Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kaut ko mainīt vari tikai pats
«Mēs nevaram risināt savas problēmas, izmantojot to pašu domāšanas veidu, kādu lietojām, problēmas radot.» Šis Alberta Einšteina citāts labi parāda, kādēļ ir grūti sasniegt to, ko iekšēji ikviens cilvēks tik ļoti vēlas. Arī es, tāpat kā daudzi citi, sajutos mazliet iestrēdzis. Lai kaut ko mainītu un uzlabotu savā dzīvē, ir jāmeklē citi domāšanas veidi, bet to nedrīkst atstāt citu ziņā. Tas jādara pašam!
Tieši ap to laiku man uzdāvināja Amazon Kindle elektronisko grāmatu. Neticami, taču tā manī atjaunoja vēlmi lasīt, kas manī, tāpat kā droši vien vairākumā cilvēku, bija iesnaudusies. Elektroniskā grāmata izrādījās kā superinstruments, kā spēļmantiņa klikšķa attālumā līdz jaunam domāšanas veidam.
Dažu dienu laikā pārtapu par grāmatu tārpu. Lasāmo grāmatu saraksta izveidošana, jaunas informācijas uzņemšana man kļuva teju par sportu. Kļuvu par sūkli, studentu, mazu bērnu, kas katru grāmatas burtu ēd kā debesmannu. Autori, idejas, domas un padomi plūda cauri smadzenēm kā stipra ūdens straume. Kā mēdz teikt: viena lieta ved pie citām. Lasot dažādus autorus, nonācu pie viņu mājaslapām un blogiem. Tobrīd man vēl tā nešķita, bet izrādās – biju uzkāpis uz zelta āderes. Citiem vārdiem sakot, atkodu to cilvēku komūnu, kurus mēdz dēvēt par virzītājspēku jebkurā dzīves jomā.
Citi lasa
Lietas, kas maina spēles noteikumus
Man kā uzņēmējam jeb cilvēkam, kuru interesē ne tikai filozofiskas, bet arī praktiskas idejas, šķita svarīgi uzkavēties nedaudz ilgāk šo cilvēku sabiedrībā. Silikona ielejas antreprenieri, riska kapitālisti, tehnoloģiju speci, dzīves un veselības profesionāļi, kas lietas izkož līdz dziļumiem, šķita autentiski, ticami un tādi, kam varētu sekot. Grāmatu saraksts papildinājās, parādījās audiogrāmatas. Blogu un autoru skaits pieauga. Īpašu vietu manā ikdienā sāka ieņemt podkāsti jeb audioraidījumi, kurus, šķiet, veido praktiski jebkurš sevi cienošs augstākā līmeņa profesionālis jebkurā jomā (top performer).
Laikam jau kā kaut ko mainīt vietā atbilstošāk būtu teikt – kā uzlabot savu sniegumu. Lai viss, ko tu dari un kam ķeries klāt, iznāktu labāk un pārliecinošāk nekā līdz šim. Tas attiecas uz jebkuru dzīves jomu. Sevi uzlabot. Tikai kā? Lai atbildētu uz šādu jautājumu, jāsaprot, kas vispār ir tas, ko uzlabot. Samērā ātri nonācu pie veselības un dzīves hakeriem – cilvēkiem, kas maina spēli, uzdod jautājumus un nepieņem status quo. PayPal dibinātājs, viens no pirmajiem Facebook investoriem, savā grāmatā Zero to One jautā: kas ir tā patiesība, kurai neviens nepiekrīt? Kas ir tās neierastās lietas, domas un paradigmas, kuras intuitīvi šķiet patiesas, bet kuras neviens neredz?
Šāda pieeja raksturīga cilvēkiem, kas gāž kalnus un atklāj jaunas pasaules. Vārdu sakot, inovatoriem.
Inovācijas, tehnoloģijas un hakeri veselībā
Inovācijas tehnoloģijās un zināšanās rodas tad, kad saplūdina idejas no dažādām jomām. Šīs patiesības, kurām neviens negrib piekrist, rodas, ja izvēlies uz lietām un problēmām palūkoties no citas puses. Īpaši pārliecinoši tas sāk izskatīties, kad tehnoloģiju guru sāk uzlauzt ne tikai datorus un mikroshēmas, bet mūsu pašu organismu.
