Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Ja pats sev notici – viss izdosies!
Pirms vairāk nekā desmit gadiem Mārtiņš Bogušs devās uz Skotiju strādāt kādā zemnieku saimniecībā. Tur viņš pavadīja vairākas sezonas – sākumā pie vienkāršiem darbiem dārzeņu novākšanā, beidzot kā darbu vadītājs.
«Pirmajā gadā griezu brokoļu galviņas uz lauka, otrajā gadā jau tiku pie stādīšanas darbiem un graudu vadāšanas. Vēl pēc pāris sezonām nolēmu braukt atpakaļ uz Latviju, bet saimnieks izteica piedāvājumu, lai vadu visu sezonas darbu procesu no stādīšanas līdz novākšanai, un pēc tam – nogādāju arī patērētājiem. Es piekritu, un vienu gadu tā arī darīju – tā bija laba pieredze, kas man ļoti noderēja, vēlāk attīstot saimniecību šeit, Latvijā,» stāsta Mārtiņš. Agronoma izglītības viņam nav, taču Mārtiņš ir ļoti daudz pašizglītojies un uzskata, ka tas ir svarīgi: «Lauksaimniecībā viss ļoti mainās un nemitīgi jāseko līdzi jaunumiem. Protams, māca arī praktiskā pieredze, un galvenais – noticēt, ka visu var izdarīt, ja ir apņēmība un esi gatavs daudz strādāt.» Mārtiņa mamma Elita stāsta, ka agrāk abi ar vīru strādājuši algotu darbu – viņa veikalā, vīrs pašvaldībā celtniecības jomā, tāpēc zemi nav bijis domas apstrādāt. Bet, kad vecākais dēls izlēmis kļūt par lauksaimnieku, vecāmamma atdevusi savu zemi, tad vēl piepirkuši klāt, un saimniekošana sākusies!
Citi lasa
Patlaban saimniecībā Apiņi rit sestais saimniekošanas gads, un tiek apstrādāts vairāk nekā 100 hektāru zemes – apmēram puse ir pašu īpašumā, pārējos hektārus nomā gan no pašvaldības, gan privātpersonām. Liela daļa lauku atvēlēta ziemas un vasaras kviešu audzēšanai, bet 17 hektāros aug kāpostaugi – 11 hektāros brokoļi, bet sešos – ziedkāposti.
Kādēļ tik sarežģīti kultūraugi – brokoļi un ziedkāposti?
Zināms, ka brokoļi un ziedkāposti ir visai kaprīzas un ne tās vieglāk audzējamās kultūras, tomēr Mārtiņš izlēma audzēt tieši šos dārzeņus. «Eiropā brokoļi ir ļoti populāri, brokoļi tiek visādi cildināti un tos iekļauj dažādās slavenās diētās. Pētīju, ka Latvijā neviens tā nopietni brokoļus neaudzē, bet vienlaikus pieprasījums bija – tā arī izdomāju, ka šī niša ir tā, kuru varētu mēģināt ieņemt. Sāku interesēties par atbalsta iespējām, urbos cauri projektiem un mācījos rakstīt savus,» atminas Mārtiņš un atzīst, ka pirmos projektus rakstījis ar lielām bailēm, turklāt mamma ar tēti baidījušies vēl vairāk nekā pats… «Neraugoties uz visu, man kaut kā bija pārliecība – esmu taču vēl jauns, un, ja darīšu, tad arī izdarīšu, un lietas notiks! Ja arī kaut kas nesanāks, meklēšu citus variantus. Protams, sākums nebija viegls, parādi lieli un neziņa par to, kā klāsies… Bet citādi jau nemaz nevar būt, ja sāk kaut ko jaunu,» Mārtiņš ir noskaņots optimistiski. Tiesa kas tiesa, gan brokoļi, gan ziedkāposti ir gana sarežģītas kultūras. Un daudz kas atkarīgs arī no laikapstākļiem – šogad lieli ražas zudumi ir sausuma, karstuma un kaitēkļu dēļ. Savukārt pagājušajā gadā bija vēsa un slapja vasara, un saimnieks stāsta, ka brokoļi slapjumu izturēja labāk, ziedkāposti noslīkuši daudz vairāk, pat kalna galā: «Šobrīd notiek zemes sagatavošanas darbi, lai izstādītu pēdējos dēstus rudens ražai. Ja nebūs tādas lietavas kā pagājušajā gadā, visam vajadzētu izdoties labi. Pagājušajā gadā pēdējā raža mums vienkārši neizauga, tā burtiski noslīka. Cerējām līdz pēdējam, ka lauki vēl atkopsies, bet diemžēl viss bija pagalam, nepaspējām pat vairs iesniegt pieprasījumu kompensācijai par lietavu postījumiem.»
Kāda ir brokoļu un ziedkāpostu šķirņu izvēle?
Mazdārziņu īpašniekiem bieži raizes sagādā tas, ka ziedkāposti neveido tik baltas galviņas kā nākas, brokoļi karstumā izzied un tā tālāk. Apiņos audzē dažādas šķirnes – pavasarī vienas, vasarā vasaras šķirnes, kas iztur karstumu, bet rudenī vēl citas. Arī pēc izskata tās atšķiras – piemēram, vasaras brokoļu šķirnei galviņas veidojas iekšā lapās, savukārt agrajām un rudens šķirnēm lapas ir vairāk uz leju un galviņa redzama ārā. Ziedkāposti ir kaprīzāki – gan audzēšanas laikā vairāk jāpieskata, gan baltās galviņas dēļ. Zināms taču, kolīdz ziedkāposta galviņa ražas veidošanas procesā izlien no lapām ārā, tā kļūst dzeltenīga un zaudē pārdošanas skatu. Tāpēc zemnieki audzē speciāli atlasītas šķirnes, kas, augot, pašas ietin galviņu lapās, nekas nav ar rokām jālauž un jāēno. «Mēs jau arī jaunas šķirnes meklējam visu laiku, katru gadu sadarbībā ar Agrimatco Latvia audzējam arī izmēģinājuma šķirnes – tam atvēlēts atsevišķs lauks,» stāsta Mārtiņš.
Šovasar karstumā ļoti savairojušies kukaiņi – brokoļiem cekulkodes sacaurumojušas lapas, ziedkāpostam galviņas sabojātas. Pat ar atļautajām divām miglošanas reizēm viegli nav – karstajā un sausajā laikā kukaiņi augus burtiski ēd nost. «Bez miglošanas dažkārt var iztikt, ja stāda ļoti agri pavasarī un vēlu rudenī, bet vasarā bezcerīgi. Nesen vienā saimniecībā redzējām nemiglotu lauku – no lapām bija palikušas vairs tikai dzīslas vien! Bioloģiski audzējot, varbūt var izaudzēt apmēram desmit procentu no iestādītā… Mēs to 17 hektāros nevarētu atļauties,» stāsta Mārtiņa mamma.
Liela problēma šogad ir sakņu augoņi. Tos izraisa baktērija, kura dzīvo augsnē, un rezultātā raža ir pagalam, stādi vienkārši novīst. Turklāt, apstrādājot laukus, baktērija izplatās tālāk – pagājušajā gadā jau padarījusi savus posta darbus, šogad tā uzdarbojas vēl vairāk. Mārtiņš stāsta, ka pagājušais gads iedeva pārlieku daudz ūdens, tāpēc šīgada labību sējuši sausākajos laukos. Taču līdz ar to sajuka augu seka un daudzus laukus nācās apstādīt ne ar to, kas plānots: «Tagad trīs gadus baktērijas apsēstajos laukos dārzeņus nestādīsim. Pret šo kaiti ir grūti cīnīties, viens no variantiem ir kaļķošana, ko arī darījām un darīsim atkal.»
Kā tiek stādīti brokoļi?
Stādu audzēšanas priekšniece ir Mārtiņa mamma Elita – viņas pārraudzībā ir sēšanas darbi, dēstu audzēšana un arī ražas vākšanas organizēšana.
«Sākot ar maiju, izaudzētos dēstus stādām katru nedēļu, lai raža ienāktos vienmērīgi. Darbu sezona tātad sākas marta beigās – agrāk ne, jo mums nav tik labi apkurināmu siltumnīcu. Siltumnīcā stādi aug vidēji mēnesi, un šajā periodā ļoti svarīga ir laistīšana – vidēji divreiz dienā.»
Mazākie stādiņi siltumnīcā – tiem patlaban ir gandrīz divas nedēļas.
Uzmini nu – kuri ir brokoļi, bet kuri ziedkāposti? Pareizi, zilganākie ir brokoļi.
Dēstus Apiņos audzē kasetēs, lai pēc tam stādu var viegli izcelt un ievietot stādāmajā aparātā. Vienā dēstu audzēšanas kasetē ir 190 šūniņas. Elita saka, ka piemērotākas būtu mazliet seklākas kasetes, bet tad dēsti ļoti ātri izžūtu.
Gatavs stādīšanai! Apmēram divas nedēļas dēsti aug siltumnīcā, bet, kad stādiņam sāk līst ārā trešā un ceturtā lapiņa, kasetes nes ārā un kādu laiciņu patur, lai pierod pie temperatūras maiņām.
Stādīšanas iekārta – tajā ievieto kasetes, iesēžas trīs strādnieki un, braucot pa vagām, liek stādiņus tam paredzētajā vietā. Jāstrādā raiti, nekāds izklaides brauciens tas nav! Vēl ar šo iekārtu var izkaisīt mēslojumu un arī aprušināt vagas – tiesa, to var darīt, kamēr stādi vēl mazi.
Brokoļi un ziedkāposti ir ļoti mitrumprasīgi, tāpēc abas laistīšanas iekārtas Mārtiņš dēvē par nenovērtējamiem palīgiem. Tiesa, mehanizēta laistīšana sadārdzina produkciju, arī degvielas cenas augušas, bet – ja nelaistīs, tad nebūs vispār nekā! Ar šādu iekārtu var noliet vienā reizē apmēram desmit vagas uz vienu un otru pusi. Ir labi, ja vagas garas, tad vienā paņēmienā var pat hektāru apliet!
Kādi ir brokoļu audzētāju Apiņu nākotnes plāni?
Apiņu produkcija ir pieprasīta – viens no lielākajiem pasūtītājiem ir Rimi lielveikalu tīkls. «Man prieks ar Rimi strādāt, ļoti labi, ka ir lielveikali, kas atbalsta vietējos, ņem no zemniekiem Latvijā izaudzēto produkciju,» – nedēļā Mārtiņš uz Rīgu aizved 2–3 tonnas ražas. Lielāko daļu uz Rimi, tad vēl vairākiem mazajiem tirgotājiem, kā arī uz nakts tirgu Centrāltirgū.
Īsi sakot, lietas notiek, un Mārtiņam ir arī tālāki plāni: «Kaut ko no izaudzētā varētu sūtīt arī uz Lietuvu, iespēja ir, bet vēl šis tas jāsakārto – neizdevās pēdējais projekts, pietrūka traktoru tehnikas, tā viss iebremzējās.
Nākotnē gribam sparģeļbrokoli izaudzēt, kas ir garšīgāks nekā parastais brokolis – esmu redzējis tādus Rimi, tiesa, zviedru izaudzētos, un gribētos tā kā pabīdīt tos zviedrus malā…(Smejas.)
Vēl mēs vienu brīdi pamēģinājām ledussalātus audzēt, to gribētos atkal atsākt un nopietni attīstīt. Bet vispirms jāuzbūvē saimniecībā kāds angārs, kur ielikt pakošanas iekārtas. Gan jau ar laiku viss būs, nākotnē skatāmies optimistiski,» saka Mārtiņš un piebilst, ka lauksaimniecība kļuvusi par viņa sirdslietu. «Esmu savas zemes patriots. Manam vecvectēvam padomju laikos atņēma zemi, viņu pašu izsūtīja uz Sibīriju… Tur viņš nodzīvoja desmit gadus un, kad atgriezās, es biju mazs, bet daudz ar viņu dzīvojos un runājos. Un kaut kā no tām sarunām manī dziļi iesēdās pārliecība, ka lauksaimniekam būt ir labi un ar to var lepoties, ka sava zeme ir jākopj. Es to daru un esmu laimīgs. Un, kad izeju apstaigāt laukus, redzu sakopto ainavu… tā mani iedvesmo un neļauj nolaist rokas pat grūtākajos brīžos.»
Mārtiņš iesaka!
Vasarā vislabāk – svaigā veidā! Brokoļi ir vērtīgi un veselīgi dārzeņi, satur vērā ņemamu dzelzs daudzumu, P vitamīnu un citus labumus. Turklāt brokolis ir glīts no skata un kraukšķīgs – ja to tikai blanšē vai pavisam mazliet apvāra, krāsa kļūst spilgtāka, bet kraukšķīgums saglabājas. Savukārt vasaras karstumā brokoli vislabāk ēst svaigu. Mēs to griežam klāt tomātu un gurķu salātiem, vai arī sadalām rozetītēs un ēdam ar krējuma ķiploku mērcīti – paņem rozetīti, pamērcē mērcītē, ļoti ērti! Šī ir arī laba piedeva pie grilētas gaļas.
