Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Stādi dārzā
Kāpostu dēstus, kam attīstījušas 4–6 lapas, var izstādīt jau aprīļa beigās. Stāda 5–6 augus uz kvadrātmetru, tos izvieto šahveidā vairākās rindās. Pirms tam augsnē iestrādā ap 50 g/m2 kādu komplekso mēslojumu (Novatec, YaraMila Cropcare vai līdzīgu) un Trihodermīnu.
Pēc dēstu izstādīšanas tos aplaisti, lai zeme labāk piekļautos saknēm. Un nu jāparūpējas par segumu. Vislabāk ir virs kāpostu dobes izveidot lokus no plastmasas caurulēm vai stieplēm un uzklāt divās kārtās balto agrotīklu, tā malas pieroc vai piespied ar ķieģeļiem vai akmeņiem, lai neaizpūš vējš.
Maija vidū vienu agrotīkla kārtu var noņemt, lai augiem tiek vairāk gaismas. Agrotīklu tur aptuveni līdz jūnija sākumam un noņem, tikai lai izravētu nezāles un pārliecinātos, ka augus nebojā kailgliemeži vai kaitēkļi (kāpostu mušas, spradži, cekulkodes). Zem agrotīkla ir silti ne tikai augiem, bet arī citiem organismiem, tāpēc kaitēkļi var pamosties ātrāk nekā atklātā laukā. Sausā laikā augi jālaista, it sevišķi – sākot veidoties galviņām.
Citi lasa
Ja audzē dēstus
Ļoti agrīnas šķirnes dēstiem var sēt neapkurināmā plēves siltumnīcā arī aprīlī, taču tad galviņkāpotus nebūs iespējams novākt ātrāk par jūlija vidu.
Tātad būs vajadzīgas ātraudžu kasetes ar 2,7–3,5 cm ligzdām, kuras piepilda ar bagātinātās kūdras substrātu. Katrā ligzdā iesēj pa vienai sēklai. Var iesēt vienā kasetē arī vairākas sugas vai šķirnes, tikai jāatzīmē, kur ir kas. Labāk, lai visas ligzdas kasetē ir aizņemtas ar augiem, tad kūdra žūs vienmērīgi un būs vieglāk laistīt. Sēklas sēj apmēram 1 cm dziļi, apber ar to pašu kūdru. Aplaisti caur smalku sietiņu un apsedz ar caurspīdīgu polietilēna plēvi. Kaseti novieto uz galda, ja tāds ir, vai uz otrādi apgāztas kastes vai putuplasta plātes. Svarīgi, lai kasete neatrastos tieši uz grīdas vai zemes, tad substrāts ļoti ilgi neiesils un sēklas nedīgs. 20–25 grādu temperatūrā dīgsti parādās pēc 5–7 dienām. Tad plēvi noņem, bet kasetes stūros iespraud 10–15 cm garus koka mietiņus (ērti izmantot pērnos avenājus) un apsedz to ar balto agrotīklu. Segumu noņem, tikai lai augus aplaistītu.
Pavisam to noņem atkarībā no laika apstākļiem, saulainā laikā to dara agrāk, lai augi neciestu karstumā. Temperatūra virs 23 grādiem mēdz veicināt neīstās miltrasas attīstību. Substrāta apjoms kasetes ligzdā ir ļoti mazs, tāpēc visas barības vielas no tā drīz tiek izsmeltas. Lai augi neciestu badu, laistīšanas ūdenim pievieno komplekso mēslojumu, vislabāk zilo Kristalonu (1 g/l ūdens). Aprīlī un maijā naktīs mēdz būt salnas, tad dēsti uz nakti jāapsedz ar agrotīklu, taču no rīta, gaisam iesilstot, segums jānoņem.
Stādīšanai laukā dēsti būs gatavi vidēji 30–35 dienās pēc uzdīgšanas, tas ir maija otrajā pusē. Augsni sagatavo tāpat, kā jau aprakstīts, bet agrotīklu var klāt tieši uz augiem un noņemt jūnija sākumā, kad salnas vairs nedraud.
Ņem vērā!
Audzējot dēstus, nepārcenties ar laistīšanu, jo pārmitra kūdra ilgi nežūst, augu saknes neattīstās un dēstus mēdz inficēt dīgstu puve. Protams, sējeņus nedrīkst arī iekaltēt.
