• Dārzeņu, sēņu un augļu krājumi ziemai. Vai vērts iegādāties žāvētāju?

    Dārzs
    Aiva Alksne
    28. augusts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Lazhko Svetlana / Shutterstock
    Kad dārzos un mežos ir lielais ražas laiks, aktuāls kļūst jautājums, kā šo visu bagātību pārstrādāt, lai ziemā varētu priecāties par tā veltēm. Viens no risinājumiem – sasaldēt, otrs – ņemt palīgā elektrisko žāvētāju.

    Konsultē Nauris Jeste, cenuklubs.lv produktu menedžeris.

    • Elektriskais žāvētājs ir ērtākais, ātrākais un vienkāršākais žāvēšanas veids. Ierīce, ko pierasts saukt par augļu žāvētāju, paredzēta ne tikai augļiem. To var izmanto daudz plašāk – žāvēt arī tējas, garšaugus, dārzeņus un – jaudīgākajos modeļos – pat vītināt zivis un gaļu. Tāpēc precīzāks šīs ierīces nosaukums būtu – produktu žāvētājs.
    • Lielākoties tie ir vai nu apaļi bunduļi, kuros citu virs citas izkārto paplātes, vai arī kantainas kastes, kas no skata atgādina mazu cepeškrāsni, – tiem eleganti var atvērt durtiņas un paplātes ielikt, kā to darām cepeškrāsnī, uz paplātēm kārtojot produktus, ko vēlamies izžāvēt.
    • Izžāvēt var gan ābolus, bumbierus, aprikozes, plūmes, kivi, banānus, gatavus mango, apelsīnus, greipfrūtus, citronus, ananasus, zemenes, gan sīpolus, puravus, papriku, čili, kabačus, lapu kāpostus, seleriju, tomātus, gan visus zupas vārīšanai vajadzīgos dārzeņus. Un, protams, sēnes! 

    Kā darbojas žāvētājs?

    • Žāvētājs ir vienkāršs gan savā uzbūvē, gan arī lietošanā, un, lai arī dažādi modeļi no skata atšķiras, funkcija tiem visiem viena – dehidrācija.
    • Temperatūra pārsvarā visiem tiek piedāvāta no 35 līdz 75 grādiem dažādos režīmos. Un atšķirīgi režīmi vajadzīgi, lai būtu iespējams izžāvēt dažnedažādus produktus.
    • Žāvētāji ir gan mehāniski, tātad tādi, kur laiks un temperatūra tiek regulēta ar kloķīšiem, gan digitāli, kur to visu var iestatīt uz displeja. Motora jauda, kas nodrošina temperatūru, žāvētājiem sākas no 250 vatiem un var būt pat līdz 900 vatiem pašam lielākajam.
    • Lielāka jauda nozīmē, ka žāvēšana notiks ātrāk, bet arī elektrības patēriņš būs lielāks. Mazāk jaudīgi žāvētāji būs piemēroti tiem, kuri krājumus ziemai gatavo reti un mazā apjomā.
    • Lielākoties žāvētājiem ir piecas paplātes, bet vislielākajam to ir 12. Protams, jo vairāk plauktu, jo lielāku daudzumu vienā reizē varēs izžāvēt. «Lai gan šis aparāts atvieglo mūsu dzīvi, tomēr nav gluži tā, ka tas visu izdara mūsu vietā. Tā kā žāvētāja apakšā gaiss ir karstāks un sausāks nekā augšā, paplātes žāvēšanas laikā ik pa laikam jāsamaina vietām. Tāpēc – jo vairāk pannu, jo vairāk pašam jādarbojas,» brīdina Nauris Jeste. «Ir gadījies, ka pircēji nāk atpakaļ uz veikalu un sūdzas, ka aparāts esot brāķis, jo labi nežāvējot. Bet tā notiek tieši šā iemesla dēļ, ka žāvēšanas laikā paplātītes netiek mainītas vietām. Tas nozīmē – ja kaut ko žāvējam, piemēram, 12 stundas, ik pa pāris stundām vajag augšējās paplātītes nolikt zemāk un zemākās attiecīgi pacelt uz augšu. Blīvi saliekot produktus uz paplātēm, gaisa cirkulācija tiek traucēta un līdz pašai augšai siltais gaiss nenonāk.»
    • Kvalitatīvu žāvētāju cena ir no 40 eiro, bet daudzviet tiem šobrīd ir atlaides, tātad var nopirkt arī lētāk.

    Pamācība soli pa solim

    • Ja gribam kaltēt ābolus, tad izņemam serdi (var arī nomizot), sagriežam 4–6 mm plānās šķēlītes, vienmērīgi saliekam tās uz paplātes un ieliekam žāvētājā.
    • Tālāk rīkojamies atbilstoši konkrētā žāvētāja instrukcijai. Piemēram, ja tajā teikts, ka jāžāvē 7–9 stundas 70 grādu temperatūrā, attiecīgi noregulējam žāvētāju un slēdzam to iekšā. Āboli būs sažuvuši mīksti – tieši tādi, kādus daudzi atceras no bērnības. Ja gribam cietākus, var pažāvēt ilgāk; ja mīkstākus, var nežāvēt tik ilgi – ar laiku katrs piešaujas, cik ilgi jāžāvē, lai iegūtu vēlamo rezultātu.
    • Visilgāk žūst lapu un parastie kāposti – tiem būs nepieciešamas 18 stundas un 40 grādi, bet rezultāts sanāks kraukšķīgs.
    • Aprikozes, plūmes, banāni un zemenes jāžāvē 10–12 stundas 65–70 grādu temperatūrā. Aprikozēm un plūmēm jāizņem kauliņš un jāpārgriež tās tikai uz pusēs, savukārt zemenes un banāni jāsagriež 5 mm plānās šķēlītēs.
    • Ja vēlas izžāvēt, piemēram, zupai burkānus, seleriju vai puravus, tie jāsagriež vienādās šķēlītēs vai kubiņos, divas minūtes jāizmērcē karstā ūdenī un tad jāžāvē 7–8 stundas 60 grādu temperatūrā. 
    • Savukārt sēnes, notīrītas un sagrieztas šķēlītēs, jāžāvē 4–7 stundas 50 grādu temperatūrā. Ja ir vēlme tikt pie kaltētiem tomātiem, tie jāsagriež 4 mm šķēlītes un jāžāvē 8–10 stundas 70 grādu temperatūrā.
    • Jāņem vērā, ka pēc žāvēšanas vienmēr iegūsim tikai 10–20% no sākotnējā produktu svara.
    • Lai augļi, ogas vai dārzeņi labāk saglabātu krāsu, pirms tam var uzsmidzināt nedaudz citrona sulas. 

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē