Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Neitralizētāji un aizsargātāji
Ja atceries ķīmijas stundās apgūto, sodas lietošanai kuņģa skābes mazināšanā ir zināms pamats: atšķaidot kuņģa sulu jeb sālsskābi ar nātrija hidrogēnkarbonātu jeb dzeramo sodu, skābe tiek neitralizēta. Taču atvieglojums būs īslaicīgs.
Kuņģa un zarnu trakta gļotādu no sālsskābes radītā kairinājuma var pasargāt gļotvielas, ko veido pārtikā sastopami savienojumi – šķīstošās šķiedrvielas.
Tās rada tādu kā plēvīti vai lipīgu gelu, aizsargājošu pārklājumu. Šādi darbojas, piemēram, labi zināmais linsēklu novārījums, bet derēs arī auzu kliju vai čijas sēklu novārījums un kartupeļi. Novārot kartupeļus ar visu mizu, tajos veidojas rezistentā ciete, kas nedod enerģiju, bet veido pārklājošu želejveida slānīti uz kuņģa un zarnu trakta gļotādas. Rezistento cieti satur arī negatavi banāni.
Citi lasa
Tomēr ir kāds bet – aizsargājošā gļotvielu plēvīte kavē barības vielu un zāļu uzsūkšanos, tādēļ ieturēt maltīti un dzert medikamentus drīkst tikai tad, kad pagājušas vismaz divas stundas.
Zinātnieki pētījuši arī kartupeļu sulas iedarbību. Lai gan tās iedarbības mehānismi nav līdz galam skaidri, tomēr visbiežāk kartupeļu sula tiešām mazina dedzināšanu. Kartupeļu sulā esošās šķīstošās šķiedrvielas aizsargā kuņģa un zarnu traktu, glikozīdi noņem jutīgumu un sāpīgumu un citas sastāvdaļas darbojas kā gremošanas fermenti.
Tiesa, pētnieku vidū nav vienprātības par kartupeļu sulas devām, lai sasniegtu ārstniecisku efektu.
Vieni iesaka lietot 2–3 tējkarotes tukšā dūšā pirms ēšanas, citi – 100 mililitrus no rīta un vakarā divu nedēļu garumā. Tomēr kartupeļu sulas iedarbība ir individuāla, un efekts mēdz būt arī gluži pretējs – skābe moka vēl vairāk, un var piemesties caureja.
Ja ārsts izrakstījis omeprazolu, tu vari dzert arī kartupeļu sulu, bet – ievērojot divu stundu pauzi un neatsakoties no zālēm!
Varbūt ābolu etiķi?
Ābolu etiķa lietošanai ar mērķi mazināt kuņģa skābi zinātniska pamatojuma nav. Jā, ābolu etiķī varētu būt pektīni – šķiedrvielas, kas veido pārklājošu želeju kuņģa un zarnu traktā, taču – niecīgā daudzumā. Ievērojami vairāk pektīnu satur ābola miza.
Ingvers palīdz pret nelabu dūšu un vemšanu, bet atviļņa gadījumā simptomus nevis samazina, bet drīzāk pastiprina.
Vārītos burkānos ir karotīni – taukos šķīstoši antioksidanti, kas vispieejamākie tavam organismam kļūst pēc termiskas apstrādes – līdzīgi kā likopēns tomātos. Tomēr tiešā veidā uz kuņģa skābes līmeņa mazināšanu tiem ietekmes nav.
Ātrā palīdzība
Jebkurā gadījumā ir jāpārliecinās, vai dedzināšanai nav kāds nopietnāks iemesls, piemēram, helikobaktērija vai ļaundabīgs audzējs, tāpēc bez vizītes pie ārsta neiztikt. Ja pie vainas ir funkcionāli traucējumi, tautas metodes derēs kā ātrā palīdzība, tomēr tās neko nedos, ja neievērosi principus, kas palīdz savaldīt atvilni.
Pirmkārt, nevajag pārēsties un ieturēt maltīti tikai vienreiz dienā.
Lielas porcijas palielina spiedienu kuņģī, tādējādi pastiprinot nevēlamos simptomus. Labāk ēd mazāk un biežāk.
Otrkārt, atvilni provocē maltītes, kas ilgi uzturas kuņģī un ilgi tiek pārstrādātas, bet tā notiek ar trekniem un asiem ēdieniem.
Toties par labu nāks liesi olbaltumvielu produkti: zivis, liesa gaļa, vājpiena biezpiens, siers ar samazinātu tauku daudzumu un pākšaugi.
Treškārt, ir daudz produktu, no kuriem vajadzētu izvairīties, lai neveicinātu dedzināšanu, – gāzēti dzērieni, trekni piena produkti, alkohols, kafija, šokolāde, piparmētras, mentolu saturošas ledenes, citrusaugļi, tomāti un to produkti, piemēram, kečups, ķiploki un sīpoli, skābi produkti. Neēd bez mēra skābas zemenes, tomātus ar sīpoliem un krējumu, marinētu biešu un kefīra auksto zupu.
