Ilgspēlējošie āboli

Ja ir tikai pilsētas dzīvoklis, ābolus ziemai ilgi saglabāt neizdosies – uz balkona līdz pirmajam īstajam salam. Taču, ja ir vēsa veranda, pagrabs, bēniņi, vērts iestādīt dārzā vairākas ziemas ābeles. Un jāizvēlas tādas šķirnes, kas maz slimos, labi ražos un var glabāties vismaz līdz janvārim!

Kad un kā vācami

• Ziemas ābolus, lūdzu, nevāc pēc kalendāra, bet tad, kad tie ir gatavi vākšanai. Tātad – kad tie vēl nav pilnīgi gatavi, bet jau viegli noplūcami no zara. Lielākie augļi nereti nogatavojas pirmie, bet sīkie, zaļie pirmajā reizē atstājami kokā, kur tie nobriedīs. Kritušos augļus savāc atsevišķi un glabāties neliec!
• Augļkopji izmanto gatavības noteikšanai joda-cietes testu. Proti, dažus pārgrieztus ābolus ar griezumu uz leju iemērc traukā ar joda un lugola šķīdumu (nopērkams aptiekās). Ja griezums viscaur iekrāsojas zils, ābols vēl nav vācams – ciete nav pārveidojusies par cukuru. Ja jods augli nekrāso nemaz, tas ir pārgatavs un nebūs glabājams. Vākšanas gatavība ir kaut kur pa vidu, kad krāsojas tikai daļa no mīkstuma.
• Pareizi vācot, ābolu apņem ar plaukstu un piespied pirkstu pie kātiņa pamata, viegli pagriežot un paceļot augli. Tad ābolu saudzīgi ieliec plastmasas spainī, grozā vai tieši kastē. Neiesaku šur tur reklamētos rīkus viena ābola noplūkšanai no galotnes – dārgi un ķēpīgi.
• Jāizvairās no visa, kas augli var traumēt – atsitieniem, bēršanas, spaidīšanas ar pirkstiem. Ja tev ir gari nagi, noteikti uzvelc cimdus! Protams, ābolus glabāšanai nedrīkst vākt maisos.
• Atšķiro un izmanto pārstrādei visus ābolus ar bojājumiem un bez kātiņiem, jo tie neglabāsies un var sabojāt citus augļus.
• Ja lijis lietus un āboli ir slapji, tos pirms likšanas vēsumā apžāvē.

Citi lasa

Maruta Rampāne

Padomi

Cik bieži ēst skābētus kāpostus, lai tie būtu veselīgi, nevis kaitīgi? Un kam labāk fermentētiem produktiem teikt nē?

Marta Kalniņa

Nauda

«Esam dzirdējuši visus iespējamos attaisnojumus un melus.» Rozenbaumas parādu skandālā iesaistās arī Kristīne Krūze

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Kā glabājami

• Vislabāk ābolus glabāt plastmasas kastēs, kas ir viegli mazgājamas. Ja kastes ir lietotas, tās izmazgā, piemēram, ar 1–3% kalcinētās sodas šķīdumu vai kādu pārtikas traukiem domātu dezinfektantu bez izteiktas smaržas.
• Glabāšanai labi piemērotas ir telpas ar temperatūru plus 1–4 grādi. Siltākās āboli sāks strauji gatavoties un glabāsies ne tik ilgi. Rudenī vēsumu nodrošina vēdinot. Vēdināšana palīdz arī izvadīt no telpas etilēnu, ko ienākoties izdala augļi un kas liek tiem straujāk pārgatavoties. Ja ir iespējams, ziemas ābolus glabā atsevišķi no rudens āboliem, jo gatavie augļi etilēnu saražo vairāk. Augļus pāršķirojot, gatavos izņem un izlieto.
• Svarīgs arī gaisa mitrums, tam jābūt pēc iespējas augstam – līdz 95% –, lai augļi nesavīstu. Ja telpai ir cementa vai akmens grīda, to vismaz reizi nedēļā aplaisti. Ja grīda ir no koka, telpā novieto lielu, lēzenu trauku ar ūdeni, kas lēnām iztvaiko. Mazāk vītīs āboli, kas glabāti biezā slānī, nevis izlikti plānā kārtā!
• Neiesaku ietīt ābolus plēvē vai ierakt zemē, jo tie neelpos un miza nobrūnēs. Dažos veikalos un internetā nopērkami speciāli elpojoši plēves maisi augļu glabāšanai, tos gan vari izmantot.

