Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tiešām ļoti vērtīga
Kā visi seleriju dzimtas (Apiacea) augi, selerijas dabiski satur daudz nitrātu, tāpēc veicina muskuļu, arī sirds, darbību.
Latvijā dzeramajā ūdenī ir samērā daudz karbonātu, un daudziem tie rada nieru slimības, veidojas nierakmeņi. Vēl pirms divdesmit gadiem pētnieki konstatēja, ka seleriju sula mazina vai pat novērš nierakmeņu rašanos. Protams, nekādi dārzeņi nespēj aizstāt ārsta nozīmētās zāles, tomēr regulāra seleriju sulas dzeršana nierēm nāks par labu. Latvijā tiek ražotas dārzeņu sulas, kurās ietilpst arī selerijas, bet tikpat labi sulu tu vari spiest arī mājas apstākļos. Vislabāk sulas spiešanai noder kātu selerijas, kas izaudzējamas savā dārzā. Ziemā sulām vari izmantot pašas vai mūsu zemnieku audzētās sakņu selerijas.
Selerijas satur maz nātrija (70 mg/100 g), vidēji daudz kālija (310 mg/100 g) un kalcija (55 mg/100 g), bet relatīvi daudz fosfora (105 mg/100 g), kas veicina enerģētiskos procesus šūnās. Tāpat ir izplatīts viedoklis, ka fosfors veicinot atmiņu un prāta asumu. Selerijās ir arī dzelzs un A, B1 un B2, kā arī C vitamīns, daudz antioksidantu, tāpat tās ir bagātas ar pārtikas šķiedrvielām.
Jutīgiem cilvēkiem selerijas mēdz izraisīt alerģiju (nātreni), tāpēc ravēt un novākt ražu drošāk ir ar cimdiem rokās.
Runājot par selerijām, mēs bieži aizmirstam, ka tās mēdz būt dažādas. Sugā Apium graveolens ietilpst trīs kultivējamas pasugas:
- Kātu selerijas (A. graveolens var. dulce) ir pasaulē vispopulārākā šķirņu grupa. Šiem augiem ēdamā daļa ir paresnināti lapu kāti, līdzīgi kā rabarberiem. Atkarībā no šķirnes tie var būt tumši zaļi – tad kātiem ir izteikti asa garša. Lai garša būtu maigāka, agrāk – pirms gadiem divdesmit, trīsdesmit – zaļās selerijas mēdza balināt. Proti, aprausa ar zemi kā kartupeļus, lai tumsā noārdītos hlorofils un daļa citu savienojumu.
Vēlāk selekcionāri izveidoja šķirnes ar gaišākiem, maigākiem kātiem, tieši šo šķirņu ražu mēs pārsvarā redzam veikalos un tirgū. Kātu selerijas izaug relatīvi strauji, aptuveni 80–90 dienās pēc dēstu izstādīšanas, un tieši tāpēc tās ir tik ļoti populāras. Visu seleriju dzimtene ir Vidusjūras piekraste, klimats tur ir silts, gaismas pietiek, tāpēc par seleriju uzglabāšanu ziemā viņiem nav jādomā, pārdošanai var stādīt dēstus ik pa laikam, bet pašu patērioņam var šķīt kātus pamazām, kā mēs to darām ar rabarberiem. - Lapu selerijas (A. graveolens var. secalinum) – tām kāti ir tievāki, bet lapas plātne plānāka, mīkstāka, aromātiska un piemērota patēriņam svaigā veidā. Kātu un sakņu selerijām pašas lapas ir relatīvi cietas, tās var izmantot, marinējot citus dārzeņus vai gaļu, bet svaigā veidā tās nav garšīgas.
Lapu selerijas veido ap 40 cm augstas, kuplas lapu rozetes, ražu var vākt pakāpeniski vai nogriezt vienlaikus visas lapas. Tās labi ataug, un apkurināmā siltumnīcā ražu var vākt vairākas reizes. - Sakņu selerijas (A. graveolens var. rapaceum) – tās var ilgstoši uzglabāt, kas ir svarīgi mūsu klimatā. Tāpat mums, kā taupīgām saimniecēm, patīk, ka tieši sakņu selerijām visas auga daļas ir ēdamas – to lapas un lapu kātus bieži izmanto, konservējot citus dārzeņus. Sakņu selerijas aug visilgāk, no izstādīšanas līdz novākšanai jāgaida 150–180 dienas.
Dažām sakņu seleriju šķirnēm mīkstums, nonākot saskarē ar gaisu kulināras apstrādes laikā, mēdz kļūt brūngans, līdzīgi kā āboliem vai kartupeļiem.
Jaunākām šķirnēm šī īpašība ir mazāk izteikta vai nemaz nepiemīt, tomēr drošības labad, gatavojot salātus, sakņu selerijas sarīvē un pievieno citiem produktiem pašas pēdējās. Tumšāka mīkstuma krāsa neliecina par seleriju bojāšanos, tik vien kā pasliktina ēdiena izskatu.
Audzē dēstus!
Atceries, visas seleriju šķirnes audzē tikai no dēstiem, jo tām ir garš veģetācijas periods un sīkas sēklas. Pašas sīkākās – vienā gramā ir 1500–2000 sēklu! Tādas sīkaļas ir grūti sēt ar rokām, tāpēc lielražošanā izmanto dražētas sēklas – māla bumbiņas ar sēklu iekšā. Dažkārt tādas mēdz pārdot arī amatieru sīkpakās, taču ņem vērā, ka, ilgāku laiku glabājot, dražētajām sēklām mēdz pasliktināties dīgtspēja.
Selerijas ir siltuma un gaismas prasīgi augi, arī to dēsti aug samērā ilgi, bet tās nedrīkst iesēt par agru. Labākais sējas laiks ir marta sākums.
Seleriju sēklas dīgst gaismā. Kaut gan tām nav nepieciešams papildapgaismojums, sēklas nedrīkst apbērt ar zemi vai kūdru. Sēklas vienkārši izkaisi uz līdzenas kūdras substrāta virsmas, aplaisti ar siltu ūdeni no pulverizatora (rokas smidzinātāja) un visu kastīti vai trauku ietin polietilēna plēvē. Tad sējumu novieto uz palodzes un sargā no auksta gaisa, kas varētu pūst no loga.
Sēklu dīgšanai optimāla temperatūra ir 20–23 grādi, pirmā zaļā pūciņa parasti parādās 7–10 dienu laikā. Tad plēvi vari noņemt, sējumu atkal apsmidzini ar ūdeni, lai neiekaltētu, un turpini audzēt, laiku pa laikam aplaistot. Trauku ar dīgstiem vari ievietot arī lecektī no plēves maisa vai caurspīdīgas plastmasas (piemēram, tortes vai cepumu iepakojumā).
Selerijas ir vienīgie dārzeņi, kuru dīgsti jāpiķē pēc pirmo īsto lapu parādīšanās, jo pirms tam vienkārši nav iespējams atšķirt vienu augu no cita. Seleriju audzēšanai ir piemērotas kāpostiem paredzētas kasetes un pat ar mazākām ligzdām (diametrs vai malas garums – ap 2 cm). Svarīgi, lai lapas aug stāvas, netraucē citiem augiem un neinficējas ar puvi.
Aprīļa vidū lapas vari nogriezt 10–15 cm virs substrāta virsmas (un izmantot uzturā kā pirmo ražu). Selerijām augšanas pumpurs atrodas gandrīz augsnes līmenī, un šāda lapu nogriešana uzlabo gaismas apstākļus tieši pumpuram. Tāpat īsākas lapas pēc dēsta izstādīšanas nelokās, nepieskaras augsnei un neinficējas.
Lai selerijas neizziedētu vēlīno salnu dēļ, visā dēstu audzēšanas periodā jāuztur temperatūra virs 17 grādiem (arī naktī). Audzējot dēstus uz palodzes, nav grūti ievērot šo nosacījumu, taču siltumnīcā aprīlī un maijā naktis mēdz būt aukstas, tāpēc ir vērts selerijas papildus apsegt ar agrotīklu.
Ja gribi izaudzēt tikai dažas seleriju saknes, tad vienkāršāk un izdevīgāk būs nopirkt gatavus dēstus pie profesionāliem audzētājiem.
Audzēšana – nekā sarežģīta
Sakņu selerijas pastāvīgā vietā izstādi aprīļa beigās vai maija sākumā, lapu un kātu selerijas vari stādīt arī vēlāk. Lapu selerijām labāk atvēli vietu siltumnīcā. Tās vari iestādīt arī podā vai balkona kastē.
Kātu un sakņu selerijas audzē atklātā laukā. Kādā attālumā? Sakņu selerijas mēdz stādīt 5–8 augus uz kvadrātmetru – jo mazāk augu, jo lielākas saknes iespējams izaudzēt. Kātu selerijas parasti stāda pa 15 augiem uz kvadrātmetru (30 × 20 cm attālumā), lapu selerijas stādīšanas attālumi ir 25 × 25 cm.
Nedrīkst iestādīt par dziļu – augšanas pumpuram jābūt virs zemes, citādi bez gaismas tas aizies bojā.
Mēslošana
Pirms stādīšanas augsnē iestrādā komplekso mēslojumu (piemēram, YaraMila Cropcare, Novatec Classic vai citu), ievērojot devas un lietošanas veidu, kā norādīts marķējumā. Ja aizsardzībai pret salnām lieto agrotīklu, atceries, ka zem tā arī nezāles augs straujāk, tāpēc tās laikus jāizravē. Visas selerijas regulāri jālaista un vismaz ik pēc 2 nedēļām jāveic papildmēslošana ar kalcija nitrātu (20 g/m2), lai veicinātu augu veselību un novērstu tukšumu rašanos saknē uzglabāšanas laikā.
Kaitēkļi
Kaitēkļi un slimības selerijas parasti daudz netraucē, taču ir bijušas sausas vasaras, kad kātu selerijas stipri bojāja tīklērces. Lai to novērstu, augi regulāri jālaista. Sakņu selerijas mēdz slimot ar lapu plankumainību (Septoria apiicola), to aizsardzībai ir reģistrēts līdzeklis Score 250 EC, taču mazdārzā šī slimība būtisku kaitējumu nenodara, tāpēc apstrādi vari arī neveikt.
Seleriju vākšana
Lapu un kātu selerijas vāc, kā es smejos, skatoties pēc savas ēstgribas. Lapas šķin vai nogriez ar nazi. Kātu selerijas izroc no zemes, noņem ārējās lapas un nogriez saknes. Lapu plātnes nogriez kā rabarberiem, atstājot nedaudz no lapas – tad kāti mazāk zaudē mitrumu un ilgāk saglabājas svaigi.
Sakņu selerijas vāc septembra beigās, oktobrī.
Augu izroc no zemes, noplēs vai nogriez lapas tieši virs saknes, saīsini sānsaknes. Sakņu selerijas ziemai uzglabā sakņu pagrabā kopā ar burkāniem, kāļiem un rutkiem. Saknes atgriezumus, kas paliek pāri pēc ēdiena gatavošanas, sagriez kubiņos un izkaltē.
Agrāko laiku šķirnēm sānsaknes veidojas apkārt bumbulim, tāpēc, lai iegūtu skaistu apaļo sakni, vasaras vidū augam ar nazi nogrieza sānsaknes. Vāciski šo darbu sauc trennen (atdalīt), tāpēc sarunvalodā iegājies vārds trenēšana. Ar sportu tam, kā nu saproti, nav nekāda sakara! Turklāt mūsdienu šķirnēm sānsaknes izvietojas zem bumbuļa, tāpēc šis paņēmiens vairs nav aktuāls.
Kādas šķirnes?
- ‘Anita’. Samēra sena vācu šķirne ar stāvām lapām. Veido ap 400–600 g smagu, apaļu sakni ar pelēcīgi baltu mīkstumu.
- ‘Brilliant’. Holandes firmas Bejo šķirne, ko Latvijā audzē jau vairāk nekā divdesmit gadu. No izstādīšanas līdz vākšanai paiet vidēji 150 dienas. Augiem ir spēcīgas, stāvas lapas, bumbuļi – līdz 1 kg smagi, iegareni apaļi, bez tukšumiem vidū, ar baltu mīkstumu, kas nemaina krāsu pēc kulināras apstrādes.
- ‘Giant Prague’. Sena čehu šķirne, pazīstama kopš 1871. gada. Veido lielas, apaļas saknes ar plakanu pamatni, mīkstums krēmīgi balts.
- ‘Maxim’. Šo šķirni piedāvā vairāki sēklu tirgotāji kā ‘Giant Prague’ uzlaboto versiju, jo tai ir augstāka raža un tā ir izturīga pret lapu plankumainību (Septoria). Arī ‘Maxim’ tagad skaitās jau samērā veca, bet droša šķirne. Izaug vidēji 155 dienās pēc izstādīšanas.
- ‘Monarch’. Lapu rozete līdz 30 cm augsta, līdz 40 cm plata. Saknes lielas, blīvas, gludas, ar krēmīgi baltu mīkstumu. Veģetācijas laiks ap 160 dienām no izstādīšanas.
- ‘Talar’. Šķirne ar lielām, blīvām saknēm, izturīga pret slimībām, paredzēta audzēšanai amatieru dārzos.
Lapu selerijas
- ‘Jenny’ veido kuplu lapu rozeti. Atsevišķas lapas var šķīt pēc vajadzības visas sezonas garumā. Lapas ir piemērotas svaigam patēriņam, kaltēšanai un sasaldēšanai.
- Kātu selerijas
- ‘Tall Utah’. Sena šķirne (pazīstama kopš 1953. gada) ar gaiši zaļiem, līdz 30 cm gariem, resniem, sulīgiem lapu kātiem. Izaug vidēji 110 dienās pēc izstādīšanas.
- ‘D’Elne’. Relatīvi agrīna šķirne, kas izaug 80–90 dienās pēc izstādīšanas. Tā veido vidēji garus, zaļus kātus ar tumši zaļām lapas plātnēm.