Uzmanies!
- Jūnijā jaunos kāpostiņus sargi no kaitēkļiem: kāpostu mušas (Delia brassicae) kāpuriem, spradžiem (Phyllotreta spp.) un cekulkodēm (Plutella xylostella). Laikus lieto reģistrētos insekticīdus (skaties www.vaad.gov.lv) – pelnu kaisīšana pret tiem nelīdzēs.
- Nepieļauj sausumu! Kāposti dzer kā zirgi, un laistīšana ir labas ražas priekšnosacījums. Ar mitrumu nodrošināti augi arī labāk spēj pretoties kaitēkļiem.
- Novāc ražu laikus, jo galviņas strauji plīst vai sāk pūt. Pilnīgi izauguši kāposti atkarībā no šķirnes novākšanu var pagaidīt tikai 2–3 nedēļas, ne ilgāk.
Labas šķirnes:
- ‘Elisa’ F1.Visagrīnākais kāpostu hibrīds Latvijas tirgū. No dēstu izstādīšanas līdz ražas novākšanai paiet vien 50–55 dienas. Šos kāpostus var audzēt arī zem plēves seguma. Galviņas nelielas, apaļas, 0,5–1 kg smagas, tieši vienai pagatavošanas reizei.
- ‘Parel’ F1. Ļoti populārs agrīns hibrīds, ko Latvijā audzē jau 25 gadus. No dēstu izstādīšanas līdz galviņu novākšanai paiet 58–60 dienas. Galviņas apaļas, samērā blīvas. Kamēr vēl nav pilnīgi izaugušas, tām raksturīgs neliels konisks izaugums pašā galotnē, kas vēlāk pazūd. Galviņas ilgi neplīst, tāpēc tās var vākt pakāpeniski 2–3 nedēļu laikā. Ļoti garšīgas, piemērotas gan salātiem, gan kāpostu zupas vai sautēto kāpostu pagatavošanai.
- ‘Caraflex’ F1. Konisko kāpostu hibrīds, veido līdz 1 kg smagu galviņu. Tā nav tik ļoti blīva, kā pierasts ziemas kāpostiem, toties lapas ir mīkstas, sulīgas, labi piemērotas kā salātu, tā arī tīteņu pagatavošanai. Pilnu gatavību sasniedz 65–70 dienās pēc dēstu izstādīšanas, bet var vākt arī agrāk.
- ‘Gunma’ H. Vidēji agrīns hibrīds, kuru šogad izplata arī Kurzemes sēklas. Izaug 70–80 dienās pēc izstādīšanas. Plakanas formas galviņas, kas sevišķi labi piemērotas tīteņu gatavošanai. Lapu tekstūra mīksta, maiga, garša salda. Maigās, kraukšķīgās lapas lieliski aizvieto salātu lapas sviestmaizēs un burgeros. Arī salātos šis hibrīds ir īsti vietā. Galviņas ir irdenas, sasniedz 2–2,5 kg.
- ‘Mirako’ F1. Pekinas kāpostu hibrīds, lieliski piemērots salātu pagatavošanai vasarā. Ražu vāc jau 30–40 dienas pēc dēstu izstādīšanas. To var audzēt arī plēves siltumnīcā, ja ir brīva vieta.
Kā ātrāk tik pie ražas?
- Audzē dēstus.
- Iestādot dobē, pārsedz ar agrotīklu.
- Pabaro ar kalcija nitrātu.
Pēc Jāņiem – pirmie kolrābji!
- Agrai ražai piemērota šķirne ir ‘Korist’ F1. Tās gaiši zaļos bumbuļus var vākt jau pēc 65 dienām, kad dēsti iestādīti.
- Kolrābju dēstus audzē tāpat kā galviņkāpostiem. Sēj pa vienai sēklai ātraudžu kasetē marta sākumā. Rēķinies, ka to izaudzēšanai vajadzēs 30–45 dienas.
- Dobē stāda, sakot ar aprīļa vidu. Aukstā laikā apsedz ar agrotīklu.
- Ja kolrābji ļoti garšo, labāk audzēt dēstus un izstādīt tos pakāpeniski ar dažu nedēļu intervālu.
- Kolrābjus novāc, kamēr bumbuļi ir 6–8 cm diametrā. Tos var glabāt ledusskapī.
Iedvesmai – dažas receptes ar kolrābjiem:
