Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
1. Kad jāvāc āboli?
Īsi sakot – tad, kad tie ir vākšanas gatavībā. Visvienkāršākais paņēmiens, kā to novērtēt, – noplūc vienu ābolu, pārgriez uz pusēm un paskaties, kādas ir sēkliņas. Ja tās sākušas viegli brūnēt, ir laiks vākt, ja pavisam baltas, vēl jāpagaida, bet pilnīgi brūnas sēkliņas liecina, ka ābols jau lietošanas gatavībā, tādēļ ilgi saglabāt to vairs neizdosies.
Vēl viens paņēmiens: ābolu gatavības pakāpi var noteikt arī pēc augļa kātiņa: ja, paņemot ābolu plaukstā un to pagriežot uz sānu, auglis viegli atdalās no zariņa, tas ir nobriedis, pat ja vizuāli šķiet vēl pazaļš. Ja ābola kātiņš spītīgi turas – vēl jāpagaida.
Ja jānovāc dažādu šķirņu āboli – gan rudens, gan ziemas –, vislabāk tos ņemt pakāpeniski. Pirmie novākšanas laiku gaida tie āboli, kas ir augļu koka vainaga ārējā daļā, īpaši dienvidu pusē, bet nākamo porciju plūc vēlāk.
2. Kuri āboli der glabāšanai?
Tie, kas plūcami no koka, nevis nokrituši. Pat tad, ja zālē iekritušais ābols izskatās pilnīgi vesels, tas krītot vairāk vai mazāk ir sasities un glabāšanai nederēs.
Protams, uz zemes nokritušos ābolus, kas izskatās ļoti labi, vari salasīt, bet tad tie jāglabā atsevišķi un jāapēd pirmie.
Arī no koka norautie āboli nedrīkst būt bojāti. Ja tos saknābājuši putni, sagrauzuši tārpi vai tiem redzamas kādas citas bojājumu pazīmes, glabāšanai tie nederēs.
3. Kur lasīt ābolus?
Spaiņos vai grozos. Noteikti nederēs metāla grozi un plastmasas maisi, jo uz groza drātīm āboli var sadurties. Ar katru ābolu jāapietas kā ar jēlu olu: ka tik nesaplīst! Āboli traukos jāieliek, nevis jāiemet, un arī no lasīšanas trauka kastē jāpārliek ļoti uzmanīgi. Maisos ābolus lasīt nevajag, jo āboli tajos kustas, tādēļ tie cits citu var sabakstīt ar kātiņiem, un pagalam būs.
Vislabāk, ja ābolus ielasa tieši kastēs, kurās tos transportē un uzglabā.
Āboli tajās jāliek slīpi uz sāniem, lai kātiņi neduras citos augļos. Ja dārzā ir dažādu šķirņu ābeles, katrā salasītajā kastē noteikti jāieliek zīmīte, kas tā par šķirni un kad šī raža novākta. Kamēr āboli zem ābeles, tikmēr šķirņu nosaukumus, šķiet, viegli atcerēties, bet, kad kastes cita pie citas stāvēs pagraba durvju priekšā, diez vai atšķirsi.
Ja āboli jāved tālu un pa ne sevišķi labu ceļu, drošības labad starp tiem vēlams ieklāt avīzes, skaidas vai kādu citu materiālu, lai āboli vedot nesadauzītos.
4. Kā pareizi noraut ābolus?
Vēlams ābolus vākt cimdos, jo arī nagi var augļus savainot. Vislabāk darīt tā: paņem ābolu saujā, to nesaspiežot, tad ar rādītājpirkstu piespied kātiņu, kur tas turas pie zara, un pagriez ābolu uz riņķi.
Ja kātiņu nepietur un ābolu rauj, kātiņš no ābola var iztrūkt, un tad tas derēs tikai pārstrādei, bet glabāsies slikti. Nevajadzētu ābolu noraut arī kopā ar ābeles zariņu un lapu, jo tā tiek savainota ābele un tu iznieko kādu daļu nākamo gadu ražas.
5. Kādās kastēs ābolus labāk glabāt?
Pats galvenais: glabāties jāliek sausi augļi. Ja ābolu vākšanas laikā ir mitrs laiks vai pat lietus, āboli pirms ziemas guļas dažas dienas noteikti jāpažāvē. Ja jāglabā daudz ābolu un nebūs iespēju tos bieži pārskatīt, labāk derēs plastmasas kastes.
Ja nu gadīsies, ka āboli kādā kastē sabojāsies, kasti pēc tam varēs pamatīgi nomazgāt un nodezinficēt, lai tajā līdz nākamajai ražai nesaglabājas sēnītes un infekcijas. Ja āboli sabojāsies koka kastē, šo kasti nākamgad vairs ābolu glabāšanai izmantot nevajadzētu.
Lai koku pasargātu no sēnītēm un infekcijām, kasti pirms ābolu glabāšanas vēlams izklāt ar papīru, bet tām nevajadzētu būt avīzēm, jo āboliem nav jāsaskaras ar tipogrāfijas krāsu – tas nav labi tavai veselībai.
6. Cik biezā slānī ābolus kastē likt?
Nevajag domāt, ka āboliem jāstāv vienā kārtā. Tieši otrādi: jo vairāk un biezākā kārtā āboli, jo tie jūtas daudz labāk un nesavīst. Tomēr nevajag pārspīlēt un meklēt pašu lielāko kasti, kāda vien atrodama. Glabāšanā nolikti āboli ik pēc divām nedēļām jāpārskata, bet pārāk biezā slānī saliktus ābolus pārlasīt nevajag, jo tādējādi tikai izplatīsies infekcija.
Ko gan iesāksi, ja apakšējā slānī kāds sāks bojāties? Labāk ņemt vairākas kastes, salikt tajās ābolus un kastes sarindot citu virs citas. Tad kastes varēs pārcilāt un no virsas nolasīt bojātos.
Noteikti nevajadzētu vienā kastē likt dažādu šķirņu ābolus. Tie, kas nogatavosies pirmie, veicinās citu šķirņu augļu gatavošanos, līdz ar to gan agrāku, gan vēlāku šķirņu āboli lietošanas gatavību sasniegs vienā laikā. Vēl ir vērts arī vienas šķirnes ābolus sašķirot lielajos un mazajos, jo mazie glabāsies ilgāk nekā lielie skaistuļi.
Glabājot augļus nelielos apjomos, starp tiem var sabērt skaidas vai kūdru. Labāk derēs lapu, nevis skuju koku skaidas, jo no egļu vai priežu skaidām augļi var iegūt sveķu aromātu. Noteikti nevajadzētu starp āboliem likt salmus, jo tie ātri kļūst mitri, var sākt pūt un sapūdēt arī ābolus.
7. Kāda ir āboliem piemērotākā telpa?
Gaisa mitrumam jābūt vismaz 80%, lai āboli nežūtu. Ja mitruma procents zemāks, gaiss telpā jāmitrina. Blakus āboliem var novietot trauku ar ūdeni, var mitrināt telpas grīdu vai izkaisīt uz grīdas sniegu. Savulaik tika būvēti īpaši pagrabi ābolu glabāšanai – tiem cauri tecēja avotiņš, kas nodrošināja gan vienmērīgu gaisa temperatūru, gan mitrumu.
Āboli ir gana cimperlīgi – tie pietiekami labi glabāsies tikai vēsā un mitrā vietā.
Lielākā daļa ābolu labi glabājas no +1 līdz +4 grādiem virs nulles, tomēr daudz kas atkarīgs arī no šķirnes īpatnībām. Piemēram, zemā temperatūrā glabātiem ‘Antonovka’ un ‘Rubins’ šķirnes āboliem drīz vien sāk brūnēt miziņa.
Ja temperatūra telpā noslīd zem nulles, āboli sasalst, kļūst mīksti un svaigi vairs nav garšīgi. Ja paspēj, nupat sasalušus un atkusušus ābolus var pārstrādāt, citādi tie būs jāizmet.
8. Vai ābolus var glabāt uz lodžijas, pagalmā, šķūnī?
Jā, var, tikai tad viss atkarīgs no gaisa temperatūras. Ja ābolus glabā uz lodžijas vai balkona, tos rudens pusē vajadzētu novietot tālāk no mājas sienas un atkarībā no āra temperatūras vairāk vai mazāk sasegt, bet, salam palielinoties, likt pie sienas, lai nesasalst.
Tieši tāpat ābolus var glabāt gan nojumē, gan šķūnītī, gan bēniņos, tikai, tuvojoties aukstumam, tie labi jāsasedz.
Lielāko daļu ābolu šķirņu var uzglabāt ledusskapī, ja tā aukstajā daļā temperatūra ir ap +2 °C. Āboli ledusskapī stāv ilgāk, ja tos ieliek plastmasas maisiņos ar caurumiņiem.