Kādēļ tas jādara? Varbūt tādēļ, lai pievienotu dzīvei gadus un gadiem dzīvi? Tad nākamais jautājums ir – kā cilvēks varētu nodzīvot līdz 100 vai pat 120 gadiem pēc iespējas baudpilnāk un jēgpilnāk? Atbilde meklējama cilvēka mikroshēmās.
Ja ir zināms, kā paātrināt datora darbības ātrumu, palielināt atmiņu un tamlīdzīgas darbības, izstrādāt cilvēka uzlabojumu modeļus nevarētu būt nekas neiespējams.
Tieši tādēļ šobrīd vērojami dažādi interesanti procesi, kā uzlabot daudzus savas dzīves aspektus. Piemēram, muskuļu trenēšana ar elektrostimulāciju, elektroencefalogrammas izmantojums atmiņas un koncentrēšanās spēju uzlabošanai. Vai pavisam vienkārši – brilles, kas bloķē zilo gaismu no ekrānierīcēm, lai izdalītos miega hormons melatonīns, jo ar zilās gaismas palīdzību ķermenis saņem signālus, ka ir diena.
Viss būtiskais ir vienkāršs
Lai arī tehnoloģijas un ierīces daudz ko atvieglo un paātrina procesus, tomēr gandrīz visas gudrības balstās vecās patiesībās – miegā, elpošanā, ēšanā. Šķiet, nu jau neviens vairs nešaubās, ka tieši šīs viselementārākās lietas ir visefektīvākais veids, kā uzlauzt cilvēka organismu un pietuvoties perfektajai radībai.
Miegā notiek praktiski visas svarīgākās cilvēka ķermeņa, smadzeņu atjaunošanās un vielmaiņas funkcijas. Nav neviena pretargumenta miega nozīmes noniecināšanai. Tie, kas apgalvo, ka var ilgākā laika periodā iztikt ar 5–6 stundām miega, iespējams, nezina, uz ko būtu spējīgi, ja vairāk gulētu, vai arī grauj savu veselību uz nākotnes rēķina.
Par elpošanas nozīmi daudz varētu pastāstīt jogas speciālisti vai vismaz tie, kas atklājuši ikdienas meditācijas spēku. Viens no svarīgākajiem meditēšanas uzdevumiem ir kontrolēt un apzināties savu elpošanu. ASV militārie spēki, iztērējot simtiem miljonu dolāru, lai apgūtu jaunas relaksācijas metodes kareivjiem operāciju laikā, galu galā bija spiesti izvēlēties visvienkāršākos elpošanas treniņus.
Diemžēl visgrūtāk kontrolējams, bet ļoti nozīmīgs ir ēdiens.
Mēs esam tas, ko ēdam
Beidzamajos 100 gados ēdiena ražošana ir kļuvusi par vienu no ienesīgākajām un plašākajām nozarēm. Industrializētā lauksaimniecība lielā mērā izstūmusi mazās saimniecības, nemaz nerunājot par medniekiem un vācējiem. Medī un sēnes tagad lasa priekam, turklāt tikai Latvijā. Kontrolēt ēdienu praktiski vairs nav iespējams. Arvien vairāk cilvēku atsakās būt atbildīgi par savu miegu, elpošanu un ēdienu. Tādēļ cilvēkiem ir lielas problēmas ar lieko svaru, audzējiem, diabētu, smadzeņu deģeneratīvām un daudzām citām slimībām. Mani visi šie jautājumi uztrauc. Pajautājot sev, kā es varētu nodzīvot līdz 100, atbilde ir samērā vienkārša: mēs esam tas, ko ēdam. Arī flamingo ir rozā krāsā, jo pārsvarā ēd mazas garnelītes ar rozā pigmentu. Mums ir tāpat. Piemēram, šūnām (smadzeņu tauku īpatsvars ir ~70%) nepieciešami 8 mēneši, lai tauku molekulas šūnu membrānā nomainītos pret jauniem, veselīgajiem taukiem. Un, starp citu, taukiem ir būtiskāka nozīme.
Diemžēl kopš 50. un 60. gadiem ar zinātnieka Ensela Kīza (Ancel Keys) palīdzību ASV mērķtiecīgi tikuši dēmonizēti tauki. Bez zinātniskiem pierādījumiem par galveno vaininieku nozīmēts holesterīns (7 country study). Izvirzītās hipotēzes pamatā – augsts holesterīna līmenis asinīs ir vainojams sirds un asinsvadu slimībās un ir galvenais nāves cēlonis. Tika (un joprojām tiek) spriests, ka, samazinot piesātinātu tauku uzņemšanu ar pārtiku (galvenokārt dzīvnieku izcelsmes taukiem), samazinās arī saslimstība ar sirds kaitēm. Šāda korelācija, nemaz nerunājot par cēloņsakarībām, nekad tā arī nav bijusi apstiprināta. Nu jau vien retais progresīvais kardiologs citēs 7 valstu pētījumu un nosodīs taukus kā galvenos vaininiekus sirds saslimšanās. Īpaši interesants avots, kurā plaši aprakstīts vēsturiskais tauku stāsts, ir Gerija Taubsa grāmata Good Calories, Bad Calories.
Viena problēma, kas rodas, izvairoties no dzīvnieku izcelsmes taukiem, ir tāda – kalorijas jeb enerģija jāuzņem vai nu no olbaltumvielām, ogļhidrātiem, vai augu izcelsmes eļļām. Olbaltumvielas nav efektīvas enerģijas sintezēšanā, tādēļ atliek lētie ogļhidrāti un eļļas. Tā sākās margarīnu, cepameļļu un cukura uzvaras gājiens. Sekas tagad redzamas visā pasaulē.
Balstot uzturu uz taukiem un maksimāli izvairoties no ogļhidrātiem un miltu produktiem, pats samērā ātri tiku vaļā no saviem liekajiem desmit kilogramiem.
Mans mērķis pat nebija zaudēt lieko svaru, tikai maksimāli uzlabot savu veselību. Iedziļinoties jautājumos par to, kā uzbūvēts ķermenis, kilogrami pazuda kā blakusparādība. Vispirms ogļhidrātus aizstāju ar taukiem. Es ēdu gan klasiski labo tauku produktus – avokado, riekstus un citus –, gan arī tā dēvēto slikto tauku produktus – sviestu, cauraudzīti, olas u. tml. No šiem produktiem īpaša vietu atvēlēju sviestam, kuru katru rītu jaucu kopā ar kafiju. (Ideja cēlusies no samērā maz zināmas tibetiešu tradīcijas – baudīt tēju ar jaka sviestu.) Tauku ēšanas nozīmi ļoti labi varētu raksturot, izmantojot krāsns kurināšanas analoģiju, – ražot enerģiju no ogļhidrātiem būtu tas pats, kas krāsnī dedzināt papīru, lai sasildītu telpu. Tauku izmantošanu savukārt varētu salīdzināt ar pamatīgu ozolkoka pagali, kas sadegot vienmērīgi atdod siltumu istabai. Kā noprotams, izmantot taukus enerģijas ražošanai ir daudz efektīvāk. Tādēļ nav jābrīnās, ka ogļhidrātu uzturs ar nemitīgu našķēšanos prasa pastāvīgu uzraudzību. Tāpat kā papīrs ātri sadeg, arī ogļhidrātu enerģija ātri noplok, līdz ar to ap diviem trijiem pēcpusdienā tā vien gribas atlaisties nelielā snaudā, jo baterijas ir nosēdušās.
Atteikšanās no ogļhidrātiem man nozīmē pēc iespējas mazāk patērēt cukuru saturošus produktus un graudaugus. Pie neveselīgākās grupas varētu saukt (kviešu) miltus to saturošā glutēna dēļ. Lai arī bezglutēna diēta nereti tiek uztverta kā modes lieta, tomēr nu jau ļoti grūti ir neievērot daudzos pētījumus, kas glutēna lietošanu saista ar smadzeņu deģeneratīvajām un daudzām citām slimībām. Citiem vārdiem sakot, glutēns, visticamāk, ir viens no svarīgajiem faktoriem, kādēļ ne tikai celiakijas slimniekiem, bet arī ikvienam, kas rūpējās par sava ķermeņa un smadzeņu veselību, nevajadzētu ēst glutēnu saturošus produktus.
Izglītoties, ārstēties un gatavot ēst pašam?
Veselības aprūpe ir lielu pārmaiņu priekšā, jo šobrīd tā rūpējas vien par slimajiem. Ikviens ārsts, uzsākot savas profesionālās gaitas, nodod Hipokrata zvērestu. Taču Hipokratam pieder arī cits, samērā zināms teiciens: mūsu ēdiens ir mūsu zāles. Tikai to ārsti lielākoties ir piemirsuši.
Par spīti masveida farmācijas ietekmei uz ārstu cunfti, pastāv progresīvas ārstu prakses ASV, kas tomēr cenšas iemācīt cilvēkiem kontrolēt savu uzturu un rūpēties par veselību apzināti. Šie funkcionālās medicīnas atbalstītāji savās ārstu praksēs iekļāvuši arī demonstrāciju virtuves, kur pacientiem māca gatavot veselīgu ēdienu.
Nākotnes veselība piederēs tiem, kas paļausies tikai un vienīgi uz sevi.
Ēst gatavošana šobrīd noteikti nav tikai jauks hobijs un sevis pašapliecināšanas līdzeklis. Ja vēlies būt pie labas veselības un spridzināt ne tikai darbā, bet dzīvē vispār, iemācies gatavot ēst! Lai arī augstākā pakāpe, rūpējoties par veselīgu ēdienu, būtu pašam audzēt savu pārtiku, minimums, ko var darīt, –aktīvi iesaistīties tiešās pirkšanas pulciņos (nelielas entuziastu grupas, kas organizē ekoloģiskas pārtikas tiešu iegādi no zemniekiem) un gatavot svaigu ēdienu.
Tātad mūsu pašu rokās ir gan pavārmāksla, gan miegs. Taču arī izglītība un tās uzticēšana iestādēm ir kļuvusi visai nosacīta. Par laimi, mēs dzīvojam labākā laikā. Šobrīd iespējas sevi izglītot ir teju neierobežotas. Viss atrodas viena datorklikšķa attālumā. Var gatavot ēst, attīstīt savu personību, sarunāties ar iedvesmojošiem cilvēkiem un no viņiem mācīties. Arsenāls ir plašs: lekcijas, vebināri, youtube video, konferences ar cilvēkiem skaipā vai jebkuru Hārvarda vai Kembridžas universitātes lekciju apmeklēšana. Nav vairs tik būtiski uzrādīt savu izglītības sertifikātu, svarīgāk būt aktīvam un radošam sabiedrības pārstāvim, kas blogo, filmē, piedalās organizāciju veidošanā un pat veido savu biznesu – tas rūp darba devējam. Ikvienam vajadzētu apzināties, ka visa gudrība un panākumi gan dzīvē, gan biznesā, gan veselībā, gan arī attiecībās ar apkārtējiem cilvēkiem slēpjas attieksmē pret sevi. Tāpēc jācenšas nemitīgi sevi uzlabot, izmantojot visu pieejamo mūsdienu arsenālu. Jā, tradicionālie ceļi var sniegt un sniedz vēlamos rezultātus, tikai ļoti lēni un nogurdinoši. Dažkārt cilvēki tos joprojām izvēlas tādēļ, ka paši negrib uzņemties atbildību. Turpretim, ņemot kontroli savās rokās un apzināti izvēloties pašiem savu ceļu, sasniedzami nereāli augstumi!
Raksts publicēts žurnālā Klubs 2015. gada 4. numurā.
