Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nekoptā un neuzmanītā ābeļdārzā uz viena ābola vienlaikus var konstatēt pat vairākas slimības un kaitēkļus.
Ābeļu kraupis (Venturia pirina)
Augļkopjiem labi zināma ābeļu kaite. Sākumā uz āboliem parādās mazi, tumši plankumi, kas izplešas arvien lielāki, izveidojot prāvus tumšas apsarmes plankumus. Ar kraupi inficēti āboli neaug, ir kropli, neizskatīgi.
Profilakse un ārstēšana:
Viss sākas jau ar augļu koku šķirņu izvēli: jāpērk šķirnes, kas ir izturīgākas pret kraupi, piemēram, ‘Koričnoje Novoje’, ‘Spartan’, ‘Tellisare’ u. c. To, ka ābelei ir kraupis, var pamanīt jau vasarā – uz lapām redzami gaiši plankumi, kas vēlāk izskatās pēc pelēkas vai melnas apsarmes. Slimība izplatās ar sporām gan agri pavasarī, gan vēlāk visas sezonas garumā. Slimība visstraujāk izplatās siltā un mitrā laikā. Augļu koki rūpīgi jākopj.
Parasti sēne pārziemo rudenī nobirušajās lapās, tādēļ gan tās, gan augļi noteikti jāsavāc un jāiznīcina. Noteikti jāretina vainagi, lai tajos pietiekami iespīd saule un izskrien vējš. Arī koku apdobes rūpīgi jākopj, rudenī, kad lapas nobirušas, tajās var izsmidzināt kādu fungicīdu, kas satur varu. Ja dārzkopis nav pret fungicīdiem, pavasarī, kad pumpuri vēl kā zaļi konusi, kokus var miglot ar kādu no pieskares iedarbības preparātiem – Bordo maisījumu, Čempionu, vara vitriolu u. tml.
Parastā augļu puve (Monilinia fructigena)
Plaši izplatīta ābolu kaite – augļi sāk pūt jau tad, kad vēl ir koka zaros: kļūst brūni un daļēji vai pat pilnībā sabojājas.
Profilakse un ārstēšana:
Augļu pūšana liecina, ka koks ir inficēts ar puvi, turklāt puves ierosinātājus var pārnesat arī dažādi kukaiņi. Tam, cik strauji un plaši puve izplatīsies, noteicošais faktors ir laikapstākļi: jo mitrāka un siltāka vasaras otrā puse, jo ātrāk āboli pūst. Lai puvi ierobežotu, noteikti jānolasa visi augļi, kas sabojājušies un palikuši kokā, stingri pieķērušies zariem.
Noraut tos dažkārt ir pavisam grūti, tomēr tas jāizdara, lai samazinātu infekcijas izplatības avotus. Noteikti nevajag kompostā izbērt augļus, kas glabājot izkaltuši kā mūmijas un kļuvuši melni – tas ir īsts infekcijas perēklis. Lai puvi ierobežotu, jācenšas noplūkt ābolus, kas sākuši bojāties, citādi tie izplata puvi tālāk. Puves izplatību samazina arī fungicīdi, bet vasaras otrajā pusē tos dārzā drīkst smidzināt vien tad, ja augļi paredzēti vēlai novākšanai un uzglabāšanai.
Augļu rūgtā puve (Colletotrichum acutatum)
No parastās puves šī atšķiras ar to, ka brūnajiem apļiem, kas veidojas uz augļiem, ir dažādas nokrāsas. Kad ābolu pārgriež, redzams, ka tas bojājies serdes virzienā, it kā veidojot V burtu, turklāt šie āboli ir rūgti.
Profilakse un ārstēšana:
Slimība vairāk izplatās lietainā laikā nepietiekami koptos kokos un arī tad, ja zaros ir brūces. Tādēļ ļoti svarīgi, lai ābeles ir labi pabarotas, lai tām ir sakopts vainags. Visi rūgtās puves bojātie augļi jāiznīcina, kompostā tos likt nevajag. Noteikti jāizgriež slimības skartie zari: uz tiem veidojas tumši, it kā mazliet padziļināti plankumi. Bieži vien to, ka augļiem ir rūgtā puve, var pamanīt tikai augļu glabātuvēs. Atšķirotie slimie āboli noteikti jāiznīcina, tos nevajag bērt dārzā vai kompostā.
