Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, grozījumi paredz, ka šādos gadījumos bērniem būtu jāturpina izglītoties dzīvesvietā. Pēc Valsts prezidenta domām šie grozījumi faktiski nozīmētu traucētu izglītības ieguvi, jo mājmācības risinājums šādiem bērniem visdrīzāk būtu praktiski neiespējams.
Levitu uzmanīgu darījuši plašie iebildumi un kritika, kas izskanējusi par komisijas izvēlēto risinājumu no tiesībsarga, Tieslietu ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, kā arī sabiedrisko organizāciju un jomas lietpratēju viedokļiem, kas darīti zināmi komisijai.
«Mums visiem kopā ir jārisina skolās esošās problēmas ar bērniem, kuri ir emocionāli un psiholoģiski vardarbīgi. Katrs skolēns ir pelnījis drošu skolas vidi, kurā var iegūt kvalitatīvu izglītību. Vienlaikus mēs kā sabiedrība nevaram priekšlaikus norakstīt arī tos bērnus, kuriem ir tendence uz emocionālu un psiholoģisku vardarbību. Arī viņiem ir nepieciešams atbalsts un palīdzība, lai viņi varētu iegūt izglītību un sekmīgi socializēties sabiedrībā, pārvarot savas problēmas. Tas ir mūsu visu interesēs,» vēstulē komisijai norāda Levits.
Valsts prezidents atzīmē, ka jautājums ir ļoti sarežģīts un tam nav ātru un vienkāršu risinājumu. Tāpēc viņš aicina turpināt darbu – rūpīgi apsvērt visas iespējamās alternatīvas, ieklausoties kompetento institūciju un jomas lietpratēju viedokļos, un sagatavot ilgtspējīgus un pārdomātus priekšlikumus. Valsts prezidents arī iesaka likumprojekta anotācijā un/vai komisijas sēžu protokolos dokumentēt, kādēļ izvērtēšanas rezultātā izvēlētais risinājums būtu labāks nekā citi, lai nenonāktu pie esošā risinājuma atkārtoti.
Vēstulē Levits atzinīgi vērtē komisijas izstrādāto redakciju Izglītības likuma 10.1 panta pilnveidei. Valsts prezidenta uzskata, ka tā sekmēs, ka pēc skolas absolvēšanas valsts iedzīvotāji pilnībā apzināsies un novērtēs Latvijas sabiedrības fundamentālās pamatvērtības – dzīvību, cilvēka cieņu, brīvību, ģimeni, laulību, darbu, dabu, kultūru, latviešu valodu un Latvijas valsti -, tādējādi novēršot pilsoniskās izglītības nepilnības izglītības iestādēs.
Kā ziņots, ap 30 nevalstisko organizāciju pārstāvji ir nosūtījuši vēstuli Saeimai, aicinot atteikties no plānotajiem Izglītības likuma grozījumiem, kas ļaus vardarbīgus bērnus nosūtīt mājmācībā, aģentūru LETA informēja centra «Dardedze» pārstāve Anda Avena.
Vēstules autori uzskata, ka šādas izmaiņas nozīmēšot, ka vispirms skola gaidīšot atkārtotu bērna vardarbīgas uzvedības epizodi, lai sāktu aktīvi rīkoties. Savukārt periodā, kad bērnam par atkārtotu vardarbīgu uzvedību izglītības iestādē ar izglītības iestādes vadītāja lēmumu ir piemērota izglītošanās ārpus izglītības iestādes, pastāvot liels risks, ka bērns būtiski iepalikšot izglītības programmas apguvē, kā arī bērns varot tikt «lielākā mērā pakļauts apdraudējumam no riskiem ģimenes un ielas vidē, radot bērniem noziedzības risku un ielu bērnu skaita pieaugumu».
Vēstules parakstītāji aicina skolas nevis cīnīties pret bērniem, bet gan cīnīties par pietiekamiem atbalsta resursiem, lai skolu veidotu par visiem drošu un cieņpilnu vidi. Vēstules autori aicina skolu vadības preventīvi jau pēc pirmajiem grūtību signāliem risināt vardarbības problēmu visos attiecību līmeņos un organizēt apmācības pedagogiem par agresijas iemesliem, speciālo vajadzību diagnostiku un atbilstošu pedagoģisko intervenci.
Uzsaukuma parakstītāji uzskata, ka nepieciešams ievākt objektīvus datus, kas atspoguļo bērnu vajadzības, lai pašvaldības varētu atbilstoši organizēt visaptverošu atbalsta sistēmu. Viņi aicina izpētīt ārvalstu praksi attiecībā uz sistēmiskiem risinājumiem par preventīviem, reaģēšanas un atbalsta instrumentiem vardarbīgas uzvedības gadījumos izglītības iestādēs.
Vēstuli atbalstot tādas organizācijas kā Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs, kustība «Iespējamā misija», «Mammamuntetiem.lv», jaunatnes organizācija «Protests» un fonds «Ziedot.lv». Vēstules autori uzsver, ka pret grozījumiem to apspriešanas gaitā esot iebilduši Tiesībsarga biroja, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji.
