Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
32
-
2
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Kuru šķirni šogad stādīt?
- Viena no populārākajām paprikas šķirnēm amatieru vidū ir California Wonder. Tā ir sena un līdzīgi Nantes burkāniem kļuvusi par šķirnes tipa nosaukumu. Dažkārt šķirņu aprakstos to saīsina līdz Calwonder. Augļi ir kubveida, 100–120 g smagi, ar biezām sieniņām, sākumā zaļi, nogatavojušies kļūst sarkani vai dzelteni atkarībā no šķirnes. Labi padodas audzēšanai plēves siltumnīcās.
- Marathos F1. Arī California Wonder tipa hibrīds ar lielākiem augļiem. Agrīns, augļi smagi, kubveida, ar četrām kamerām, biezām sieniņām, nogatavojušies ir tumši zaļā krāsā.
- Yolo Wonder arī pieder šim šķirņu tipam. Vidēji agrīna līdz vidēji vēlīna – tas atkarīgs no laika apstākļiem vasarā. Veido lielus kubveida augļus tumši zaļā krāsā, kas vēlāk nogatavojas sarkani. Sieniņas blīvas, sulīgas.
- Magno F1. Augļi kubveida, lieli, koši oranžā krāsā, ar biezām sieniņām. Augstražīgs hibrīds, kas piemērots audzēšanai plēves siltumnīcās.
- Bianca F1. Populārs, agrīns, ļoti augstražīgs paprikas hibrīds. Augļi kubveida, gaiši zaļā līdz baltai krāsai, ar biezām sieniņām. Veido ļoti kompaktu augu, kas viegli audzējams un ir piemērots audzēšanai neapkurināmos plēves tuneļos.
- Capino F1. Kubveida paprikas hibrīds. Augļi lieli, dzelteni, ar biezām sieniņām. Labi padodas dažādos audzēšanas apstākļos.
- Mavras F1. Ļoti interesants hibrīds, augļi kubveida, violetā krāsā, ar biezām sieniņām. Augs vidēji spēcīgs. Hibrīds piemērots audzēšanai neapkurināmās plēves siltumnīcās, bet siltā vasarā izaug pat atklātā laukā.
- Nemezis. Agrīna šķirne ar koniskiem augļiem, sākumā tie ir gaiši dzelteni, nogatavojas sarkani. Augļi ir lieli, to garums mēdz sasniegt 16 cm, diametrs 6 cm. Pats augs ir tikai 50 cm augsts, tāpēc labi piemērots arī audzēšanai lecektīs.
- Rubinne F1. Agrīns hibrīds ar neierastas formas augļiem. Tie ir ap 20 cm gari, līdz 3 cm diametrā un pēc izskata atgādina nedaudz nošļukušu, garu zeķi. Sākumā augļi ir tumši zaļi, bet nogatavojoties pakāpeniski maina krāsu uz sarkano. Tik tiešām ļoti saldi! Latvijā dažas nelielas saimniecības audzē un tirgo jau vairākus gadus.
C vitamīna čempiones!
- Viens paprikas auglis (100 g) satur vidēji 140 mg C vitamīna. Vairāk šī vitamīna ir tikai pētersīļu lapās, bet skaidrs, ka apēst tik daudz pētersīļu lapu būtu visai pagrūti.
- Paprikā ir arī daudz A vitamīna.
- Tajā ir daudz kālija, kas veicina sirds un citu muskuļu darbību, toties ļoti maz kaloriju – 100 g satur tikai 20–24 kcal.
Saldās vai sīvās?
Uzturvērtības ziņā paprikas īpaši neatšķiras, tomēr dārzos, kur mēdz uzturēties bērni, no sīvo papriku audzēšanas drošāk būtu atturēties. Sīvajām paprikām kapsaicīns un citi alkaloīdi, kas piešķir tām raksturīgo dedzinošo garšu, atrodas ne tikai augļos, bet arī pašos augos, tādēļ mēdz gadīties, ka, pakasot degunu šo papriku kopšanas laikā, ādas kairinājums ilgst vairākas stundas un to nevar nomazgāt. Tāpēc – sīvās paprikas domātas tikai pieaugušajiem!
Kā veidot?
Papriku var atstāt neveidotu un tāpat ievākt ražu, taču veidojot, protams, izaugs vairāk augļu un tie labāk krāsosies. Paprikai piemīt tā sauktā dihotomiskā zarošanās: tātad dzinuma galā veidojas divas līdz četras jaunas galotnes, un ļoti drīz arī uz tām veidojas vairākas galotnes.
Pareizi būtu pirmajā zarošanās vietā atstāt tik daudz jauno galotņu, cik dzinumu gribi audzēt, bet pēc tam katrā zarošanās vietā izkniebt visus liekos dzinumus, atstājot tikai vienu.
Izklausās sarežģīti, bet patiesībā paprikas veidošana prasa mazāk darba nekā pazaru izņemšana gurķiem vai tomātiem. Ar laiku paprikas stumbrs pārkoksnējas. Tas ir normāli, un tieši tāpēc zemākas šķirnes paprikas var atstāt neuzsietas. Pieaugot lapu skaitam, zemākās lapas no stumbra noņem, bet turpmāk atlapošanu neveic.
