Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā to pamanīt?
To, ka kolēģis aizrāvies ar grādīgo lietošanu, parasti pirmie pamana tie, kas viņam ik dienu strādā blakus. Sākas aizdomīgi darba kavējumi – atrunas, atprasīšanās, stāstiņi, ka kaut kur jāiet vai kaut kas atgadījies ģimenē… Cilvēks bieži ņem slimības lapu, un dažkārt tai ir arī pamats, jo, esot alkohola reibumā, biežāk gadās traumēties, īpaši tad, ja strādā, piemēram, celtniecībā, kokzāģētavā.
Atkarība no alkohola jau nenozīmē tikai dzeršanu – pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, alkohols izraisa vismaz 60 dažādas slimības, tajā skaitā sirds asinsvadu slimības, kuņģa un zarnu trakta slimības, dažādas infekcijas.
Alkohola lietošana var pazemināt imunitāti, un šiem cilvēkiem patiešām biežāk rodas dažādas veselības problēmas.
Birojos strādājošie sāk pieļaut kļūdas, piemēram, rakstot vai ciparos, viņi kļūst pavirši, nespēj koncentrēties, samazinās darba produktivitāte. Pārsvarā lietotāji savu problēmu neatzīst un slēpj, un vislabāk tas ar kosmētikas un citi līdzekļu palīdzību izdodas sievietēm. Jā, situācijas ir dažādas, taču, ja cilvēks sācis kavēt darbu, bieži pieļauj kļūdas, kļūst paviršs un viņam parādās arī uzvedības problēmas, kā arī pasliktinās attiecības kolektīvā, kas ietekmē arī uzņēmuma tēlu, viņš ir izvēles priekšā – doties uz kādu ārstēšanās programmu vai vismaz uz konsultāciju pie narkologa, vai viņu atbrīvo no darba.
Nepiesedz, bet palīdzi!
Sliktākais, ko šādā situācijā var darīt kolēģi – piesegt atkarīgā darba kavējumus, paveikt nepadarītos vai slikti veiktos darbus viņa vietā. Ja redzi, ka kādam ir alkohola problēmas, nekļūsti līdzatkarīga, padarot viņa problēmu par kopīgo! Nedrīkst uz līdzcilvēka problēmu pievērt acis, bet jāiejaucas un jāmudina, lai atkarīgais sāk kaut ko darīt. Bieži paši lietotāji atzīst – ja kāds nebūtu iejaucies, nezin, ar ko tas būtu beidzies… Nevajag teikt, ka dzeršana ir katra privātā darīšana.
Mēs visi esam saistīti, ne velti uzskata, ka no viena atkarīgā cieš vēl pieci seši līdzcilvēki. Daļēji taisnība arī tam, ka iejaukšanās ir bezjēdzīga – kamēr atkarīgais pats negribēs mainīties, nekas labs nesanāks. Taču viņam jāizjūt savas rīcības sekas! Ja sieva regulāri zvanīs uz darbu un stāstīs, ka vīrs ir apslimis, viņš ne jau labosies, bet aizies un atkal piedzersies. Līdz ar to tas tikai paildzinās un padziļinās problēmu.
Alkohola lietotājai ir jāzina kādas būs sekas, ja viņa turpinās dzert.
Arī tad, ja kāds darba laikā piedāvā visiem konjaciņu vai redzi, ka kolēģis pie galda no blašķītes kafijā pielej balzamiņu, to nevajadzētu atbalstīt. Tagad gan iedzeršana darbavietā mazinās, un tam ir diezgan vienkāršs izskaidrojums – mums ir diezgan liela slodze, ko nevar salīdzināt ar to, kāda bija pirms gadiem desmit. Cilvēki ir ļoti noslogoti, turklāt darbs bieži prasa precizitāti. Daudzi zina – ja izdzersi glāzi vīna, būsi izsists no darba vismaz uz stundu, kamēr alkohols izdalīsies no organisma.
