Kariņš pateicās tiem pedagogiem, ar kuriem viņam izdevies aprunāties ceļā no valdības nama līdz Doma laukumam, jo tā ir «reta iespēja ieklausīties daudzos kolektīvos».
Viņš akcentēja, ka, pēdējos gados strādājot kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), solījumi par algu celšanu tika pildīti «santīms santīmā».
«Pieaugums, kas pielemts, bija tas, ko arodbiedrība pieprasīja, un tas tika pildīts,» sacīja premjers.
Kariņš atzina, ka solījuma par algu celšanas grafiku, kas dots pirms vēlēšanām, izpilde nedaudz iekavējusies. «Ja kādam ir jāuzņemas atbildība par kavēšanos, tad tas, protams, esmu es,» teica politiķis, piebilstot, ka kavēšanās nav notikusi attieksmes vai vēlmes darīt trūkuma dēļ. Kavēšanās notikusi procesa sarežģītības dēļ.
«Darbam ir rezultāts, un ir pieņemts nākamais grafiks. Grafiki izstrādāti sadarbībā ar LIZDA, tie nav izdomāti,» uzsvēra politiķis.
Viņš norādīja, ka priekšā ir milzu izaicinājums. Kariņš priecājās protestā uzklausīt Igaunijas arodbiedrības pārstāvi, uzsverot, ka Igaunijas valdība, lai tiktu galā ar izaicinājumiem, izlēma celt virkni nodokļu. Latvijā «līdz šim brīdim» uz to nav ticis iets.
Kariņš norādīja, ka pēdējos gados faktiski pildīts tas, ko pieprasa daļa pedagogu – nemainīt neko, bet dot papildu naudu. «Tas nenes rezultātu,» vērtēja politiķis, uzsverot arī to, ka liela nozīme ir arī pašvaldībām.
Premjers solīja turpināt dialogu un darbu ar LIZDA, paužot pārliecību, ka nav problēmu, ko nevar risināt sarunu ceļā.
Kariņa uzrunu pavadīja klātesošo svilpieni, izsaucieni. Protestētāji piesauca gan politiķu lielo algu pieaugumu, gan arī ironizēja par to, ka «9 centus», kas vidēji esot papildus piešķirti pedagogam, nezinās, kā un kur iztērēt. Pūlis skandēja aicinājumus atkāpties un beigt melot.
Kā ziņots, ja tuvākajās dienās netiks izpildītas streika vienošanās, LIZDA neizslēdz iespēju pagarināt streiku, aģentūrai LETA atzina LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Patlaban streiks paredzēts trīs dienas, taču, ja pedagogu prasības netiks izpildītas, LIZDA Padome varētu lemt arī par streika pagarināšanu, tostarp lūkojoties arī eksāmenu norises laika virzienā.
Lēmumu par turpmākajām rīcībām LIZDA Padome pieņems, balstoties uz situācijas attīstību tuvākajās dienās. Vanaga cer, ka pedagogu protesta gājiens un streiks liks politiķiem aizdomāties par to, ka «nepieciešams darīt savu darbu tikpat apzinīgi kā to dara izglītības un medicīnas nozares darbinieki».
Ja pēc trīs streika dienām nekas nemainīsies, LIZDA tiks sasaukta ārkārtas valdes sēde, lai lemtu par tālākajām rīcībām. To starpā varētu būt arī demisijas pieprasījumi.
Tikmēr, paužot izpratni par skolotāju vēlmi demokrātiskā veidā – protesta gājienā – aktualizēt problēmas, ar kurām saskaras izglītības nozarē strādājošie, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka streiks, uz kuru turpmākajās divās dienās aicina LIZDA, ir nelikumīgs.
Vienlaikus gan IZM piebilst, ka, atbilstoši Streiku likuma 24. panta pirmajai daļai, streiku vai streika pieteikumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa. Līdz šim neviens tiesai nav lūdzis vērtēt streika likumību.
Jau ziņots, ka pirmdien LIZDA rīkotajā protesta gājienā piedalās vairāki tūkstoši izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu «cieņpilnu un atbildīgu attieksmi» pret nozarēm. Gājiens iesāks trīs dienu streiku.
Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.
Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.