Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirms daudziem gadsimtiem Lielbritānijas, Īrijas un Ziemeļfrancijas teritorijā dzīvoja ķelti. Jauno gadu šīs ciltis atzīmēja 1. novembrī. Seno ķeltu kalendārs gadu iedalīja tumšajā un gaišajā daļā. Svētki iezīmēja vasaras beigas un tumšā laika sākumu.
Taču šajā dienā, precīzāk – trīs dienas pirms 31. oktobra un trīs dienas pēc, atzīmēja ne tikai aukstā laika iestāšanos. Tas bija ražas un gada bilances noslēgšanas laiks. Svētkus veltīja dievam Samhainam, mirstošajai Saulei, kura pavasarī atkal atgriezīsies.
Samhains – mirušo radinieku un tuvinieku atceres diena. Ja tic nostāstiem, mirušo gari šajā dienā iegūst brīvību, bet tikai līdz 1. novembra rītam.
Svētku naktī aizgājēji apciemo dzīvos radiniekus, vēro svētku gaitu un piedalās norisēs. Tie ir nāves un mirušo svētki. Samhaina naktī dzīvajo pasaulē ierodas arī ļaunie gari un un citas nešķīstas radības. Tiem atvēlēto laiku gari izmanto savu mērķu sasniegšanai. Svētku laikā, lai aizbiedētu viesus no viņpasaules, ķelti ietērpās zvēru ādās un lika galvā zvēru maskas.
Tradicionāli ķelti Samhainā sadalīja ražu un kāva lopus, kuri nebūtu spējīgi pārciest ziemu. Daļu lopu upurēja, pārējos sagatavoja ziemas krājumiem. Tika upurēti arī cilvēki. Parasti tie bija svešzemnieki vai karagūstekņi. Ja iepriekšminēto nebija, par upuriem izvēlējās nogrēkojušos apmetnes iedzīvotājus. Ražu drīkstēja novākt tikai līdz 31. oktobrim, pēc tam par katru novākto augu būs jāmaksā, un nevarēja zināt, kādu maksu dabas gari pieprasīs.
Liela nozīme bija Samhaina ugunīm. Tā sauca augsti sakrautus ugunskurus, viena versija vēsta, ka tiem bija jāpārlec, cita – jāiziet starp diviem šādiem lieliem ugunskuriem. Tas tika darīts tādēļ, lai attīrītos no gada laikā uzkrātajām negācijām.
Šos svētkus uzskatīja par labāko laiku, lai atbrīvotos no visa liekā.
Starp ugunskuriem ķelti mēdza dzīt arī lopus. Akmeņos un kaulos, kuri palika pēc ugunskura izdegšanas, zintnieki paredzēja visas apmetnes nākotni.
Leģenda vēsta: šajā laikā atvērās pakalni un no tiem ieradās citu pasauļu iemītnieki sidi, kuri pievienojās svinībām. Tie bija gudrāki, garāki un skaistāki par jebkuru cilvēku. Reizēm tie mēdza apņemt par sievu cilvēku meitas un, svētkiem beidzoties, paņemt tās līdzi. Sidi spēja atbrīvot no nāves un vecuma. Tie līdz atveda cūkas, kuras kalpoja par svētku galveno maltīti, bet pēc svētkiem atkal atdzīvojās. Pārdabiskās būtnes pareģoja nākotni un varēja iemācīt, kā kļūt neredzamam. Ticējumi vēsta, ka arī dievi, pieņemot cilvēku vai zvēru veidolu, pievienojas vispārējām svinībām.
Mūsdienas
Ja vaicāsiet, kas ir Halovīns, tad atbilde skanēs šādi – tas pats Samhains, tikai mūsdienīgs. Mūsu ēras 43. gadā ķeltu zemes iekaroja romieši. Tā rezultātā tautas svētkus apvienoja ar diviem citiem romiešu svētkiem – Fēronijām (lauku, mežu un mirušo piemiņas dieviete) un Pomonām (augļu dieviete). Pomonas simbols bija ābols, kas arī kļuva par jauno rituālu atribūtu. Bet pašus svētkus turpmāk dēvēja par Helovīnu – Visu svēto dienu. Sākotnēji svētkus svinēja angliski runājošās zemēs, vēlāk tām pievienojās Japāna, Koreja, Austrālija un citas zemes.
Visu svēto dienai ir arī savi simboli. Pats galvenais – ķirbju gaismekļi. To izgatavošanas pirmsākumi meklējami vēl ķeltu laikos, jo tad iedzīvotāji taisīja lukturus, kas palīdzētu dvēselēm nonākt šķīstītavā. Skotijā luktura izgatavošanai izmantoja rāceni, bet Ziemeļamerikā to aizvietoja ķirbis. Džeka laterna (jack-o’-lantern) – dobs ķirbis, kurā izgriezta biedējošā grimasē savilkta seja, bet iekšā – aizdegta svece.
Uzskatīja, ka šāds uz ielas nolikts auglis aizbiedēs ļaunos garus.
Vēl kāds simbols – kostīmi. Populāri šausmu filmu personāži, putnubiedēkļi. Pamattēmas – monstri, ļaunums, nāve, okultisms. Tradicionālās krāsas – oranžs, melns. Mūsdienās Halovīnu atzīmē gan pieaugušie, gan bērni. Mazie siro no mājas uz māju, pieprasot saldumus. Tiem, kuri atsaka, jārēķinās ar dažādām nejaucībām.
Jaunkundzes šajā dienā, izmantojot ābolu mizas vai sveces, cenšas izzīlēt nākamos vīrus. Par tradīciju kļuvusi spocīgu lietu pilnu atrakciju rīkošana. To mērķis ir nobiedēt cilvēkus. Tās atšķiras no spoku mājām, jo tiek izgatavoti kukurūzas salmu vai siena ķīpu labirinti. Mūsdienās svētki ir ļoti komercializējušies. Tikai ASV vien Halovīns tirgotājiem ienes 500 miljonus dolāru lielu peļņu. Pieaug arī tehniskās izpildes līmenis.
Galdā tiek pasniegti dažādi gaļas un dārzeņu ēdieni, noteikti jābūt āboliem.
Daudzās valstīs gatavo augļus sīrupā, karamelizētus ābolus, karameles. Ziemeļamerikā ēd ķirbju un kukurūzas formā veidotas konfektes, kas arī izgatavotas, izmantojot šo augus.
Halovīna ballītē neiztrūkstoša ir īpaši cepta maize. Gatavojot mīklu, tajā tiek iejaukti auduma gabaliņš, zirņi, monēta, koka skaida un gredzens. Atkarībā no atrastā priekšmeta zīlēja nākotni: audums – nabadzība, zirņi – paliksi neprecēts, monēta – bagātība, skaida – nepatikšanas ģimenē, gredzens – drīz gaidāmas kāzas.
Izbaudot šo mazliet baiso svētku gaisotni, cilvēks var atdzimt un saprast nezināmo. Tas ir miera un pārdomu laiks. Laiks, kad atlaist aizvainojumu un naidu. Atmetot ikdienas rūpju smago nastu, cilvēks attīrās un atdzimst jaunai dzīvei.
