Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Daudzi atkarīgie saka – es neesmu alkoholiķis, narkomāns, neesmu atkarīgs no azartspēlēm,» skaidro dziedniece Dzintra Žīgure. «Tā ir pretreakcija tuviniekiem, kas visu laiku viņus spiež pie zemes ar vārdiem, domām, darbiem.
Tu esi alkoholiķis – šie vārdi strādā kā psiholoģiskā programma, neļaujot cilvēkam izrāpties no alkohola bedres, kurā viņš atrodas. Tā velk viņu atpakaļ, un dzērājs slīgst arvien dziļāk un nevar uzsākt cīņu ar zaļo pūķi.
Alkoholisms – tā ir slimība
Alkoholisms nav netikums, kā daudzi uzskata, tā ir smaga slimība. Tāpēc draugiem, paziņām, ģimenes locekļiem jāpalīdz cīnīties ar to, nevis jānorāda uz alkoholiķa kļūdām. Alkoholisms pirmām kārtām ir ģenētiska slimība, kas kā smaga nasta nāk līdzi pa dzimtas līniju. Šī slimība no tēva var iedzimt dēlam, retāk – meitai. Meitenes parasti ir stiprākas, atbildīgākas, bet manā praksē bijuši arī gadījumi, kad alkoholisms no tēva iedzimis meitai. Sieviete cīnās, tomēr nevar izārstēties, jo vīrs viņu visu laiku sauc par alkoholiķi. Viņš nevis palīdz, bet soda.
Ja ģenētiskā šūna savā izcelsmē izraisījusi atkarību no alkohola, cilvēks bez narkologa, psihoterapeita palīdzības nevar pateikt grādīgajiem dzērieniem – nē.
Ja turklāt viņš neatzīst savu slimību, speciālistiem ir grūtāk palīdzēt. Otrai pusei ir jāatbalsta cilvēks cīņā ar atkarību, jo otra līnija, kas ģenētiski tiek pārmantota, ir attiecības. Ja māte, sieva, māsa ir negatīvi noskaņotas, uzbrūk ar dusmu programmu – tu esi lops, šim cilvēkam parādās iekšējs vājums – kam man cīnīties?
Viņš šo programmu attīsta tālāk – alkoholiķis esmu un tāds arī nomiršu. Dzimtas sievietēm ir iespējams viņam palīdzēt emocionāli, garīgi, viņas var uzmundrināt un pārliecināt doties pēc palīdzības pie speciālistiem. Lai cilvēks varētu atgriezties dzīvē, līdzcilvēkiem ir jābūt pacietīgiem, iejūtīgiem, pareizi jāstrādā pašiem ar savu iekšējo pasauli. Meitas ļoti bieži palaiž mēli un zākā tēvu nekrietniem vārdiem.
Katram dzīvē var paslīdēt kāja, viņš var kļūdīties, piedzīvot smagus brīžus, un mēs varam izpostīt savu dzīvi tikai tāpēc, ka kādā brīdī esam nostājušies pret saviem mīļajiem un nākotnē izveidojuši negatīvu enerģētisko līniju. Dieva kanceleja strādā – to, ko nepieņemam savos tuvākajos, tas kādreiz var atspēlēties mums pašiem. Tāpēc nevis jākritizē, jānopeļ, bet jāpalīdz otram sameklēt zāles un sākt attiekties pret dzīvi citādi.
Arī audzināšana ietekmē
Bez iedzimtības un tuvinieku programmām, kas palielina atkarību risku, ir vēl viens svarīgs faktors – bērna audzināšana. Ja vecāki bērnam velta pietiekami daudz uzmanības, laika, uzklausa viņu, ar bērnu nodarbojas, mīl viņu, bērns izaug par personību ar stingru mugurkaulu un nostāju. Viņš ir drosmīgs, mērķtiecīgs, neatkarīgs no citu viedokļiem un spriedumiem. Viņā nav vājuma pazīmju, ne veidojot attiecības, ne strādājot.
Kāda māte vainoja skolotājus un sabiedrību par to, ka citi nespēj saprast viņas dēlu. Skolotāji aizrāda, ka dēls smēķē, dzer, runā rupjus vārdus un nespēj tikt ar viņu galā, bet māte apgalvo, ka viņš to visu apguvis skolā. Es viņai saku – jūsu dēls to apguva līdz skolai, jo jūs līdz pieciem gadiem viņam ļāvāt runāt pretī, neklausīt, skriet, bļaut, pieprasīt.
