Raksts no Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Mārīte Gailīte, agronome.
- Lielākā daļa ķirbju šķirņu ir garās dienas augi, tāpēc ziedēt sāk tikai jūlijā. Jo šķirnei lielāki augļi, jo ilgāk tie briest, tieši tāpēc audzēšanai Latvijā drošāk izvēlēties šķirnes, kurām ir raksturīgi 2–4 (līdz 6) kg smagi augļi.
- Ķirbju dzimtene ir Centrālamerika, tie ir siltumprasīgi, tāpēc ļoti cieš no zemas temperatūras. Salnas bojātie augļi glabāšanai nav derīgi.
- Vislabāk būtu ķirbjus patērēt iespējami ātrāk pēc novākšanas, tomēr ne vienmēr tas iespējams. Uzglabāšanai mājās noderētu tumšs pieliekamais, kurā ir istabas temperatūra. Šeit ķirbjus var turēt 5–6 nedēļas. Līdz galam nenogatavojušos eksemplārus iespējams nogatavināt arī pēc novākšanas.
Ņem vērā! Augļa lielums vēl neliecina par tā gatavības pakāpi. Augļiem jāpaliek pie auga iespējami ilgi.
Ķirbji jāvāc tikai tad, ja:
- vasas ir sausas vai pārkorķējušās, vai ar plaisām (tas var liecināt par infekcijas klātbūtni);
- miza ir cieta;
- sinoptiķi prognozē salnu.
Novākšanas un glabāšanas knifi
- Katrā ziņā labāk ir novākt mazāk gatavus ķirbjus, nekā salnas bojātus.
- Augļkātiņš jāatstāj iespējami garāks. Pārāk īss augļkātiņš samazina uzglabāšanas spējas.
- Necel ķirbjus aiz augļkātiņa, tas bieži notrūkst, un šādi augļi ātri bojājas. Ķirbjus vislabāk pacelt ar abām rokām.
- Augļi jānovāc ļoti saudzīgi, visi mehāniskie bojājumi var kļūt par puves cēloni.
- Notīri zemi un citus netīrumus ar mīkstu suku vai nomazgā ar siltu ūdeni, pēc tam apžāvē ķirbi saulītē vai ar siltu gaisu (ja ķirbju nav daudz, der matu fēns).
- Ja vien iespējams, nodrošini apmēram 2 nedēļu ilgu ārstēšanas periodu 27 –30oC temperatūrā, lai ķirbjiem paspēj aprētoties visas sīkās skrambiņas un virspusēji mizas plīsumi.
- Nav ieteicams likt ķirbjus citu citam virsū.
- Pēc tam (vai arī uzreiz, izlaižot 6. punktu) ķirbjus novieto sausā, ventilējamā telpā, kur uzglabāšanas laikā gaisa temperatūra ir 12 –14oC (ideālais variants!). Ja gaisa temperatūra ir zemāka par 10oC, ķirbji strauji bojājas.
- Ja iespējams, ķirbjus labāk likt uz sausiem, nesapelējušiem salmiem vai uz paliktņa (koka palete, otrādi apgāztas kastes utt.) – lai nodrošinātu labu vēdināšanu arī no apakšas.
- Ķirbji lielākoties sastāv no ūdens, tāpēc, novietojot tos uz gludas, līdzenas virsmas – grīdas vai skapjaugšas –, zem augļiem mēdz veidoties mitri plankumi. Tas pats attiecas uz lieliem kabačiem! Kabacis pēc būtības tas pats ķirbis vien ir.