Ābolu tinējs (Cydia pomonella)
Izplatīts ābolu kaitēklis. Ieraugot tā bojājumus, parasti cilvēki saka: tārpains ābols. Kaitēklis ābelēs dzīvojas jau no agra pavasara, kad pārziemojušie kāpuri iekūņojas un vasaras sākumā pamostas kā tauriņi. Ja laikapstākļi iegadās silti, sausi un bez vēja – tauriņiem tas ir īsts ieguvums. Tie sadēj daudz olu, pēc dažām nedēļām izšķiļas kāpuri un ēd ne vien lapas, bet iegraužas arī ābolos, dodamies serdes virzienā. Kāpuri izēd sēklas, aiz sevis atstādami ābolā caurumu un savus ekskrementus, un dodas uz citu ābolu. Viens kāpurs var sabojāt vairākus ābolus, savukārt vienā ābolā var būt pat vairāki kāpuri.
Profilakse un ārstēšana:
Augļi, kuros ir tinēja kāpuri, bieži vien nobirst, nesagaidījuši pilnbriedu. Kāpuriem tas patīk: var ierakties zemē un pārziemot. Tikai tad, ja ziemā ir ilgstošs sals, kāpuri aiziet bojā. Tādēļ ir ļoti svarīgi regulāri savākt visus nobirušos ābolus. Bet bērt tos dārza malā ir neprāts – labāk šos ābolus iznīcināt.
Lai kaitēkļus izķertu, uz augļu koka stumbra vasaras vidū der salikt ķeramjostas, tā piemānot tinējus: viņi domās, ka tās ir lieliskas vietas ziemošanai un līdīs tik iekšā. Lielisks tinēju ierobežošanas paņēmiens ir arī trihogrammu jeb spožlapsenīšu izlaišana dārzā laikā, kad sadētas oliņas: uzreiz pēc ābeļu ziedēšanas un pēc 10 dienām – vēlreiz. Insekticīdi arī, protams, līdzēs, bet tas būs nežēlīgi, jo bojā aizies visi kukaiņi (arī labie), kas tobrīd mitināsies ābelē.
Pīlādžu tīklkode (Argyresthia conjugella)
Kaitējums līdzīgs kā ābolu tinēja nodarītajam postam, vienīgi izgrauztās ejas ir krietni mazākas. Tīklkode mājo gan pīlādžos, gan ābelēs: kurš koks togad labāk zied, to vairāk apdraud.
Profilakse un ārstēšana:
Bojātie āboli noteikti laikus jāsavāc un jāiznīcina. Palīdzēs arī kukaiņu feromonu slazdu izlikšana dārzā uzreiz pēc ābeļu noziedēšanas. Noteikti rudenī jāuzrok apdobes, lai kūniņas nepārziemo. Laikā, kad šķiļas kāpuri, palīdzēs insekticīdi.
Ābolu zāģlapsene (Hoplocampa testudinea)
No pārziemojušajiem kokoniem pavasarī izlido brūni melnas zāģlapsenes, kas ābeļu ziedēšanas beigās dēj oliņas ziedos. Vien zāģlapsene spēj iedēt pa olai pat 50 ziedos. Jo siltāks un sausāks laiks, jo rosīgāk darbojas lapsenes. Izšķīlušies kāpuri grauž sīkas ejas zem ābola mizas, un šajās vietās miziņa pārkorķojas. Vēlāk dzeltenīgie kāpuri izgrauž arī serdes daļu, bojātie āboli ož pēc blaktīm. Ja kaitēkļi savairojas masveidā, tiek sabojāta vairāk nekā puse ražas.
Profilakse un ārstēšana:
Lai pavasaros notvertu zāģlapsenes, zaros jāiekar baltie līmes vairogi. Savukārt vēlāk nobirušie augļi laikus jāiznīcina, kāpurus var iztraucēt, rudeņos uzrokot apdobes.
