«Bērnībā man bija grūti izvēlēties mīļāko ēdienu, jo mana mamma labi pārzināja pavārmākslu. Viņa gatavoja ļoti garšīgus saldos: dažādus uzputeņus, peldošās salas. Reizēm man tas uzputenis bija arī jākuļ. Kad mamma vārīja kartupeļu biezputru, man bija jātur katls, kamēr kartupeļus sastampāja. Bet viens no manas bērnības smalkajiem ēdieniem bija strauta forele. Tēvs bija kaislīgs foreļu makšķernieks. Vislabāk man garšoja pilnīgi svaiga forele uz mīkstas baltmaizes ar sviestiņu, sīpoliņu un pipariņiem. Klāt liepziedu tēja. Tas ir absolūts laimīgās bērnības vasaras ēdiens!
Mūsu ģimenē bija princips, ka zupai jābūt katru dienu – tas nu mūsu mājās tika ievērots.
Citreiz tā bija skābu kāpostu zupa, kas tēvam ļoti garšoja, citreiz pupiņu zupa ar žāvētu gaļu. Tā bija ļoti laba. Mamma vārīja arī boršču un dažādas citas zupas, bet kopš bērnības man vēl arvien labi garšo liellopa gaļas zupa. Apguvu tās recepti, kad vēlāk pats mēģināju šo zupu izvārīt. Stāvēju pie plīts ar telefona klausuli pie auss un konsultējos ar mammu, kas un kādā secībā jāliek katlā,» atmiņās dalās Jurģis.
Zupas recepte: