Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Raksts no žurnāla Astes arhīva
Tam, kāpēc suns pastāvīgi laiza un zelē savu ķepu, cēloņi var būt dažādi. Visbiežāk šai parādībai ir medicīnisks izskaidrojums, jo suns tomēr nav lācis, kam patīk miegā sūkāt ķepu. Pat tad, ja izskaidrojums saistīts ar ieradumu, tam būs kāds psihosociāls cēlonis, ko iespējams novērst, un, visticamāk, suns no šīs nodarbes turpmāk atteiksies. Kā uzskata veterinārārsti, var būt vismaz septiņi nopietni iemesli šādai pastiprinātai ķepu laizīšanai vai pat kodīšanai.
- Infekcija
Viena no nepatīkamākajām parādībām, ar ko dzīves laikā sastopas arī cilvēki, ir sēnīšu infekcija pēdās. Dermatologi to dēvē par atlēta pēdu, jo visbiežāk inficēšanās notiek sporta zālēs, baseinos, dušas telpās. Kāju sēnītei raksturīga izteikta nieze, apsārtumi un plaisas ādā, īpaši starp kāju pirkstiem.
Līdzīgi arī suņa pēdu var apdraudēt sēnīšu infekcija, it īpaši, ja ir novājināta organisma kopējā imunitāte, kā arī ja pēdas spilventiņos sīku traumu dēļ radušās mikroplaisas. Sēnītēm patīk ieperināties mitrās un siltās vietās, bet, tā kā suņa pēdas nepasargā apavi, tad tās var tikt apdraudētas visbiežāk. Malasezzia (pazīstama arī ar nosaukumu pityrosporum) ādas sēnīte ir sastopama gan cilvēkiem, gan arī dzīvniekiem. Cilvēkiem tā var parādīties kā seboreja – izteiktas blaugznas apmatojuma vietās, arī zvīņaina sejas āda. Šis sēnīšu veids var skart arī suņa ausis, ķepas, citas ķermeņa vietas, izraisot pastiprinātu niezi. Jāteic, ka dabā šī rauga sēnīte sastopama visur, un, tikai pavājinoties imunitātei, tā ieperinās ādā. - Kairinājums
Ādas kairinājumu var izraisīt dažādi ārēji faktori. Pārsvarā telpās mītoša suņa ķepas var apdraudēt sadzīves ķīmija. Ja suns bieži sācis laizīt ķepas, padomā, ar ko mājoklī tiek mazgāta grīda vai tīrīti mīkstie grīdas segumi. Nereti suņa guļvieta tiek iekārtota saimniecības telpās, kur netālu var atrasties lakas, krāsas, veļas pulveri, balinātāji, citi ķīmiski līdzekļi, kas, iespējams, nokļuvuši uz grīdas. Nonākot saskarē ar suņa ķepām, tie apdedzina ādu, rada nepatīkamas sajūtas, un suns laiza kairināto vietu.
Sākotnēji ķimikāliju radīto iekaisumu var ārēji nesaskatīt, it īpaši, ja suņa ķepu spilventiņi ir tumši brūni. Tāpēc neatstāj sadzīves ķīmijas līdzekļus vietās, kur tie var tikt izlieti vai izbārstīti, izmanto tādus palīglīdzekļus mājokļa tīrīšanai, kas ir mazāk kaitīgi vai pavisam nekaitīgi kā cilvēkam, tā mājdzīvniekam. Tāpat jādomā, kā izvairīties no pēdu saskares ar ziemā uz ielām izkaisītām ledus kausēšanas un pretslīdes ķimikālijām. Iespējams, sunim būs nepieciešami īpaši apavi, kādus var iegādāties mājdzīvnieku preču nodaļās. - Parazīti
Arī dažādi ektoparazīti, tostarp blusas, to kāpuri, mikroskopiskas ērcītes, kas mitinās zālē, var būt vainojamas suņa nemitīgajā pēdu kodīšanā un laizīšanā. Parazītu kodumu vietās āda niez, kļūst sāpīga, un suns laizot cenšas ādu attīrīt. Diemžēl bez cilvēku palīdzības astainim būs grūti apkarot parazītu invāziju, tam nepieciešami dažādi palīglīdzekļi.
Taču jāņem vērā, ka nav viena universāla līdzekļa, ar ko izskaust kā blusas, tā ērcītes. Katrai parazītu sugai ir savi apkarošanas līdzekļi, tāpēc vēlams būtu apmeklēt veterinārārstu un noskaidrot, kas tieši ieperinājies suņa ķepās un kā no tā atbrīvoties.
