Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā vēstīts, ministri otrdien pieņēma Veselības ministrijas piedāvāto stratēģiju Covid-19 apkarošanā. Tā paredz četras riska kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā un ceturtā visaugstākā. Šobrīd esam trešajā riska kategorijā, skaidroja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Plānā, kurā skaidrota ierobežojumu ieviešana pie konkrētiem saslimstības rādītājiem, ir izvirzīti trīs faktori, kas vainu atsevišķi vai arī kombinācijā ar citiem noved pie ceturtās riska kategorijas jeb ļoti augsta riska situācijas.
Viens no šiem faktoriem Covid-19 hospitalizēto pacientu skaits. Tam sasniedzot 80% no slimnīcu kapacitātes, tiktu sasniegta ceturtā riska kategorija. Tāpat ceturtā riska kategorija tiktu sasniegta, ja saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju par 50% pārsniegtu vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.
Plāns paredz, ka šādā situācijā nāktos kopā ar iepriekš minētajiem ierobežojumiem noteikt 50 cilvēku pulcēšanās limitu gan iekštelpās, gan ārtelpās. Tāpat šādā situācijā nenotiktu nedz publiski, nedz privāti pasākumi, ar izņēmumu attiecībā uz bērēm. Kultūras jomā notiktu tikai grāmatu izsniegšana bibliotēkās, kamēr pārējie pasākumi būtu atcelti.
Tāpat šādā situācijā reliģiskās darbības vietas pārtrauktu darbību un dievkalpojumi notiktu tikai attālināti.
Sabiedriskās ēdināšanas vietās ēdienu izsniegtu tikai līdzņemšanai, savukārt darbavietās, papildu tām, kurās patlaban jau ir spēkā šāda prasība, būtu jāvalkā mutes un deguna aizsegi.
Darbību pārtrauktu ne tikai bāri vai šāda tipa iestādes, bet arī aktīvās izklaides vietas, piemēram, baseini un piedzīvojumu takas.
Vienlaikus, nonākot ļoti augsta riska situācijā, amatiermākslas un māksliniecisko kolektīvu grupu, kā arī interešu un profesionālās ievirzes izglītības klātienes nodarbības nenotiktu, kamēr individuālajās nodarbībās būtu jāievēro divu metru distance. Nenotiktu arī bērnu nometnes, kā arī klātienes nodarbības pieaugušo profesionālajā tālākizglītībā.
Papildus tiktu noteikts, ka sporta treniņi notiek tikai ārtelpās, grupas lielumam nepārsniedzot 20 cilvēkus un ievērojot divu metru distanci. Iekštelpās notiktu tikai pieaugušo izlašu, proti, Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) un Latvijas Paralimpiskās vienības (LPV), kā arī profesionālu sportistu treniņi kontrolētā veidā.
Nenotiktu arī sporta sacensības, izņemot augstākā līmeņa starptautiskās sporta sacensības olimpiskajos sporta veidos pieaugušajiem bez skatītājiem kontrolētā veidā.
Sporta treniņi fitnesa un trenažieru zālēs, kā arī iekštelpu sporta klubos pārtrauktu darbību. Tāpat darbību pārtrauktu arī sporta bāzes. Iespējams izņēmums būtu šo iestāžu izmantošana Latvijas pieaugušo izlašu, LOV, LPV un profesionālu sportistu treniņu nodrošināšana kontrolētā veidā.
Sasniedzot minēto riska līmeni, pirmskolās darbotos dežūrgrupas, kamēr 1. līdz 6. klasēm izglītības process notiktu tikai vienas klases apmēros un daļēji attālinātā formātā. Skolēni 7. līdz 12. klasē mācītos attālināti, savukārt speciālo izglītības iestāžu darbs tiktu organizēts atbilstoši pašvaldības lēmumam. Profesionālās un augstākās izglītības audzēkņiem mācības notiktu daļēji attālināti.
Tiesu procesi šādā scenārijā klātienē notiktu tikai neatliekamos gadījumos. Vienlaikus tiktu paplašināta rakstveida procesu un attālināto procesu izmantošana, savukārt ieslodzītos uz tiesu nekonvojētu. Tiesas pakalpojumi būtu pieejami tikai attālināti.
