Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
4
-
0
-
Jau agrā pavasarī manīju, ka lielveikalos cilvēki drūzmējas pie sēklu stendiem. Tur, kur izliktas dažādas gurķu šķirņu paciņas, visvairāk izpirkts bija tieši vecu vecais Grīvas gurķis. Bet, ja godīgi, tad domāju, ka šo seno šķirni pēdējā laikā audzē galvenokārt vairs tikai vecāka gadagājuma dārzkopji un kopumā pieprasījums pēc tās ir niecīgs.
Dārznieki, kas vēlas iegūt augstu, kvalitatīvu ražu ar minimālu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, izvēlas modernos hibrīdus.
To piedāvājums pakāpeniski mainās, dažas jau iecienītas šķirnes tiek izņemtas no sēklu audzēšanas programmas, jo to vietā nākušas jaunas un labākas. Pašlaik Latvijā amatieriem audzēšanai visvairāk piemērotie ir salīdzinoši jauni, bet jau pārbaudīti hibrīdi.
8 hibrīdi, kurus iesaku izmēģināt jebkuram
- Kybria F1. Piemērots audzēšanai gan atklātā laukā, gan siltumnīcās. Veido izskatīgus, slaidus, koši zaļus augļus ar rupjām kārpiņām. Šim hibrīdam piemīt ļoti augsts ražas potenciāls, jo katrā lapas žāklē veidojas 4–5 sievišķie ziedi, no kuriem izaug 3–4 gurķi. Tas ir partenokarps hibrīds, tāpēc augļi veidojas bez apputeksnēšanas. Izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kraupi un īsto miltrasu, vēlāk par citiem inficējas ar neīsto miltrasu. Audzējot jāierobežo sānvasu augšana, lai nepieļautu augu sabiezinājumu, jo gaismas trūkuma apstākļos augļaizmetņi mēdz nokalst. Vislabāk audzēt ar nolaišanas metodi, izņemot visas sānvasas.
- SV 4097. Relatīvi jauns hibrīds, kas jau iekarojis daudzu audzētāju sirdis. Arī partenokarps, tāpēc labi ražo neatkarīgi no bišu klātbūtnes. Augļi tumši zaļi, slaidi, klāti rupjām kārpiņām. Hibrīdam ir ļoti laba slimību izturība (pret virālo mozaīku, kraupi, īsto miltrasu un daļēji pret neīsto miltrasu), kā arī spēja pielāgoties dažādiem audzēšanas apstākļiem, tāpēc tas ilgi paliek zaļš un vesels. Arī tad, kad citu hibrīdu augi ir inficējušies ar slimībām. Pateicoties šai spējai, hibrīds ilgi un labi ražo līdz pirmajām salnām.
- Claudine F1. Agrīns partenokarps hibrīds ar slaidiem, glītiem augļiem, klātiem ar sīkām kārpiņām. Piemērots audzēšanai gan atklātā laukā (arī zem agrotīkla seguma), gan siltumnīcās. Izceļas ar spēju paciest stresa apstākļus. Piemērots mazo gurķīšu (8–9 cm) novākšanai, ja vien audzētājam pietiks pacietības tos vākt. Augļi ļoti kraukšķīgi. Hibrīds ir izturīgs pret kraupi, īsto miltrasu un gurķu mozaīkas vīrusu.
Visus šos 8 hibrīdus vari audzēt gan uz lauka, gan siltumnīcā!
- Excelsior F1. Agrīns, augstražīgs partenokarps hibrīds audzēšanai atklātā laukā un siltumnīcās. Augļi nelieli, klāti retām, rupjām kārpiņām. Hibrīds ir izturīgs pret kraupi, lapu koncentrisko plankumainību un īsto miltrasu, kā arī pret vīrusu slimībām (gurķu mozaīku un gurķu lapu dzīslu dzeltēšanu).
- Madita F1. Partenokarps hibrīds ar slaidiem, tumši zaļiem augļiem, klātiem rupjām kārpiņām. Piemērots ļoti mazo (2 cm), kā arī lielāku (6–12 cm) augļu novākšanai un konservēšanai. Nodrošina garu, pakāpenisku ražas novākšanas periodu. Izturīgs pret kraupi, īsto miltrasu un gurķu virālo mozaīku. Augs ļoti spēcīgs, tāpēc, audzējot siltumnīcā, vairāk jāpiestrādā pie sānvasu īsināšanas.
- Karaoke F1. Jauns partenokarps hibrīds, veido slaidus augļus ar rupjām kārpiņām. Ļoti spēcīga augšana un ļoti augsts ražas potenciāls. Prasa nedaudz lielākas mēslojuma devas, lai spētu nobriedināt visus aizmetušos augļus. Izturīgs pret gurķu kraupi, virālo mozaīku, īsto un neīsto miltrasu, tāpēc ilgi saglabā zaļo krāsu un veselību, ilgi ražo.
- Majestosa F1. Partenokarps hibrīds, augļi skaisti, vienmērīgi zaļi, klāti sīkām kārpiņām. Hibrīds ir piemērots audzēšanai atklātā laukā, tam piemīt spēcīgas augšanas un labas ataugšanas spējas. Protams, to var audzēt arī siltumnīcā, bet jāierobežo sānvasu augšana. Tas ir izturīgs pret gurķu kraupi, virālo mozaīku, īsto un neīsto miltrasu, tāpēc var iztikt bez fungicīdu lietošanas.
- Wagner F1. Augstražīgs partenokarps hibrīds audzēšanai atklātā laukā un siltumnīcās. Augļi slaidi, tumši zaļi, klāti rupjām kārpiņām, kraukšķīgi. Hibrīds ir izturīgs pret kraupi, gurķu mozaīkas vīrusu un īsto miltrasu.
Visi šķiet vienādi?
Tā varētu būt, jo šie hibrīdi atšķiras tikai pēc augļu garuma, kārpiņu lieluma un izturības pret neīsto miltrasu. Paskaidrošu, kāpēc tāda vienveidība… Latvijā tik ļoti iecienītie kārpainie gurķi citās valstīs tiek audzēti pārsvarā atklātā laukā konservēšanas vajadzībām. Šajā gadījumā ir svarīgi, lai augļi izskatītos vienādi vai vismaz līdzīgi un arī slimību izturība būtu pēc iespējas augstāka.
Atklātā laukā gurķiem ir maz kaitēkļu, galvenās problēmas sagādā nelabvēlīgie laika apstākļi un slimības, tāpēc – jo augstāka ir stresa un slimību izturība, jo labāka un augu aizsardzības līdzekļu nepiesārņotāka raža.
Visas selekcijas firmas cenšas nodrošināt gurķiem šīs īpašības, tāpēc sanāk līdzīgi hibrīdi. Patiesībā tas ir ļoti labi audzētajam, jo noteiktās šķirnes sēklu trūkuma gadījumā to var salīdzinoši viegli aizstāt ar citu. Protams, audzējot vienlaikus vairākus šķietami līdzīgus hibrīdus, novēro, ka tie tomēr atšķiras pēc agrīnuma un piemērotības tieši šā dārza apstākļiem.
Jo tumšāki, jo labāk
Dažiem audzētājiem patīk gaišāki augļi, bet patiesībā tumši zaļie gurķi ilgāku laiku saglabā svaigumu un liecina par šķirnes augstāku slimības izturību, tātad par tīrāku, pesticīdu nepiesārņotu ražu. Gurķu krāsa atkarīga no šķirnes, bet to ietekmē arī ārējie apstākļi. Tas ļoti labi redzams, salīdzinot viena hibrīda ražu no siltumnīcām un atklāta lauka. Piemēram, augļi, kas slēpjas zem lapām, ir gaišāki nekā tie, kuri gozējas saulītē. Audzējot laukā, augļi guļ uz zemes, tāpēc tiem veidojas balti vēderiņi. Siltumnīcā tam pašam hibrīdam visi augļi krāsojas vienmērīgi. Tuvojoties rudenim, dienas kļūst īsākas, gaismas ir mazāk, tāpēc arī siltumnīcā gurķi kļūst gaišāki. Garas, vēsas naktis samazina ražu, bet veicina dienā lapās saražoto cukuru nonākšanu augļos, tāpēc gurķi kļūst saldāki un bieži vien blīvāki, jo tumšajās naktīs augi mazāk iztvaiko un augļos paliek vairāk ūdens.
Pati par sevi augļa krāsa neliecina par tā garšu un kvalitāti.
Mūsdienās arī amatieriem ir pieejami moderno, komerciālo gurķu hibrīdu sēklas, kas nodrošina augstu un veselīgu ražu arī bez augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Tas taču ir lieliski, vai ne?!
