Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
-
Saldēti dārzeņi ir miruši, tukši dārzeņi…
Pilnīgi aplami! Pareizi sasaldēti dārzeņi saglabā gandrīz visus vitamīnus un minerālvielas, un veikalos atrodamie rūpnieciski sasaldētie dārzeņi ir tieši tādi. Lai dārzenis saglabātu pēc iespējas vairāk vērtīgo vielu, to vajag strauji sasaldēt. Šāda tehnoloģija nav pieejama mājās.
Rūpnieciski sasaldēts produkts kļūst par sevis paša momentuzņēmumu – aiziet dziļā miegā un iznāk ārā tieši tāds pats, kāds bijis.
Nedaudz gan zūd C vitamīns un B grupas vitamīni, taču tas nav nozīmīgi. Kas svarīgi? Šie dārzeņi pēc atsaldēšanas saglabā tvirtu formu, turpretī mājās sasaldētie bieži kļūst par pļuru. Kāpēc tā? Dārzenis pamatā sastāv no ūdens, un tas, kā zināms, sasalst, veidojot kristālus.
Veikala dārzeņi tiek sasaldēti tik profesionāli un ātri, ka ūdens veido vienmērīgus, neasus kristālus, kas, atsaldējot produktu, nebojā tā formu.
Savukārt saldēšana mājās ir lēna, haotiska. Atlaidinot savas ražas krājumus, ledus kristāli būs pabojājuši šūnas apvalku, līdz ar to no bojātas šūnas iztek ūdens. Produkts zaudē formu, un no tā aizplūst arī vitamīni un minerālvielas.
-
No kartupeļa resnē, nakteņi ir kaitīgi…
Kāda slavena Latvijas mūziķa sieva pēdējā laikā sākusi baidīties no nakteņu dzimtas dārzeņiem, par ko regulāri stāsta sociālajos tīklos. Izrādās, eksistē vesela uztura teorija, kas apgalvo – tomāti, kartupeļi, paprika, baklažāni un citi nakteņu dzimtas dārzeņi ir kaitīgi veselībai. Tie it kā saturot solanīnu, kas ir neirotoksīns, un veicinot iekaisuma procesus organismā…
Šīm idejām nav nekāda zinātniskā pamatojuma!
Tik tiešām – tomāti un kartupeļi, kas gaismā kļuvuši zaļi, var saturēt solanīnu. Bet tos neviens neēd, un, pat ja ēstu, tos vajadzētu uzņemt lielā daudzumā, lai saindētos. Proti, kāds ir uztaisījis vētru ūdens glāze, šo faktu pārprotot. Visi nakteņu dzimtas dārzeņi ir ļoti veselīgi, bagātīgi satur C vitamīnu, antioksidantus un šķiedrvielas, kas īpaši labi noder sirdij un kuņģa un zarnu traktam.
Nav neviena iemesla izvairīties no nakteņiem, ja vien nav individuālas nepanesības.
Arī tas, ka kartupeļi ir liekā svara iemesls, jo tie saturot daudz cietes (ogļhidrātus), nav taisnība. Liekā svara iemesls ir jebkādas uztura pārmērības un mazkustīgs dzīvesveids, nevis kartupeļi, gaļa vai maize. Protams, kartupeļa uzturvērtība var radikāli atšķirties. Vārīts kartupelis ar svaigu dārzeni ir visnotaļ diētisks paēdiens, kamēr eļļā gatavotie frī kartupeļi ir tauku un kaloriju bumba. Svarīgi ir, kā mēs to pagatavojam un cik daudz apēdam.
-
Selerijām ir negatīvs kaloriju daudzums…
Pastāv viedoklis – lai sagremotu selerijas, nepieciešams iztērēt vairāk kaloriju, nekā no šī produkta iegūst. Taču ir veikti eksperimenti, kas pierāda – tā nav taisnība! 100 grami seleriju satur aptuveni 14 kilokalorijas – ļoti maz.
Lai sagremotu to, ko mēs apēdam, ir nepieciešama enerģija – aptuveni 5–10 % no pārtikas uzturvērtības.
Tas nozīmē, ka selerijas pēc sagremošanas tik un tā dos mums vismaz 12 kilokalorijas. Maz, bet tas noteikti nav negatīvs kaloriju daudzums.
-
Eksotiskie dārzeņi nav paredzēti latvieša vēderam…
Ir cilvēki, kas uzskata – jāēd tikai tas, kas aug mūsu platuma grādos. Ja produkts uzskatāms par eksotisku, piemēram, fenhelis, saldais kartupelis, topinambūrs vai pastinaks, tad mums organismā trūkst kādu īpašu fermentu, lai tos sagremotu. Par laimi, arī tas ir mīts.
Veselam cilvēkam ir universāla gremošanas sistēma, kas spēj sagremot visu, ko teorētiski iespējams sagremot un sadalīt līdz pamata sastāvdaļām – aminoskābēm, taukskābēm un glikozei.
Brīžiem ir vērojamas reģionālās atšķirības, piemēram, Āfrikā un Āzijā ir krietni vairāk izplatīta laktozes nepanesība. Loma ir arī kultūras tradīcijām – valstīs, kur iedzīvotāji paaudzēs radināti ēst asu ēdienu, piemēram, Indijā, labāk panes asas maltītes. Taču šīs atšķirības nenozīmē, ka nedrīkst ēst citu zemju ēdienu. Ja ēd un jūties labi, tad – tikai uz priekšu!