9. Ja katru ābolu iemērks parafīnā, vai glabāsies labāk?
Mērcēšana parafīnā ir pilnīgi bezjēdzīga. Pirmkārt, tas nepalīdzēs ābolam saglabāties, un, otrkārt, kā gan ziemā parafīnu no ābola noņemsi?
Visticamāk, doma par parafīnu radusies no vaskotajiem āboliem, kādi nopirkti veikalā vai tirgū. Jā, ārzemēs dažkārt izskata dēļ ābolus spodrina ar pārtikas vasku, bet tam ir maz sakara ar augļu glabāšanu.
Turklāt ir ābolu šķirnes, kam miza ir dabiski vaskota, bet cilvēki domā, ka kāds tos ir speciāli novaskojis.
10. Vai ābolus var glabāt vienā telpā ar dārzeņiem?
Nedrīkst. Āboli neprotestēs, ja tos glabās vienā telpā ar bumbieriem vai ievārījumu burkām, bet blakus burkāniem, bietēm, kartupeļiem un citām saknēm āboli strauji zaudēs savas garšas īpašības – sāks garšot pēc saknēm, nevis āboliem – un arī ātrāk bojāsies.
11. Kāpēc vienā gadā tās pašas šķirnes āboli glabājas labi, bet citā – slikti?
Tādēļ, ka glabāšanos ietekmē ļoti daudzi faktori: gan laikapstākļi konkrētajā gadā, gan tas, cik bagātīga un kvalitatīva bijusi raža, tāpat novākšanas laiks, augļu gatavības pakāpe un konkrētā gada apstākļi glabāšanas vietā.
12. Kā, pērkot ābolus, var droši zināt, ka tie ir no Latvijas?
Ja pārdevējam trūkst godaprāta, to precīzi noteikt ir visai sarežģīti. Tad ir jābūt diezgan plašām zināšanām par to, kādas rudens un ziemas ābolu šķirnes Latvijā audzē un kādas ir retums. Tāpat jāzina, vai ābolu izskats atbilst šķirnes nosaukumam.
Tomēr nevajag domāt, ka Latvijas augļkopji neprot glabāt ābolus. Prot! Arī martā un aprīlī Latvijā var nopirkt tepat augušus rudens ražas ābolus.
Tikmēr kaimiņi poļi rudeņos Latvijā par ārkārtīgi zemu cenu tirgo savus pagājušā rudens ābolus, lai atbrīvotu glabātavas jaunajai ražai. Un cilvēki domā: re, poļu āboli lētāki nekā mūsējie! Bet kā nu ne: latvieši tirgo jaunos, bet poļi – vecos ābolus.
Labas ābolu šķirnes glabāšanai
- ‘Sinap Orlovskij’. Augļi palieli vai lieli, zaļgandzelteni. Mīkstums sulīgs, saldskābs, glabājas līdz maijam.
- ‘Zarja Alatau’. Augļi stingri, saldskābi, dzelteni ar sarkanu vaigu. Līdzīgi ‘Sīpoliņam’. Labi glabājas līdz aprīlim.
- ‘Aļesja’. Augļi skaisti tumšsarkani uz dzeltena pamata, stingri, sulīgi, saldskābi. Pat parastā pagrabā labi glabājas līdz maijam.
- ‘Belorusskoje maļinovoje’. Augļa virsmu klāj koša tumši sarkana virskrāsa. Laba, saldskāba garša. Glabājas līdz maijam.
- ‘Antejs’. Augļi lieli, tumši sarkani, ribaini, garšīgi, saldskābi, glabājas līdz aprīlim.
- ‘Auksis’. Augļi lieli, ieapaļi. Krāsojums gaiši dzeltens ar karmīnsarkanu virskrāsu. Mīkstums sulīgs, saldskābs. Garša teicama. Laikus novākti augļi uzglabājami līdz februārim.
- ‘Bogatir’. Augļi lieli, plakani ieapaļi, zaļgandzelteni, dažreiz ar nelielu sārtumu saules pusē. Mīkstums sulīgs, saldskābs. Glabājas līdz martam.
- ‘Delikatese’. Augļi aromātiski, ar labu vai teicamu garšu. Augļu krāsojums pa gadiem atšķiras, bet garša ir laba vienmēr.
Populārākie raksti