Ja māte audzina bērnus viena, bieži vien vairāk pieķeras dēlam nekā meitai, jo viņai ir tuvāka dēla enerģētika.
Viņa to lutina, lolo, saudzē, cenšas pasargāt, neaptverot, ka izaudzina par mīkstčauli. Puikam ir viss, bet zēns kompānijā sāk lietot alkoholu, smēķēt, jo meklē, kur varētu sevi izrādīt, izcelt. Māte neaptver, ka savā mīlestībā bijusi akla.
Cilvēkā, kas līdz piecu gadu vecumam nav saņēmis vecāku mīlestību, ir haotiskas bailes no visa. Esmu redzējusi gan bailīgus vīriešus, gan sievietes, kas mokās ar atkarību no alkohola. Viņi neizprot, ka atkarības ārstēšana pirmām kārtām ir darbs pašam ar sevi. Uzskata, ka problēma ir citos – ģimene viņus nemīl, kolēģi nav pietiekami uzmanīgi pret viņiem, nepareizi ar viņiem runā. Patiesībā viņu nesakārtotā iekšējā pasaule kliedz pēc palīdzības. Viņiem ir jāgriežas pie psihologiem, narkologiem un citiem speciālistiem, kas spēj palīdzēt.»
10 līdzekļi tieksmes mazināšanai
-
B vitamīns
Cilvēkiem, kas vēršas pie manis pēc palīdzības, es iesaku vairākus līdzekļus, kas palīdz šūnas piepildīt ar vielām, mikroelementiem, jo, lietojot alkoholu lielās devās, tās kļūst vājas. Iesaku lietot B12 vitamīnu, kas dod dzīvības enerģiju asinsvadu kapilārās sistēmas stiprināšanai, vairo spēku atražot elektrolītus. Aptiekās var iegādāties Vitatabs B12 preparātu. -
Glikoze
No alkohola atkarīgajiem asins kapilāri ir kļuvuši vājāki, tiem trūkst saistvielu un saldvielas jeb glikozes. Vienu tējkaroti glikozes pulvera sajauc ar glāzi vārīta ūdens un dzer katru rītu. Pusgada laikā atjaunojas asins kapilāru apvalciņi, sirds saņem enerģiju un kļūst stiprāka. -
Rutīns
Ieteicams lietot arī rutīnu – rūgtvielu, kas nepieciešama asinīm un ko var iegādāties aptiekās. Daudz rutīna ir askorutīnā. No dabas augiem tas ir apiņos, vērmelēs, pieneņu saknēs. Ļoti daudz rutīna ir saldētās pīlādžogās – tās vēlams rudenī sasaldēt un katru dienu apēst no desmit līdz piecpadsmit ogām. -
Kalcijs, magnjs, kālijs un cinks
Lai alkoholiķis labāk justos un viņam pietiktu enerģijas, ko dod asins, limfātiskās sistēmas un venozo artēriju pareiza cirkulācija, nepieciešams kalcijs, magnijs, kālijs un cinks. Aptiekās var iegādāties Jonax firmas preparātu, kurā visi šie elementi apvienoti. Jālieto pa vienai tabletei no rīta piecpadsmit minūtes pēc brokastīm un vakarā piecpadsmit minūtes pēc vakariņām. Virsū uzdzer 100 gramus novārīta, istabas temperatūrā atdzesēta ūdens, lai zāles organismā labāk uzsūcas. -
Nātrija hlorofilīns
Lai organisms justos enerģētiski uzlādēts, kas īpaši nepieciešams alkoholiķiem, vēlams lietot brīnumpreparātu Ho-fi. Ja moka paģiras, var izdzert pat puspudeli šī nātrija hlorofilīna dzēriena. Cilvēkam parādīsies spēks, un organismā tiks vairota dzīvības enerģija. -
Soda
Paģiras palīdz lāpīt arī sodas ūdens. Puslitram novārīta, silta ūdens pievieno tējkaroti dzeramās sodas. Tas palīdz veidot pareizu pH līmeni asinīs, limfā un gļotās, mazinās nelabums, sliktā pašsajūta un kļūst vieglāk. -
Sārmaināks ūdens
Ieteicams dzert veikalā nopērkamo negāzēto ūdeni Aqualar pH 9+. Tas dod spēku, enerģiju, veido sārmainu pamatbāzi mikrofloras gļotām. Šo ūdeni iesaku lietot arī tiem, kas sirgst ar onkoloģiskām slimībām. -
Ārstniecisko augu uzlējumi
Cilvēkiem, kas cieš no alkohola atkarības, palīdz pelašķu, brūkleņu lapu, sarkanā āboliņa un kazeņu tēja. Īpaši vērtīgs ir upeņu drogas uzlējums, upeņu ievārījums un sula, jo upenēs ir hemoglobīns, kas regulē dzelzs saturu un mazina iekšējo vājumu.
Alkoholiķiem rekomendēju arī žibulīšu, ancīšu, kliņģerīšu un kaķpēdiņu uzlējumu, kas mazina aizkuņģa funkciju traucējumus pēc ilgstošas alkohola lietošanas. Vēlama arī vērmeļu tēja, kas attīra asinis un aizkuņģa dziedzera hormoniem palīdz labāk strādāt un šķelt fermentus.
Mežrozītes un vilkābeļu uzlējums veicina sirds un asinsrites funkciju, uzlabo skābekļa padevi un atražošanu caur bronhu un plaušu saknes artērijām, lai cilvēkam ir vieglāk elpot. Vakarā pirms miega iesaku dzert māteres, raudenes vai vīgriezes tēju. -
Apiņu uzlējums
Droga, kas dzērājiem var aizstāt alkoholu, ir apiņu uzlējums, kurā ir visi B grupas vitamīni. Visiem, kam garšo alkohols, no rīta un vakarā jāizdzer liela krūze apiņu tējas, lai tajā esošā rūgtviela rutīns un B grupas vitamīni nonāk asinīs un palīdz cīnīties pret alkoholu. -
Fiziskas aktivitātes un svaigs gaiss
Vienlaikus nepieciešams svaigs gaiss, cilvēkam ir regulāri jāvingro, jāveic elpošanas vingrinājumi, lai ar skābekli piepildītu smadzenes un veicinātu asinsrites funkciju.
Vai kodēšana strādā?
Cilvēks, kas cīnās ar alkohola atkarību, man bieži saka – es nokodējos uz diviem gadiem, bet pēc tam atsāku dzert. Viņš tos divus gadus turējies ar domu, ka pēc diviem gadiem varēs šo programmu pārsist un atsākt dzert. Turpināt to, kas patiesībā viņā ir iekšā.
Kodēšana ir psiholoģiska ietekme uz cilvēka smadzenēm un fiziskā plāna šūnām, kas ielikta kā programma.
Kāpēc cilvēku kodē uz diviem gadiem, nevis uz mūžu? Kad kods beidzas, cilvēks kā mazs mērkaķēns gatavs atkal lēkt ellē un sākt šo dzīves apli no jauna. Es neatbalstu kodēšanu. Es iesaku Minesotas programmu, kas emocionālā, garīgā un fizioloģisko šūnu līmenī palīdz cilvēkam atrast sevī spēku atgriezties dzīvē.
Jāmaina vide
«Pie manis uz konsultāciju bija atnācis vīrietis, kas 12 gadus diendienā dzēra. Viņš arī tajā dienā bija lietojis alkoholu. Ģimene viņu zākāja, nicināja, sauca par lopu. Viņš pat negulēja ar sievu vienā gultā. Kad viņa auras vainagā ieraudzīju mirdzošu sudrabu, biju šokēta. Es viņam teicu: «Pēdējā alkoholiķī var mirdzēt sudrabs. Tas norāda, ka tu esi ļoti apdāvināts, vari nedzert, tikai tev pašam ir jāgrib mainīt savu dzīvi – jāatsakās no dzeršanas un jāmeklē darbs. Ja lūgsi palīdzību, teiksi, ka negribi būt lops, var notikt brīnums un Augstāki spēki tevi var sadzirdēt un palīdzēt.»
