Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Mans Dārzs arhīva
Konsultē Laila Ikase, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
Sīkaugļu ābeles pēc izskata un īpašībām ir daudzveidīgas, jo to izveidē iesaistītas vairākas ābeļu sugas. Ir šķirnes ar dažādu koka augumu, atšķirīgu ziedu un lapu krāsu. Atšķiras arī ziedēšanas laiki, ir ļoti agri un ļoti vēlu ziedošas. Vairums šķirņu zied katru gadu, citas – tikai pārgadus. To augļi var būt gan ēdami, gan neēdami – sausi un rūgti. Ēdamajām šķirnēm tie var sasniegt 5 cm diametru, bet dekoratīvajām ir sīki vai pat ļoti sīki – kā mazi zirnīši. Šoreiz vairāk par ēdamajām!
Kompotam vai putniem?
Sīkaugļu ābeļu augļi ir bagātāki ar bioloģiski aktīvajām vielām nekā lielie āboli. Tajos ir sevišķi daudz polifenolu, kas ir uzturā vērtīgi antioksidanti. Diemžēl šie veselīgie augļi bieži vien ir rūgteni, lai gan ir arī gardas deserta šķirnes, piemēram, ‘Kuku’. Taču no tiem var iegūt ļoti izskatīgus ievārījumus, sukādes, kompotus un sulas. Īpaši piemēroti krebu ābolīši ir vīniem.
Daļai sīkaugļu ābeļu augļi ienākoties nobirst, bet citām ilgi paliek kokā. Ziemā tie var kalpot par barību putniem, bet pēc atkušņiem bieži sāk pūt. Ja augļi zaros sāk brūnēt, tie noteikti jānoplūc – labāk to izdarīt rudenī, jo puve var inficēt augļzarus, un tad pavasarī tie nokalst. Vācot ābolus sulai vai vīnam, šķirnēm ar lielākiem augļiem tos var nopurināt, bet tad sula jāizspiež uzreiz, jo sasistie āboli brūnē.
Skaistus augļus var iegūt, vācot tieši no koka. Te ir problēma – krebu āboli aug pušķos, līdz pilnai gatavībai cieši turas kokā un plūcot noraujas ar visu zariņu un lapām. Tas kaitē kokam, un augļus nākas kārtīgi pāršķirot. Ērtāk tos nogriezt ar šķērēm.
Vairums krebu ābolu ienākas septembra beigās vai oktobrī, tikai ‘Dolgo’, ‘Bērnu Prieks’ un ‘Bērzkroga Dzeltenais’ sulai un ievārījumam vācami augustā, jo augļi kokā pārgatavojas un kļūst miltaini.
Raksta turpinājumā lasi par šo ābeļu stādīšanu un kopšanu!
