt pat tā – aizvakar vēl bija mazi, bet šodien vairs pudelē nelien.
Nedrīkst ābolu mēģināt cauri pudeles kakliņam izdabūt ar spiešanu. Ja ābola miza tiks bojāta, uz labu rezultātu var necerēt. Turklāt jāievēro vēl vairāki nosacījumi.
Pirmkārt, pudelē jāiemāna tikai viens ābols. Ja tam blakus kāds brālis vai māsa – jānoplūc, atstājot tikai vienu karali.
Otrkārt, ābolam jāatrodas tik tievā zarā, lai tas pilnībā izlien cauri pudeles kaklam, jo auglim jāatrodas pudeles platajā vietā – jo dziļāk, jo labāk. Un treškārt, ābolam jāatrodas zara galā, tādēļ bieži vien daļu zara nākas nogriezt. Tai daļai, kas atradīsies pudelē, jānoņem lapas.
Ar to nu jārēķinās: lai ābolu ievietotu pudelē, nākas pabojāt augļu koku.
Nu pudele pareizi jānovieto un jānostiprina. Vispirms jāsastiprina kopā pudele un tajā ievietotais zars. Tad pudele jāpagriež ar kakliņu uz leju, lai tajā nesatek lietus ūdens, un jānostiprina pie kāda augstāka zara.
Nostiprināšanai jāizmanto mīksta aukla, un to pie augšējā zara nedrīkst siet pārāk stingri, lai neiegriežas koksnē.
Vasara. Cerības un zaudējumi
Lai kā šķiet, ka nu viss padarīts, drīz vien nāksies samierināties ar zaudējumiem. Daļa ābolu vienkārši neaugs – daba ir daba. Daļai, iespējams, parādīsies kraupis vai ābols augs kroplīgs. Turpināt to audzēt vai ne – tas katra paša ziņā. Daļa pudeļu nokritīs vai nolauzīs zaru.
Visas kokā iestiprinātās pudeles regulāri jāpārbauda, lai laikus pamanītu nokrišanas draudus: vējā ābeles zari šūpojas un pat labākie stiprinājumi var izrādīties nederīgi.
Daļā pudeļu noteikti ielīdīs lapsenes. Ja tās izgrauž ābolā caurumu – vairs nekāda skaistuma. Ļoti iespējams, ka kāds dārzkopis varētu izdomāt metodi, kā no lapsenēm pasargāties, piemēram, pudeles kakliņu papildus notinot ar smalku tīklu.
Rudens. Novākšana un prieks
Kad ābols pudelē izaudzis, tas rūpīgi jānovāc: zars no pudeles jāizvelk, bet ābols tajā jāatstāj. Ideālas ir tās pudeles, kurās ābols paliek ar visu kātiņu. Ja kātiņš paliek pie zara, ābols pudelē drīzāk izskatās pēc tomāta.
Lielu pārsteigumu, iespējams, sagādās arī tas, cik netīras būs kļuvušas pudeles. Nu ar visu iekšā esošo ābolu tās rūpīgi jāizmazgā – noteikti vajadzēs gan karstu ūdeni, gan pudeļbirsti. Un tad jau – pārlej ar kādu stipru alkoholu, aizkorķē un gaida īpašo gadījumu, kad tik ekskluzīvu pudeli celt galdā.
Pudelē var izaudzēt arī bumbieri. Labas videopamācības atrodamas, interneta meklētājā izvēloties atslēgas vārdus pear in bottle (bumbieris pudelē). Protams, tie paši padomi noder arī ābolu ieslodzīšanai.