Visi dārzeņi vēlas trūdvielām bagātu augsni. Tādā savairosies labvēlīgie mikroorganismi, kas radīs labus apstākļus barības vielu uzņemšanai, kā arī uzlabos augsnes struktūru un auglību. Augiem tas būs gan pamata barības elementu, gan mikroelementu avots un mazinās augsnes paskābināšanos.
Diemžēl augiem nepietiks tikai ar organisko mēslojumu, kas pavasarī ierušināts augsnē. Augi tā barības vielas varēs izmantot tikai tad, kad mikroorganismi organiskās vielas būs pārvērtuši minerālā formā. Parasti šis process aizņem vairākus mēnešus un turpinās arī nākamajā gadā. Savukārt minerālais mēslojums augiem ir gatavs uzņemšanai tūlīt. Abi mēslojumu veidi papildina viens otru, bet nespēj viens otru aizstāt.
Kopā ar organisko mēslojumu augsnē nereti tiek iestrādātas nezāļu sēklas un slimību izraisītāji. Tāpēc jāpievērš uzmanība tam, ko liekam kompostā un kā to sagatavojam. Kūtsmēslos nezāļu sēklas nonāk no dzīvnieku barības – ja govis ganās pļavās, tad mēslos būs daudz nezāļu sēklu. Savukārt granulētais organiskais mēslojums visbiežāk ir termiski apstrādāts, lai iznīcinātu nezāļu sēklas un slimību izraisītājus.
Liela kļūda ir lietot mēslojumu pārāk daudz.
Ja nezinām mēslojuma sastāvu un mitrumu, tad ir ļoti grūti novērtēt, cik tieši konkrētais mēslojums būtu nepieciešams. No tā palīdz izvairīties granulēti mēslojumi, kuriem veiktas analīzes. Piemēram, AgroGold vistu mēsliem ir NPK 4–3–2 un CaO 9, Fe, Mn, Zn, Cu, Mo un 10% mitruma saturs. Šādu mēslojumu varam lietot 0,2–0,4 kg/m2 nebaidoties pārmēslot ne dārzeņus, ne citas kultūras.
Pirms dārzeņu sējas vai stādīšanas augsnē ierušina pamatmēslojumu. Svarīgi, lai tas būtu sabalansēts un saturētu gan pamatbarības vielas slāpekli (N), fosforu (P) un kāliju (K) līdzīgās proporcijās + 5–10% sēra (S), gan arī boru (B), magniju (Mg), dzelzi (Fe) un cinku (Zn). Lai slāpeklis netiktu viegli izskalots no augsnes, nodrošina nitrifikācijas inhibitors – īpaša viela, kas pievienota mēslojumam. Izmantojot mēslojumu bez slāpekļa nitrifikācijas inhibitora, mēs patiesībā kaisām naudu vējā, jo slāpekļa zudums var būt pat 50 procenti. Turklāt augiem ir milzīgs slāpekļa disbalanss. Sākumā, kamēr augi vēl mazi, tiem slāpekļa ir par daudz, bet, kad paaugušies un būtu nepieciešams vairāk slāpekļa, tas vairs nav pieejams, jo ir izskalojies, piesārņojot gruntsūdeņus, bet augi paliek nepaēduši. Nitrifikācijas inhibitoru satur, piemēram, mēslojums Novatec Classic.
Ēdienkarte kāpostaugiem
Arī kāpostaugiem izmanto komplekso mēslojumu 20–40 g/m2, ko ierušina sakņu augšanas dziļumā. Ja lieto mēslojumu ar nitrifikācijas inhibitoru pirms stādīšanas, tad papildmēslojumam augsnes virskārtā ierušina Nitraboru 25 g/m2, kas satur kalciju, slāpekli un boru.
Augšanas laikā vēl papildus būs nepieciešams kalcijs, apsmidzinot lapas (piemēram, Omex Calmax 5 ml/1 l) vai pievienojot laistāmajam ūdenim (piemēram, Hydrospeed CaB Max 10–20 g/10 l ūdens). Kāpostaugiem nozīmīgs ir arī molibdēns un bors.
Ēdienkarte tomātiem un gurķiem
Tomātu un gurķu mēslošanas pamatprincipi ir vienādi. Īpaši jāuzmana, vai pietiek kalcija, bet gurķiem papildus vajadzēs arī kāliju. Stādot bagātinātā kūdrā, organiskais mēslojums un minerālmēslojums pamatmēslojumā nav nepieciešams. Substrātā pirms tomātu un gurķu stādīšanas var iemaisīt slieku humusu.
Pamatā augi barojas ar saknēm, tādēļ papildmēslojumu pievieno laistāmajam ūdenim. Caur lapām mēslo, ja efekts nepieciešams tūlīt, teiksim, ļoti karstā laikā lieto kalcija mēslojumu (piemēram, Omex Calmax) kopā ar tā saukto osmoprotektantu (Lalstim Osmo). Vislabāk to darīt no rīta, lai augs to viegli varētu uzņemt un līdz vakaram viss būtu izvējojies, neatstājot mitras lapas, kur savairoties slimībām.
- Parasti pirmā papildmēslošana nepieciešama 2–3 nedēļas pēc stādīšanas ar augšanu (NPK 1–1–1 un mikroelementi) un sakņu attīstību stimulējošu mēslojumu, piemēram, Omex Bio 20 vai Basfoliar 20–19–19. Vēsākā pavasarī sāk ar Basfoliar 15–30–15, jo tajā ir vairāk fosfora, kas īpaši nepieciešams sakņu attīstībai.
- Otro papildmēslojumu dod, kad parādījušās 1–5 īstās lapiņas, tomāti zied un tiem aizmetas augļi. Tajā ir proporcionāli vairāk fosfora, piemēram, Basfoliar 15–30–15. Pamīšus laistāmajam ūdenim pievieno Basfoliar 20–19–19.
- Trešo papildmēslojumu dod, kad sāk aizmesties tomāti, piemēram, Basfoliar ar lielāku kālija saturu 7–12–40, Hydrospeed CaB Max, kālija nitrātu un palaikam arī magnija sulfātu.
Kalcija trūkums var izraisīt tomātu augļu galotnes puvi. Iemesli var būt vairāki – gan tā trūkums augsnē, gan karsts laiks, kad ir apgrūtināta auga apgāde ar kalciju. Tādēļ standarta papildmēslojumu caur saknēm papildina ar lapu apstrādi, piemēram, ar Omex Calmax 50 ml/10 l (satur ne tikai kalciju, bet arī mikroelementus), ar Lalstim Osmo 60 g/10 l (tas ļaus augam vieglāk pārciest karstuma vilni) un turpina ar Omex Calmax vienreiz nedēļā.
Kāposts stāsta, ko tas vēlas
- Bāli augi – trūkst slāpekļa.
- Sarkani toņi (baltajām šķirnēm) liek domāt par fosfora nepietiekamību, it īpaši aukstā laikā.
- Sausas lapas pa vidu kāpostu galviņai – trūkst kalcija.
Tomāts stāsta, ko tas vēlas
- Zilganas lapas – visticamāk, vajadzīgs fosfors.
- Gaišas, bālas vecākās lapas un visa lapu plātne – trūkst slāpekļa.
- Lapas sāk dzeltēt no kātiņa virzienā uz galiem – iespējams, pie vainas ir dzelzs deficīts.
- Vecāko lapu dzīslas vēl zaļas, bet malas zaudē krāsu un pat apkalst – trūkst kālija.
- Siltumnīcas pusē, kur spožāka saules gaisma, uz vecākajām lapām redzams marmorējums, sākumā starp dzīslām ir gaišāki plankumi, kas pēc tam kļūst tumšāki, – trūkst magnija.