- Alerģija
Viens no biežākajiem cēloņiem ķepu pastiprinātai laizīšanai ir alerģija. Tā izpaužas kā iedzimts pastiprināts jutīgums pret dažādiem ārējās vides faktoriem, medicīniskā terminoloģijā to dēvē par atopiju, kas var izraisīt arī ādas iekaisumu jeb atopisko dermatītu. To visbiežāk novēro gados jauniem suņiem, kam organisms nav pielāgojies ārējās vides iedarbībai un tāpēc rodas aizsargreakcija pat pret it kā nekaitīgām vielām.
Alergēni var būt ziedputekšņi, citu dzīvnieku apmatojums, putekļu ērcītes, pelējums, kukaiņu kodumi, pārtikas produkti u. c. Līdzīgi kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem alergēni iedarbojas, tiem nonākot saskarē ar ādu, tos ieelpojot vai apēdot. Nereti atopiju izraisa pat suņa ķepu saskare ar zāli, jo uz tās pavasarī nosēdušies ziedputekšņi. Sajūtot apdraudējumu, organisms reaģē, pastiprināti izstrādājot antivielas. Bioķīmisku reakciju rezultātā āda iekaist, niez, tāpēc arī sunim gribas kasīties, bet pēdu niezei palīdz to laizīšana. Pazūdot alergēnam, alerģiskās reakcijas mazinās un izzūd. Taču jebkuras alerģijas gadījumā būtu jāvēršas pie veterinārārsta. Ir daudz dažādu medikamentu, kas palīdz mazināt alerģiju un tās izraisīto ādas iekaisumu. - Svešķermeņi
Pat tad, ja suņa gaitā neievēro izmaiņas, iespējams, ka pēdā ir iedūries kāds svešķermenis, kas izraisa nepatīkamas sajūtas, tāpēc suns kož un laiza savainoto ķepu. Tā var būt gan koka skabarga, gan kāda auga dzelksnis, gan, piemēram, sīka sēkliņa, kurai piemīt aerodinamisks efekts – tā pēc ieduršanās virzās tālāk un migrē pa audiem, izraisot sāpes. Suns, kodīdams ķepu, cenšas likvidēt nepatīkamo sajūtu un atbrīvoties no svešķermeņa.
Lai konstatētu, vai ķepa tiešām šādi ir savainota, nepietiek tikai ar virspusēju apskati, jo sīko skrambiņu var neredzēt. Veterinārārsts, iztaustot un novērtējot ķepu, varēs labāk noteikt, vai tajā ir kāds svešķermenis. Ja ādā iekļuvusi migrējoša auga daļiņa, tā laikus ir jāizvelk, lai vēlāk nerastos jau daudz dziļāks iekaisums un sastrutojums. Šāds ķepas ilgstošs savainojums ar laiku var kļūt arī par ļaundabīgu audzēju. Nevajadzētu censties pašiem izvilkt svešķermeni, izmantojot adatu, jo tā vēl vairāk var savainot suņa ķepu un ļaut tajā iekļūt infekcijai. - Sāpes un diskomforts
Kad redzi, ka suns pieklibo un laiza ķepu, iemesls var nebūt tikai ārējs savainojums. Iespējams, suņa ķepa tikusi traumēta, radies iekšējs savainojums, kas gūts skrienot vai lecot. Kad mēs, cilvēki, atdauzām vai nejauši ieveram durvīs pirkstu, visbiežāk sāpju mazināšanai to spiežam pie lūpām vai pūšam gaisu uz savainotās vietas. Vismaz mammas tā mēdz mierināt mazuļus.
Arī sunim šķiet, ka sāpes mitēsies, ja palaizīs ķēpu. Ritmiska masāža ar mēli veicina asins pieplūdumu sāpīgajai vietai, bet siekalas to atvēsina. Ne vienmēr sāpju cēlonis ir tikko traumēta ekstremitāte, suns var laizīt arī iepriekš sasistas un vecuma artrīta skartās vietas. Turklāt viņš var laizīt arī vietu, kas tieši nav slimības skarta, jo īstajai vietai nemaz ar mēli nevar piekļūt! Vēršoties pie veterinārārsta, iespējams atklāt izmaiņas, kas raksturīgas akūtam vai hroniskam iekaisumam locītavās un saistaudos. - Ieradums
Zīšanas reflekss zīdainim rada komfortu pat tad, ja netiek uzņemta barība, kā tas ir ar knupīti. Zīšot vai vēlāk sūkājot īkšķīti, mazuļa organisms ražo endorfīnu – dabisko morfīnu, hormonu, kas nodrošina labu pašsajūtu. Arī kucēniem, zīžot mātes pienu, rodas labsajūta, tāpēc var gadīties, ka ar laiku suns, lai nomierinātos un justos labi, pierod laizīt dažādas savas ķermeņa vietas, tostarp arī ķepas.
Šādas izpausmes īpaši var novērot nervoziem, viegli uztraucamiem, novārtā un bez emocionālas saskarsmes atstātiem suņiem. Viņi var aiz garlaicības un nedrošības laizīt ķepas un arī intīmākas vietas. Šādus ieradumus ir grūti mainīt, ja tie nostiprinājušies ilgstošā laika posmā. Tāpēc neatstāj suni garlaikojamies, biežāk komunicē ar viņu, glāsti, lai draugs justos drošībā, mīlēts un aprūpēts. Katrā ziņā nelīdzēs, ja viņu par šādu nodarbi rāsiet vai apsmērēsi ķepas ar sunim netīkamu vielu. Suņa ožas un garšas receptori ir daudz jutīgāki nekā cilvēkam, tāpēc šāda sodīšana suni padarīs vēl nervozāku.
Populārākie raksti
Kā atturēt no ķepu laizīšanas?
Diemžēl ne visi līdzekļi, ko izmanto bērniem, lai tos atturētu no niezošo vietu kasīšanas un aizskaršanas, noderēs mājdzīvniekiem. Nelīdzēs cimdi vai ķepu notīšana, lai suns nepiekļūtu niezošajai vietai, ar laiku astainis apsaitējumu noplēsīs. Tikai galēji nepieciešamos gadījumos veterinārārsts var ieteikt nēsāt speciālo konusveida apkakli, ko izmanto pēcoperācijas posmā un kas ierobežo suņa galvas kustības, lai tas nevarētu piekļūt savainotajai ķermeņa vietai. Šāda apkakle noderēs tik tad, ja ķepās ir dziļi savainojumi.
Arī antihistamīna līdzekļi, kas paredzēti siena drudža un citu alerģisku izpausmju mazināšanai sezonālo alerģiju laikā, nepalīdzēs sunim. Tikai veterinārārsts var izrakstīt pareizos medikamentus, kas mazina nevēlamās organisma aizsargreakcijas.
Saimnieka rūpes par suņa ķepu veselību var izpaust pēc āra pastaigas, tostarp arī vasarā, kad pēdas var kairināt dažādi augu izcelsmes alergēni. Regulāri noskalo ķepas ar tīru ūdeni, tā attīrot tās no ziedputekšņiem un augu izdalītajām sulām.
Ja redzams, ka āda uz pēdu spilventiņiem ir sausa, iesārta un ieplaisājusi, pasargā to no infekciju iekļūšanas dziļākos ādas slāņos. Mazgā pēdas divreiz dienā un dezinficēšanas nolūkā apsmidzini ar hlorheksidīna šķīdumu, ko var iegādāties veterinārajās aptiekās. Tas iznīcinās baktērijas un pasargās pēdas arī no sēnīšu savairošanās.
Ādas veselības un vispārējās imunitātes stiprināšanai ieteicams barot suni ar pārtiku, kas satur antioksidantus un nepiesātinātās taukskābes.
Savukārt alerģiskiem mājas mīluļiem jāizvēlas diēta, kurā nav alergēnu. Ja, izslēdzot no suņa ikdienas maltītes produktus, kas varētu izraisīt alerģiju, pamanāt, ka mazinās ķepu laizīšana, tad iespējamais iemesls būs novērsts. Savukārt, ja ir novērotas alerģiskas reakcijas vienīgi vasarā, jau agrā pavasarī jāsāk lietot medikamentus, kas mazina alerģijas izpausmes.
Parūpējies arī par suņa psihosociālo komfortu, neatstāj ilgstoši vienatnē, it īpaši, ja konkrētās šķirnes suņiem raksturīga nespēja ilgstoši iztikt bez saskarsmes ar cilvēkiem. Atceries, ka tikai veterinārārstam ir iespēja noteikt, kas tieši izraisa pastiprinātu ķepšu laizīšanu. Ja suns to dara bieži un ilgstoši, tātad viņam ir nepieciešama palīdzība. Nepaļaujies uz to, ka gan jau viņš to pārstās darīt. Visdrīzāk radīsies tikai izteiktāki veselības sarežģījumi un lieki izdevumi to novēršanai.