Tā kā darbaspējas stipri samazināsies, daudzi izvērtē, vai to vispār vajag. Īpaši, ja pēc tam būs jāpaliek stundu ilgāk vai būs jālabo pieļautās kļūdas. Otrs iemesls – ļoti daudzi vada automašīnu, tāpēc dzert nevar atļauties. Līdz ar to alkohola lietotāji, tāpat kā smēķētāji, paliek mazākumā. Starp citu, zinu, ka ārzemēs ir darbavietas, kurās piemaksā par to, ka darbavietā nesmēķē, jo katra pauze samazina darbam atvēlēto laiku – tā nemaz nav slikta ideja, kā atbalstīt nesmēķētājus.
Ballīte darbā?
Liela nozīme ir arī kopīgai darba videi. Ja vienā kolektīvā divi trīs vīri labprāt iedzer, no šīs sērgas būs grūti tikt vaļā – viņi viens otru pavelk un diez vai savu iedzeršanu uzskata par ko nosodāmu. Tāpat ir noteiktas darbinieku grupas, kas tendētas uz alkohola lietošanu, piemēram, celtniecībā, pārtikas rūpniecībā, bāros, kafejnīcās un restorānos strādājošie. Viņiem alkohols pieejams visu laiku, un tad ļoti svarīga ir vadības nostāja. Jābūt gan striktiem noteikumiem, gan liegumam darbavietā vispār lietot apreibinošas vielas. Protams, darbinieku trūkst un šad tad vadība piever acis, bet līdz brīdim, kamēr notiek nelaimes gadījums, kāda trauma.
Retāk, tomēr vēl arvien darbā notiek dažādu jubileju un svētku atzīmēšana ar servētiem galdiem, kur netrūkst arī vīna vai stiprāka alkohola.
Tas gan nebūtu vajadzīgs, jo gan darbavietā, gan bērnu pasākumos alkoholam nav jābūt!
Vadītājam jātur acis vaļā, un, zinot, ka kolektīvā kādam ir problēmas, nevajadzētu svinēt svētkus ar šampanieti un citu alkoholu. Tas būtu jāņem vērā arī ģimenes locekļiem – ja kādam ģimenē ir alkohola problēmas, viņa klātbūtnē vajadzētu izvairīties no alkohola lietošanas, arī svētkos.
Nu jau arī dažādās prezentācijās tagad retāk piedāvā alkoholiskos dzērienus, un tas ir apsveicami. Jo padomā pati – ja iedzer vīnu no rīta pētījuma prezentācijā, pēcpusdienā – grāmatas atvēršanas svētkos, bet vakarā – izstādes atklāšanā –, tas veicina alkohola atkarības attīstību tiem, kam uz to pastāv risks.
Ģenētika un emocionālās problēmas
To, kāpēc viens cilvēks var šad tad iedzert un nekļūt atkarīgs, bet cits – nevar, nosaka daudzi faktori. Arī laika periods, kurā cilvēks kļūst atkarīgs, ir ļoti individuāls. Par vienu no galvenajiem riska faktoriem uzskata ģenētisko noslieci. Ja ģimenē kāds – māte, tēvs, vecvecāki – ir alkohola vai cita veida atkarīgie, tas liek būt piesardzīgam un nozīmē, ka atkarības veidošanās var notikt ātrāk, nekā tiem, kam tās nav. Liela nozīme ir tam, kad uzsāk lietot alkoholu – jo agrāk sākta apreibinošo vielu lietošana, jo lielāka varbūtība, ka cilvēks kļūs atkarīgs.
Pirms kāda laika norvēģi ir izpētījuši – ja cilvēks alkoholu sāk lietot 15–16 gados, viņam ir četras reizes lielāka iespēja izveidoties atkarībai.
To arī redzam praksē, kad stacionārā iestājas cilvēks ar alkohola psihozi jau 20–25 gadu vecumā. Tas nozīmē, ka viņš sācis dzert krietni agrāk. Atkarības rašanās atkarīga arī no organisma veselības stāvokļa – kā strādā aknas, vai cilvēkam ir kādas hroniskas saslimšanas vai pārslimotas kādas infekcijas slimības, vai ir citi veselības traucējumi.
Narkoloģijā bieži redzam cilvēkus, kam ir psihiatriskas problēmas, kuru dēļ viņi sākuši lietot alkoholu. Un otrādi. Piemēram, cilvēkam ir izteikta depresija, un viņš to mazina ar alkoholu, nesaprotot, ka regulāra iedzeršana problēmu padziļina vēl vairāk un iedzen vēl dziļākā depresijā. Tāpat daudzi sāk lietot alkoholu, lai uzlabotu savu emocionālo stāvokli pēc kādiem smagiem notikumiem, piemēram, tuvinieka zaudējuma, šķiršanās, smagām slimībām.
