Viņš pastāstīja, ka jau tiek izstrādāts pieminekļa demontāžas projekts, tiek aptaujāti būvuzņēmēji, kas varētu veikt pieminekļa demontāžu. Līdztekus tiek gaidīti Saeimas veiktie grozījumi likumā, kas vienkāršotu objekta novākšanas procedūru. Patlaban tiek vērtēts arī iespējamais objekta demontāžas veids.
Ķirsis solīja, ka pašvaldība nekavēsies sākt demontāžas darbus, tomēr ir arī sarežģījumi, jo objekts ir «milzīgs betona klucis, kuru nevar ar āmuru apgāzt vienā dienā».
Grūtības varētu sagādāt nepieciešamās tehnikas nodrošināšana, jo objekts ir liels, un, iespējams, tā būs jāmeklē ārzemēs. Pašreizējais plāns paredz demontēt pilnīgi visu pieminekļa kompleksu, turklāt pastāv vairāki varianti, kur vēlāk nogādāt demontētās pieminekļa sastāvdaļas.
Rīgas vicemērs atzina, ka 264 000 eiro, ko pieminekļa demontāžai saziedoja iedzīvotāji, domei ir liels atspaids, taču patlaban ir grūti pateikt precīzu demontāžas izmaksu summu. Aplēses liecina, ka tas varētu izmaksāt no dažiem simtiem tūkstošiem līdz pat pāris miljoniem eiro.
Kā ziņots, Rīgas domes vadība uzsver, ka, lai būtiski paātrinātu pieminekļa demontāžu, speciālā likumā būtu jāparedz, ka iepirkumam tiek piemērota Publisko iepirkumu likuma norma, kas nosaka, ka komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur iepirkuma procedūru.
Saeima iepriekš pieņēma Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar ko atcelti savulaik ar Krieviju noslēgtā dokumentā bijušie juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. Sagaidot Saeimas lēmumu, Rīgas dome nolēma demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā.
Jautājums par pieminekļa nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.