Citas audzēšanas pamatgudrības
- Papriku audzē tikai no dēsta. Tātad, kam pašiem savu dēstu nav, tie jāmeklē pie profesionāliem audzētājiem.
- Paprikai vajag siltumu. Amatieru siltumnīcā papriku droši vari stādīt maija vidū; ja siltumnīca apkurināma, tad pat agrāk. Stādīšanas laiku nosaka tas, vai iespējams nodrošināt augsnes temperatūru virs 16 grādiem, bet gaisa temperatūrai dienā jābūt vismaz 20 grādiem un naktī – vismaz 17 grādiem. Saglabāt siltumu naktī palīdz agrotīkla segums. No tā var izveidot griestus, uzklājot uz špaleras stieplēm, ar ko tad var apsegt katru augu atsevišķi (tiesa, tas ir darbietilpīgi), vai arī var izveidot teltij līdzīgu konstrukciju. Savukārt augsne pirms dēstu izstādīšanas jāiesilda. To izdara 5–7 dienas pirms plānotās stādīšanas dienas, izklājot uz dobēm caurspīdīgu polietilēna plēvi. Svarīgi, lai tā būtu tiešām caurspīdīga, tad saules ietekmē zem plēves veidosies siltumnīcas efekts un augsne sāks iesilt. Augsnes temperatūru pārbaudi ar virtuves termometru, kas paredzēts cepešiem.
- Stādi 3–4 augus uz kvadrātmetru. Ērtāk stādīt vienā rindā. Un stādi tā, lai dīgļlapas, ja tās vēl saglabājušās, paliktu virs augsnes. Ja lapu žāklēs jau veidojas pazares, tās izņem, bet pašas lapas pagaidām atstāj.
- Mēslošana un laistīšana. Amatieru siltumnīcā papriku parasti audzē kopā ar tomātiem vai gurķiem un arī laista un mēslo visus vienlaikus. Lielražošanā izmanto tieši paprikai paredzētas mēslojuma receptes, bet mazdārzā tas ir par sarežģītu.
Ņem vērā, ka karstā laikā paprikām, tāpat kā tomātiem, mēdz veidoties sausā galotnes puve, nereti tā veidojas arī uz augļa sāniem.
Lai to novērstu, svarīgi augus laistīt rīta pusē, bet vakarā tikai tad, ja redzi, ka pa dienu tie ir apvītuši vai tuvu tam. Tāpat papildmēslošanā jāpalielina kalcija deva, lietojot kalcija nitrātu vismaz vienu reizi nedēļā (labāk gan biežāk, bet – pamīšus ar komplekso mēslojumu).
- Uzsiešana. Zemas šķirnes vari atstāt neuzsietas, vai uzsiet pie vienas auklas. Augstākām šķirnēm augu veido ar 3–4 galotnēm un katru no tām uzsien atsevišķi. Vai arī veido horizontālo špaleru apkārt augiem – tā dara arī lielražotāji.
- Augļu forma atkarīga no šķirnes un apputeksnēšanas, jo nepietiekami apputeksnētie augļi veidojas kropli. Tāpēc, lai veicinātu apputeksnēšanu, vasarā labāk turēt vēdlogus vaļā gan dienā, gan naktī, lai nodrošinātu bišu, kameņu vai lapseņu iekļūšanu siltumnīcā, kā arī lai siltumnīca labāk vedinās un no rītiem ātrāk izžūst rasa.
- Visvairāk paprikām kaitē gliemeži, izēdot caurumus augļos un turpinot baroties to iekšienē. Pašlaik amatieru lietošanai reģistrēti divi līdzekļi – Ferramol un Gusto, kas veiksmīgi ierobežo gliemežus un kailgliemežus. Dažkārt paprikas bojā arī tīklērces, parasti tas notiek sausā, karstā laikā, kad augiem trūkst mitruma. Cīņai ar to amatieriem pieejams līdzeklis NeemAzal-T/S, bet – tas aizsargā tikai tās auga daļas, kuras nomiglotas ar darba šķidrumu, tāpēc apstrāde pēc 7–10 dienām jāatkārto.
Gaidīts brīdis – raža!
Vāc pilnīgi izaugušos augļus, bet gatavības pakāpi – zaļus vai nokrāsojušos – izvēlies pēc saviem ieskatiem.
Augļus labāk nogriez ar dārza šķērēm, nevis centies noplūkt, jo parasti tas beidzas ar augļa plīšanu.
Novāktās paprikas ideāli būtu uzglabāt 13–15 grādu temperatūrā, sargājot tos no etilēna – gāzes, ko izdala ziedi un daudzi augļi (āboli, banāni). Paprikas var ēst arī zaļas, ja vien auglis ir pilnībā izaudzis. Vienkārši, pirms tas nokrāsojas šķirnei raksturīgajā krāsā, paprikas garša ir mazāk izteikta. Paprikas var nogatavoties arī pie auga, nenoplūktas, tad tās ir vissaldākās, bet šinī gadījumā aizkavējas nākamo augļu aizmešanās un nobriešana. Arī pēc novākšanas augļi turpina nogatavoties, bet šajā procesā tie savīst un kļūst vairāk piemēroti mērcēm nekā svaigam patēriņam. Tiesa, dažas saimnieces uzskata, ka garšas ziņā zaļās paprikas ir labākas pildīšanai ar gaļu un rīsiem nekā sarkanās.
