Pirmā rukola
Šķiet, vispirms būtu jātiek skaidrībā ar jucekli ap rukolas nosaukumu… Ir Eruca sativa jeb sējas rukola, un ir Diplotaxis tenuifolia (sinoinīms Rucola selvatica), ko bieži dēvē par savvaļas rukolu. Pareizi gan būtu teikt – šaurlapu divsēkle, taču šo nosaukumu, protams, zina tikai botāniķi. Tāpat kā to, ka Eruca sativa latviski ir sējas pazvērīte. Vārdu salikums Rucola coltivata, kas arī atgādina latīnisko nosaukumu, patiesībā ir sējas rukolas jeb sējas pazvērītes nosaukums itāliski. Par savvaļas rukolu mēdz saukt arī ārstniecības žodzeni (Sisymbrium officinale).
Savvaļas rukolas lapas atgādina pieneņu vai lapu sinepju lapas – tās ir lancetveida, ar dziļi robotu malu, garša – pikanta. Savukārt sējas rukolai lapas ir lielākas, ieapaļas, ar maigāku garšu.
Vēsuma cienītāja
Rukola, kā jau kāpostu radiniece, ir aukstuma izturīga un aug ļoti strauji – no uzdīgšanas līdz novākšanai paiet tikai trīs četras nedēļas. Lapas vāc, kad tās sasniedz 10 cm augstumu. Un tas jādara regulāri, lai rukolas garša būtu maigāka.
Sēklu dīgšanai optimālā temperatūra ir 18–20 grādu, bet dīgst arī tad, ja gaisa temperatūra ir plus 10 grādu. Lapu augšanas periodā rukolai labpatiks, ja gaisa temperatūra nebūs augstāka par 20–23 grādiem.
Aizstiklotā lodžijā
Pirmo rukolas lapu ražu varēsi šķīt jau martā, ja sēsi februāra beigās. Sēklas ir ļoti sīkas, tādēļ vieglāk sēt lēzenā kastē, nevis kasetē ar ligzdām. Kasti piepildi ar 5–7 cm biezu bagātinātas kūdras kārtu, izlīdzini un izkaisi sēklas. Pēc tam sējumu aprasini ar tīru ūdeni no pulverizatora, lai piespiestu to substrātam, un ietin plēvē. Atceries – sēklas neapber!
Istabas temperatūrā dīgsti parādās jau dažu dienu laikā. Tad kastīti var pārvietot uz aizstiklotu lodžiju. Plēvi noņem, lai sīkie dīgsti saulainā laikā neizsūt vai nesaslimst ar melnkāju, bet virs kastes uztaisa lecekti, ko apsedz ar vienu vai divām agrotīkla kārtām. Neklāj agrotīklu tieši uz asniem! Laisti uzmanīgi, lai neizskalotu sīkos augus. Kad tie būs nedaudz paaugušies, sējumu vajadzēs retināt. Rūpīgi seko mitruma un it sevišķi temperatūras režīmam! Saulainā laikā lodžijā ātri kļūst par karstu un rukola sāk dzeltēt, jo saslimst ar neīsto miltrasu (Peronospora parasitica). Viss, ko vari darīt, ir – izraut inficētos augus un mazināt temperatūru.
Siltumnīcā un dobē
Siltumnīcā rukolu vari sēt marta beigās, aprīlī un pat maijā. Svarīgi neiesēt par biezu un pēc uzdīgšanas laikus izretināt. Mitruma trūkums un karstums veicina rukolas priekšlaicīgu ziedēšanu.
Atklātā laukā sēklas sēj ik pēc 2–3 nedēļām (līdz pat pusseptembrim) 1–1,5 cm dziļumā, starp rindām atstājot 15–25 cm attālumu. Līdz brīdim, kad augs sāk ziedēt, paiet apmēram 4–6 nedēļas, tāpēc svarīgi laikus novākt lapu ražu.
Labas šķirnes
Vidusjūras reģionā rukolu audzē jau gadu tūkstošiem, taču speciālu šķirņu līdz šim nebija. Selekcijas firmas tikai nesen sākušas radīt šķirnes speciāliem audzēšanas veidiem un izmantošanas mērķiem.
- ‘Tricia’. Savvaļas rukolas šķirne. Piemērota audzēšanai gan uz lauka, gan siltumnīcā, gan podiņos visu sezonu. Ātraudzīga, izturīga pret izziedēšanu, arī pret neīsto miltrasu.
- Coltivata. Tas nav šķirnes vai sugas nosaukums, bet norāde uz sējas rukolu. Tātad lapas ir ovālas un ar maigāku garšu.