Sarakstīju viņam uz lapiņas dažādus līdzekļus, zāļu tējas, kas jālieto. «Jūs esat pirmais cilvēks, kas man saka siltus vārdus,» viņš teica. «Beidzamos gadus esmu dzirdējis tikai to, ka esmu slikts.»
Viņam atbildēju: «Tu neesi slikts, tu esi gļēvs. Dzeršana ir sevis žēlošana, aizbildināšanās un sevis iznīcināšana. Vai tas ir tā vērts, ja tev aurā ir ierakstīts būt laimīgam.»
Viņam acīs sariesās asaras. Es viņu iedrošināju strādāt kopā, lai viņam izdodas izkļūt laukā no elles loka. Promejot viņam piekodināju: «Turi mājās kortelīti drošības sajūtai. Ja tev tas būs mājās, tu varēsi nedzert.» Viņš pārsteigts sacīja: « Kā jūs to zināt? Es trīs mēnešus nedzēru, un man mājās stāvēja kortelītis.»
Pēc trim dienām man piezvanīja viņa sieva un pastāstīja, ka vīrs licis nopirkt zāles un tējas, ko ieteicu, un tās lieto. Katru dienu izdzer puspudeli Ho-fi. Viņš iet laukā un strādā. «Zināt, vakar es klausos – viņš dzied! Līdz šim nebiju dzirdējusi, ka mans vīrs dzied,» viņa pārsteigta stāstīja. Teicu, ka vīram ir vajadzīgs atbalsts, uzslavas, novērtējums. Labiem vārdiem piemīt dziedinošs spēks.
Cilvēkiem, kas sirgst ar alkohola atkarību, vēlams mainīt vidi, jo bieži vien draugi izprovocē uz iedzeršanu.
Var kādu laiku aizbraukt pastrādāt uz ārzemēm, taču mana pieredze rāda, ka zemēs, kur izplatīta narkotiku lietošana, cilvēks bieži vien alkoholu aizstāj ar narkotikām. Mainot dzīvesvietu, svarīgi zināt, kādi cilvēki atkarīgajam būs blakus un uz kādu valsti viņš dodas. Lai tiktu laukā no atkarības purva, ģimenē jāmaina attieksme citam pret citu. Ja tuvinieki vēlas, lai tēvs, brālis, vīrs vai dēls, nedzer, nevajag katru dienu atgādināt – tu esi dzērājs. Tieši otrādi, viņam nenogurstoši jāatkārto – tu vari nedzert; tu esi stiprs, gudrs, apdāvināts, un mēs vēlamies, lai tu sevi realizē dzīvē un esi laimīgs.
Daudz tiek grēkots darbavietās – prezentācijas un kolēģu jubilejas tiek atzīmētas ar vīna vai šampanieša glāzi. Man ir klientes, kas nevar aizmigt, neizdzērušas glāzi šampanieša vai vīna. Viņas aizbildinās, ka ar alkoholu noņem stresu. Pēc gadiem viņām būs grūti izkļūt no šī riteņa, jo asins kapilāri būs pieraduši pie alkohola, no tā tie saņem enerģiju.
Sievietes dažreiz sāk dzert, jo viņām neveidojas attiecības ar mīļoto vīrieti, jūtas vientuļas.
Jāzina, ka gan vīrietim, gan sievietei likteņa līnijā var būt ieraksts mūžu nodzīvot bez bērniem un laulības.
Ir arī sievietes, kas visu dzīvi veltījušas citiem, un viņām nav atlicis laika personiskajai dzīvei. Viņas nav aizdomājušās, ka var būt laimīgas, dzīvojot sev. Dvēselē viņas ir garīgas, bet viņām pietrūkst fluīdu, lidojuma, ko dod attiecības.
Kāda piecdesmit gadus veca skolotāja atnāca pie manis uz konsultāciju, un es viņai teicu, ka viņas auras vainagā ierakstīta laulība, viņa neticēja. Stāstīju, ka viņa ar bērniem piedalīsies konkursā un starpbrīdī iepazīsies ar otru pusi, bet jau pēc gada svinēs kāzas. Nākamajā gadā viņa mani uzaicināja uz kāzām. Viņš bija skolotājs, kas arī pusi mūža bija nodzīvojis neprecējies. Liktenis abus saveda kopā, un mūža otrajā pusē viņi ir laimīgi. Viņi pieņēma audžumeitiņu.