Kas jādara dārzā, lai augļi mazāk bojātos

Lai iegūtu lielus un garšīgus augļus, bagātas ražas gados tie obligāti jāretina. Tad ābele dos augļus katru gadu un zari zem ražas svara nelūzīs. Taču pārāk lieli āboli stiprāk bojājas, jo tiem pietrūkst kalcija.

Pārāk lieli āboli stiprāk bojājas, jo tiem pietrūkst kalcija.

Dažām šķirnēm parādās bakas – rūgti, pelēcīgi korķveida plankumi zem mizas un mīkstumā; glabājot to kļūst vairāk. Kalcija deficīts mazāk kaitēs, ja koki nebūs pārmēsloti ar slāpekli un pārāk centīgi apgriezti, jo leknas lapas un gari dzinumi augļiem kalciju atņem. Tāpat palīdz, ja augsne zem vecākiem(!) kokiem apaudzēta ar zālienu. Ieteicams arī vasarā koku lapotni vairākkārt apsmidzināt ar kalcija mēslojumu (0,5% šķīdumu), kas domāts tieši smidzināšanai uz lapām.

Saldie āboli rudenī bieži stiklojas (dzidrojas). Tādi caurspīdīgi augļi ir garšīgi, kad tikko noplūkti, bet glabāšanai neder. Stiklošanos pastiprina dienas un nakts temperatūras svārstības. Ja mani, ka daļa ābolu (sevišķi šķirnēm ‘Ilga’, ‘Tīna’, ‘Stars’) sastiklojušies, tos izlieto tūlīt, bet pārējo šķirnes ražu dažas dienas paturi telpās apmēram 20 grādos un tikai tad liec vēsumā.

Kokā un glabājot ziemai ābolus bojā sēņu slimības – kraupis un puve. Kraupja bojāti āboli bieži pūst jau kokā. Ja stādīsi kraupja izturīgas šķirnes, āboliem kraupja nebūs, bet puves var bojāt tik un tā. Tāpēc bojātos augļus norauj un nekavējoties izvāc no dārza vai aproc, tad slimības mazāk izplatīsies. Ja tos atstāj kokā, pūs arī blakus āboli, bet ziemā puvekļi sakaltīs un pavasarī būs jāizgriež ar visu zaru. Kraupi var ierobežot, arī rudenī izvācot no dārza slimās lapas vai apsmidzinot tās ar karbamīda mēslojumu (5% šķīdumu), kas palīdz lapām satrūdēt.

Ābolus bieži bojā arī kaitēkļi, visbiežāk ābolu tinējs (ābolu tārps). To skarti āboli neglabāsies un var sākt pūt. Kad ābols jau tārpains, kaut ko lietas dabā darīt ir jau par vēlu. Taču nākamajā pavasarī vari izlikt feromonu lamatiņas (nopērkamas dārzkopības veikalos), kad tauriņi izlido un sāk dēt olas – tas ir maija beigās vai jūnija sākumā, kad vidējā gaisa temperatūra pārsniedz 15 grādus.

Laputu apsēstos zaros būs ābolīši ar celulītu – sīki, deformēti un negaršīgi. Laputis apkarot ir viegli, apsmidzinot ar augu izvilkumiem vai kokakolu, tikai tas jādara regulāri, jo laputīm gadā ir vairākas paaudzes. Stipri bojātus zarus labāk izgriezt.

Šogad daudzviet neražo pīlādži, tāpēc uz ābelēm pārceļojusi pīlādžu tīklkode, kas izalo visu augli, un tas kļūst rūgts, nelietojams. Ar āboliem mielojas arī daudzi citi kukaiņi, piemēram, zāģlapsenes, kas iegraužas jaunā ābolītī, bet uz vecākiem augļiem atstāj līkumotus, rūsinātus celiņus. Feromonu lamatiņas katram kukainim ir citas vai arī vispār nav nopērkamas, tāpēc galvenais darbs tagad ir savākt bojātos augļus.