Hibrīdiem augļi ilgāk svaigi
Ir arī bišu apputeksnējami hibrīdi, piemēram, Rodničok Natur F1. Bet – jārēķinās, ka Latvijas apstākļos bišu apputeksnējamās šķirnes un hibrīdi dod zemāku ražu nekā partenokarpie hibrīdi. Tas saistīts ar vairākiem cēloņiem… Pirmais – bišu apputeksnējamiem hibrīdiem daļa ziedu ir vīrišķie jeb tukšie, un tas ir iemesls, kāpēc ražas potenciāls ir zemāks nekā partenokarpajiem hibrīdiem, kuriem visi ziedi ir sievišķie. Tiesa, partenokarpo hibrīdu vidū mēdz būt arī tādi, kurus raksturo kā pārsvarā sievišķā ziedēšanas tipa, tātad tiem ir arī vīrišķie ziedi. Bet to nevarētu teikt ne par vienu no aprakstītajiem hibrīdiem. Otrs – nereti bišu apputeksnējamiem hibrīdiem nepieciešama šķirne apputeksnētāja ar vīrišķiem ziediem. Lai panāktu labu apputeksnēšanas kvalitāti, tās augiem jābūt 5–10 procentiem no visu augu skaita, bet tas vien samazina ražu, salīdzinot ar partenokarpajiem hibrīdiem. Treškārt – apputeksnēšanas kvalitāte atkarīga arī no kukaiņu, galvenokārt bišu, aktivitātes. Vēsā, karstā vai lietainā laikā bites nav aktīvas, tāpēc apputeksnēšanās nenotiek. Arī pašu ziedputekšņu dzīvotspēja ir atkarīga no gaisa temperatūras un mitruma – karstumā tie nedīgst, bet mitrā laikā salīp kopā. Savukārt nepietiekami apputeksnēti augļi veidojas kropli – līki, bumbierveida –, arī tas samazina ražu un pasliktina tās kvalitāti.
Aizmetušās sēklas turpina briest arī novāktos gurķos, patērējot barības vielas un izdalot etilēnu. Rezultātā gurķi ātrāk vīst un dažām šķirnēm (tai skaitā Rodničok Natur F1) pat dzeltē jau pēc novākšanas.
Turpretim partenokarpajiem hibrīdiem novāktie augļi ilgāku laiku saglabā svaigumu un kvalitāti.
Vispirms izaudzē dēstus!
- Gurķu dēsti izaug ātri, 2–3 nedēļu laikā, lai tos pēc salnām stādītu atklātā laukā.
- Izvēlies aptuveni 6 cm diametra podiņus. Vispirms ar substrātu piepildi 2/3 podiņa tilpuma un, kad gurķis uzdīdzis un nedaudz paaudzies, tad podiņu ar substrātu papildini. Tas gurķa stādam veicina sānsaknīšu veidošanos.
- Gādā par siltumu. Ja stādam ir par aukstu, tiek traucēta fosfora uzņemšana un veidojas kroplīgi pundurveida stādi.
- Stādīšanas laikā dēstam jābūt druknam un ar pirmo īsto lapu. Lielāki dēsti sliktāk ieaugas.
- Izroc 30–40 cm dziļu lāpstas platuma grāvīti vagas vai dobes garumā, to piepildi ar svaigiem kūtsmēsliem, pa virsu uzber 20–25 cm biezu bagātinātas kūdras kārtu vai augsni un iestādi gurķu dēstus. Gurķi ir siltummīļi, un, ja pavasaris ir vēss vai arī ilgāku laiku dienas un nakts temperatūras ir ļoti atšķirīgas, gurķa augšana gandrīz apstājas.
- Lai pasargātu no vēl iespējamām salnām, stādījumam uzklāj balto, vieglo agrotīklu.
- Lai veidotu ražu, gurķi patērē ļoti daudz ūdens, tāpēc sausā laikā tie regulāri jālaista. Vislabāk vairākas reizes dienā nelielām devām, lai būtu vienmērīga mitruma piegāde. Vai arī 2–3 reizes nedēļā. Laistīšanai izmanto saulē sasilušu ūdeni, nevis uzreiz no dziļurbuma.
Par sēju tieši vagā…
- Kamēr augsne nav iesilusi vismaz līdz plus 12 grādiem, ar sēju nesteidzies.
- Pirms sējas augsnē iestrādā kūtsmēslus vai kompostu. Un arī visu pamatmēslojuma devu (NPK 10–10–20, aptuveni 50–100 g/m2).
- Vēlāk papildus baro tikai ar amonija nitrātu 20 g/m2.