Arī tie, kas sāk iedzert, lai mazinātu stresu vai vakarā pēc darba noņemtu spriedzi, ir lielākā atkarību riska grupā.
Jo tas neuzlabo situāciju – kad alkohola iedarbība beidzas, viņi jūtas vēl sliktāk un meklē nākamo devu.
Taču ir arī pozitīva tendence – cilvēki arvien vairāk domā par savu veselību, veic ikgadējās pārbaudes un nodod arī bioķīmiskās analīzes. Tajās iedzērājiem var parādīties pirmie simptomi, piemēram, izmaiņas aknu rādītājos – ALAT, ASAT, GGT. Hroniska alkohola lietošana var izprovocēt gastrītu, hepatītu, aknu cirozi, čūlas slimību, miokardītu un citas slimības. Ja citādi cilvēks nav gatavs atteikties no dzeršanas, būtiska veselības pasliktināšanās var būt stimuls tomēr kaut ko darīt.
Zaudē ne tikai prēmiju
Vienas receptes, ko darīt ar darbinieku, kurš dzer, nav. Ir darbavietas, kurās ir savas uzticības personas, kas var parunāt ar atkarīgo un piedāvāt viņam palīdzību, varbūt mudināt aiziet uz konsultāciju pie speciālista. Ja pats atkarīgais problēmu noliedz, var parunāt ar viņa ģimenes locekļiem vai tuvākajiem draugiem. Ja kolēģis turpina dzert un paģirains vai reibumā nāk uz darbu, jāiejaucas uzņēmuma vadībai. Bieži draudzīga parunāšanās nelīdz, tāpēc vajadzīgi arī strikti nosacījumi un darbinieks jāsūta uz medicīnisko pārbaudi.
Atkarīgajam jāzina, kādas būs sekas, ja viņš turpinās dzert. Vispirms jau droši vien noņem prēmijas (ja tādas pastāv), tad samazina algu un beigās zaudē darbu.
Darba devējam arī nopietni jāizvērtē sava atbildība, jo nodarbināt atkarīgu cilvēku, kas neatzīst savu problēmu, ir ļoti liels risks. Viņš riskē ne tikai ar savu drošību, bet arī ar apkārtējiem, īpaši, ja tas notiek celtniecībā vai darbavietā, kur strādā ar tehnoloģijām. Tāpēc specifiskām profesijām, piemēram, jūrniekiem, lidotājiem, autovadītājiem, ir strikti noteiktas pārbaudes gan pirms stāšanās darbā, gan katru gadu pēc tam. Jau darba līgumā vajadzētu būt atrunātam, ka darba devējs ir tiesīgs veikt ikgadējās vai citas medicīniskās pārbaudes, lai noteiktu apreibinošo vielu lietošanu.
Pārbaudes arī darbā
Kādreiz, kad valstī bija lieli uzņēmumi, daudz līdzekļu atvēlēja alkohola profilaksei. Tad uzskatīja, ka izdevīgāk ir vajadzīgo darbinieku ārstēt, nekā meklēt jaunu un viņu apmācīt. Tagad tā gluži nav, bet šis tas ir atgriezies.
Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā uzskata, ka profilakse ir lētāka nekā ārstēšana, tāpēc daudzos uzņēmumos izveidotas kontroles sistēmas – darbiniekus regulāri sūta uz medicīniskām pārbaudēm, īpaši tas attiecas uz transporta nozarē strādājošajiem, apsardzes darbiniekiem.
Transporta līdzekļu vadītājiem katru rītu notiek pārbaudes, lai pārliecinātos, vai viņi nav lietojuši kādas apreibinošās vielas. Jo, būsim godīgas, dažkārt lieto ne tikai alkoholu, bet arī narkotikas un citas apreibinošas vielas, ko ne vienmēr var pamanīt. Tāpēc Psihiatrijas un narkoloģijas centra speciālisti apmāca uzņēmumu darbiniekus, kādām pazīmēm jāpievērš uzmanība, kā atpazīt problēmu.
Piemēram, pārbaude autovadītājiem nozīmē ne tikai iepūšanu trubiņā, bet skatās arī cilvēka uzvedību, runas veidu, manieres, kustības. Ja nepieciešams, aizdomīgo šoferi sūta pie mums uz Narkoloģijas centru, kur mēs ņemam analīzes un apreibinošo vielu klātbūtni nosakām bioloģiskajā vidē – asinīs, urīnā, siekalās. Ja cilvēks dzer ilgstoši, alkohols būs gan asinīs, gan urīnā, gan izelpā gaisā.
Kur meklēt palīdzību?
Valsts apmaksāti narkologi ir tiešās pieejamības ārsti, pie kuriem var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Jāmaksā tikai pacienta iemaksa, kas šogad ir 4,27 eiro. Rindu pie narkologa parasti nav. Jā, daudzi vizīti pie speciālista vēlas paturēt noslēpumā un uztraucas, ka par narkologa apmeklējumu tiks ziņots darbavietai. Nē, nevienam ziņots netiek – šī informācija ir konfidenciāla, un ziņas par šo cilvēku nonāk datu bāzē, kas pieejama tikai ārstniecības personām. Piemēram, ārstiem svarīgi zināt, ka cilvēks ārstējis atkarību, ja viņš kaut kad dzīvē pretendē uz ieroča glabāšanas vai autovadīšanas atļauju. Ja viņš pierāda, ka ārstējies, bet tagad ir stabilā remisijā un viņam nav veselības problēmu, atļaujas iegūšana netiks liegta.
Speciālists katru cilvēku novērtē individuāli un nepieciešamības gadījumā virza tālāk uz kādu no ārstēšanas programmām:
- Tā var būt ambulatora ārstēšana ar ārsta izrakstītiem medikamentiem. Jāsaka gan, ka narkoloģijā nav kompensējamo medikamentu, valsts tos apmaksā tikai nepilngadīgajiem.
- Varbūt cilvēkam nepieciešama psiholoģiska palīdzība, kas arī ir maksas pakalpojums.
- Ārsts var nosūtīt uz Minesotas programmu, kādas mūsu valstī tiek realizētas tikai trijās vietās: Rīgā, Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, SIA Akrona, kas atrodas Jūras Medicīnas centrā un Jelgavā, slimnīcā Ģintermuiža. Minesotas programmu – 28 dienas stacionārā – apmaksā valsts, bet pašam jāmaksā pacienta iemaksa, kas šogad ir 7,11 eiro dienā.
- Pēc pilna narkoloģiskās ārstēšanas kursa cilvēku var nosūtīt uz rehabilitāciju. Programmas līdz vienam gadam organizē Jelgavā, slimnīcā Ģintermuiža un to finansē Labklājības ministrija.
Darbadevēja pretimnākšana
Tā kā zāles un ārstēšanās izmaksas ir gana lielas, iesakām un praksē reizēm to redzam, ka darba devējs vērtīgam un vajadzīgam darbiniekam izrāda pretimnākšanu un palīdz iegādāties zāles vai apmaksā ārstēšanos. Tas atmaksājas, ja cilvēku var ievirzīt atpakaļ normālās sliedēs un atkarības veidošanos apturēt – tad ieguvēji būs visi, tai skaitā darba devējs.
Nevajadzētu gaidīt, kad cilvēks nonāk līdz kritiskai robežai, lai gan daudziem tas tā arī notiek.
Daļai, kurus par dzeršanu atlaiž no darba, tā ir mācība, bet daļu tas tiešām noved līdz baltajām pelītēm.
Tāpēc darbavietai jāizveido gan sava politika attiecībā uz atkarībām, gan veidi, kā sniegt palīdzību. Ikviens darba devējs var veidot darba vidi tā, lai cilvēkam nebūtu ne vajadzības, ne vēlēšanās, ne arī laika lietot alkoholu.
Šeit pieņem valsts apmaksāti narkologi
- Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, Tvaika ielā 2.
- Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra filiālē Pārdaugavā, Ļermontova ielā 1.
- Narkologi ir arī rajonos – bieži viņi strādā nepilnu slodzi, tāpēc jāskatās pieņemšanas laiki. Narkoloģiskās nodaļas ir Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī, Strenčos (Straupē vairs nav).
- Narkologi pieejami arī par maksu.