Ja sievietei ir pietiekami daudz spēka un enerģijas, arī būdama vientuļa, viņa var nedzert, bet, ja ir vāja, taču viņai ir lielas ambīcijas, tad ātri apvainojas, tur dusmas, naidu, aprunā citus, sevī atražo žulti, indi, un pati, tajā slīgdama, jūtas slikti. Iedzerot viņai kļūst labāk.
Savā praksē esmu sastapusi spēcīgas augsta ranga juristes, mākslinieces, uzņēmējas, kas baidās uzsākt attiecības, jo kopš bērnības viņām ir ielikts mazvērtības komplekss dibināt attiecības.
Viņas saka – vakarā tā gribas iedzert glāzi vīna… Es nevaru viņas nosodīt, bet brīdinu, ka tas var izveidoties par indīgu, lipīgu ieradumu un aizvest nepareizā virzienā.»
Dzejoli gan es gribēšu!
«Kāds slavens mediķis man izstāstīja kuriozu – medmāsiņa, ņemot cilvēkam asinis, sajuta alkohola smaku. «Dakter, kā lai es viņam noņemu asinis, ja pa vēnām plūst alkohols!» viņa teica. Šāds cilvēks, kura organismā alkohols plūst pa asinsvadiem, dažreiz bravūrīgi saka: «Cilvēks nedzer, bet saslimst ar aknu cirozi, taču man nekas nekait!»
Viņš nemana, ka sarūk aknas un tās kļūst vājas. Ja viņš nav iedzēris, viņam trūkst enerģijas, nav spēka strādāt.
Viņš ir kā moceklis, kuram sākusies iekšējā neiroze, neirastēnija, radušies smadzeņu apvalku hromosomu funkciju darbības traucējumi.
Smadzenes nefunkcionē pareizi, un trīce no smadzenēm aiziet uz rokām – viņš nespēj neko noturēt rokās. Viņa organisms dreb un trīc. Viņš uzvelkas par katru sīkumu, ir neapmierināts, agresīvs, var pacelt roku pret otru, neglīti lamāties sabiedriskās vietās. Šie simptomi liecina, ka cilvēks ir nolemts aiziešanas ceļam. Bet, lai viņš tik tālu nenonāktu, tuvākajiem viņam ir jāpalīdz – ar pacietību, mīlestību, pareizu attieksmi. Sievas bieži vien atmet ar roku un veido citas attiecības. Vēlos pateikties tām, kas nevis noraksta savus vīrus, bet cīnās.
Bieži vien atkarības valgos slīgst populāri cilvēki, šķiet, ka viņi apzināti sevi sadedzina. Slavenības, lai arī ir apdāvināti, talantīgi cilvēki, bieži vien sirgst ar mazvērtības kompleksu, īpaši, ja neizdodas sasniegt to, ko iecerējuši, neatrodas slavas virsotnē, kur gribējuši būt. Neveiksmes viņi slīcina alkoholā, tādā veidā it kā sevi aizsargājot.
Dzert ir vieglāk, nekā izrunāties un meklēt palīdzību.
Pie manis atnāca populārs un apdāvināts mūziķis, kuram viss ir iedots – slava, spēks, enerģija, talants radīt skaistas dziesmas, kantātes. Viņš ir gudrs vīrietis ar loģisku, analītisku prātu. Viņš pat iedzēris uztvēra manu domformu, vārdus veidoja loģiski un sakarīgi.
Viņam jautāju: «Vai tev nav radusies vēlme pateikt stop alkoholam un pakāpties augšā pa tām kāpnēm, kur vari un spēj atrasties.» Viņš ārstējas pie mediķiem, bet, ja turpinās dzert, bojātās aknas var atteikties strādāt. Es viņam teicu – ja tu vēlēsies, es tev palīdzēšu, bet tev ir tikai jāgrib. Mēs norunājām – ja viņš beigs dzert, es uzrakstīšu dzejoli, kas veltīts Latvijas jubilejai, un viņš to ietērps mūzikas skaņās. Viņš teica: «Padomāšu, došu atbildi. Bet dzejoli gan es gribēšu…»»