BIEŽĀKĀS KĻŪDAS, kāpēc āboli neglabājas

1. Ziemas ābolus novāc par vēlu. Ne visas šķirnes gatavas tūlīt birst. Dažas – piemēram, ‘Dace’, ‘Merrigold’– paliek karāties kokā, līdz augļi jau kļuvuši miltaini. Ja āboli jau izskatās gatavi un ir viegli noplūcami, tie jāvāc bez kavēšanās.
2. Ābolus glabāšanai vāc no zemes vai nopurina. Krituši āboli ir netīri un iedauzīti, glabājot tie pūs. Šādi augļi der tikai pārstrādei – sulai, ievārījumam, žāvēšanai.
3. Vāc un glabā nepietiekami tīros traukos. Kritušie augļi jāvāc citos traukos vai pēc tam, kad novākti āboli no koka. Arī vecās kastes kārtīgi jāiztīra un jādezinficē. Īpaši, ja pērn tajās āboli puvuši.
4. Ābolus glabā kopā ar dārzeņiem. Šādi glabātiem augļiem būs nepatīkama pagraba smarža un garša.
5. Glabā pārāk augstā temperatūrā. Siltumā glabāti augļi pārgatavosies ātrāk – pat ja tā ir vēla ziemas šķirne.
6. Glabā sausā telpā. Šādi āboli savītīs.
7. Glabājot vēro tikai augļu ārējo izskatu. Āboli bieži sāk bojāties no iekšienes, tāpēc palaikam kāds jāpārgriež un jāpagaršo, vai nav kļuvis miltains, irdens, maz sulīgs, jāpalūko, vai serde nav nobrūnējusi. Tad atliek tikai cept ābolmaizi!

Lailas ieteiktās ziemas šķirnes

‘Auksis’. Ienākas jau septembra sākumā, bet labi glabājas vairākus mēnešus, vēsumā pat līdz martam. Latvijā šobrīd populārākā šķirne, jo augļi ir izskatīgi un vienmēr garšīgi, koks viegli kopjams un labi ražo. Trūkums – ienākoties strauji birst.

‘Beforest’. Šķirne piemērota tieši mazdārziem, jo augļi nav sevišķi izskatīgi un nereti aprūsināti, bet – gardi. Koks ražo ļoti ātri un bagātīgi, maz slimo un veido labu vainagu, taču tikai vidēji ziemcietīgs. Pārbagātās ražas jāretina.

‘Iedzēnu’. Klasiska Latvijas šķirne ar lieliem, skaistiem, stingriem un garšīgiem āboliem, vairāk saldiem nekā skābiem. Diemžēl no kalcija deficīta cieš ļoti bieži, tāpēc ieteicams nepārcensties ar slāpekļa mēslojumu un zem ražojošiem kokiem vajag audzēt zālienu. Lai iegūtu ātras ražas, jāatliec un jāīsina galvenie zari, bet pat neveidoti koki ar laiku ražo labi.

‘Laila’.  Jauna Latvijas šķirne. Augļi tumši sarkani, saldskābi, garšīgi, glabājot nebojājas. Koks viegli veidojams, ražo vidēji labi, toties katru gadu. Laba izturība pret slimībām, ieteicams stādīt slimojošās šķirnes ‘Lobo’ vietā.

‘Monta’.  Jauna Latvijas šķirne, kas neslimo ar kraupi un izcili glabājas līdz pavasarim. Augļi sarkani, stingri un kraukšķīgi, saldskābi. Koks liela auguma un vidēji ziemcietīgs, Ziemeļvidzemei nederēs.

‘Pure Ametist’ (‘Ametists’).  Jauna Latvijas šķirne ar sārtiem, stingriem augļiem, kas glabājot maz bojājas. Garša salda ar nelielu skābumu, ar īpatnu stikleņu piegaršu. Koks ražo labi un katru gadu, maz slimo, vainags viegli veidojams.

‘Sinap Orlovskij’.  Glabājas sevišķi ilgi. Augļi lieli, dzelteni ar sārtumu, ļoti sulīgi, rudenī skābeni, vēlāk saldskābi. Jāapietas uzmanīgi, lai augļi negūtu iespiedumus. Dažkārt cieš no kalcija trūkuma. Koks spēcīga auguma, labi ražo katru gadu, ziemcietīgs.

‘Zarja Alatau’. Āboli dzelteni ar oranžu vaigu, garšīgi, bet, neretinot ražu, būs pasīki. Ilgi glabājas, ja novākti pareizā laikā – agri vāktie vītīs, bet par vēlu vāktie pārklāsies ar plankumiem. Koks ļoti ražīgs, slimo maz, taču veido stāvu vainagu, tāpēc jaunībā zari jāatliec platāk. Par spīti visiem trūkumiem, labākais dzeltenais ziemas ābols. Ieteicams stādīt ‘Sīpoliņa’ vietā.