Vienlaikus sociālās aprūpes centros tiktu atceltas apmeklētāju vizītes, bet slimnīcās nenotiktu apmeklējumi un tiktu ierobežoti ambulatorie pakalpojumi, izņemot smagi slimiem vai paliatīviem pacientiem atbilstoši slimnīcas stingri noteiktajiem ierobežojumiem.
Tāpat tiktu ierobežoti ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.
Tiktu veiktas izmaiņas Hospitalizācijas plānā, reģionālajās slimnīcas pārprofilējot savas gultas, kamēr pacienti tiek novirzīti uz zemāka līmeņa slimnīcām. NMPD izsaukumi varētu tikt atteikti un pacienti tiktu nodoti ģimenes ārstu uzraudzībai.
Attiecībā uz ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem tiktu ieviesti stingri ierobežojumi ar izņēmumu attiecībā uz neatliekamo palīdzību, ģimenes ārstu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, lai nodrošinātu veselības aprūpes nepārtrauktību, tostarp attiecībā uz zaļo koridoru.
Paredzētā testēšanas jauda šajā situācijā būtu vidēji 6000 Covid-19 izmeklējumi dienā.
Plānā skaidrots, ka katrai riska pakāpei rekomendētie pasākumi netiek ieviesti vienlaicīgi, bet pakāpeniski, vadoties pēc faktoriem, kas ir vadošie konkrētajā situācijā.
Uzsvērts, ka reģionālā līmenī Covid-19 ierobežojumu ieviešana tiek apsvērta, ja Covid-19 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 50% no valsts vidējā rādītāja.
Tiek norādīts, ka jebkura darbība jebkurā fāzē var tikt papildus ierobežota vai apturēta reģiona vai valsts mērogā, ja tiek konstatēta sakarība ar Covid-19 izplatības riskiem.
Tāpat tiek uzsvērts, ka plānā ir norādīti maksimālie risinājumi katrā riska fāzē, pirms šo risinājumu ieviešanas var tikt ieviesti starprisinājumi atbilstoši katras nozares plānotajiem pasākumiem.
Minētais plāns, kā šodienas preses konferencē skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), «ietver ne vien epidemioloģiskus kritērijus, bet tas ir komplekss, vairāku nozaru redzējums uz ierobežojumiem, kas ir jāpiemēro noteiktās infekcijas izplatības fāzēs».
Vizuālas uztveres labad plānā tika izmantotas krāsas – sarkanā krāsa nozīmē, ka izplatība ir ļoti augsta, savukārt zaļa, ka zema. Patlaban, vadoties pēc Viņķeles paustā, «esam oranžajā zonā – tieši pa vidu», bet attiecīgie ierobežojumi jau ir pieņemti. Tādējādi, epidemioloģiskajai situācijai būtiski pasliktinoties, Latvija nonāktu pēdējā ļoti augsta riska situācijas fāzē, kas tiek apzīmēta ar sarkanu krāsu.
«Mēs ceram, ka ar šo izdosies inficēšanās līkni, pirmkārt, stabilizēt un tad, divu līdz trīs nedēļu laikā, novērot arī kritumu,» par esošajiem ierobežojumiem komentēja ministre. Tikmēr pretējā scenārijā – beidzoties krāsu zonām – valdībai būs jālemj par ārkārtējās situācijas ieviešanu, skaidroja politiķe.
«Esmu pārliecināta, ka Latvijas sabiedrība ir ļoti līdzestīga, apzinīga un sadarbīga, un mēs no šāda scenārija spēsim izvairīties,» piebilda Viņķele, atzīmējot, ka efektu varēs redzēt ne ātrāk nekā divu nedēļu laikā. Savukārt attiecībā uz slimnīcās ievietoto skaita samazināšanas, politiķe prognozē nobīdi.
Tāpat ministres ieskatā ir svarīgi, lai «mēs netestētu dabā un realitātē Latvijas veselības aprūpes sistēmas izturību», jo Covid-19 dēļ citas slimības nav pazudušas.
Jau ziņots, ka nesen ieviesta virkne ierobežojumu tostarp attiecībā uz pulcēšanos skaitu, masku valkāšanu un sabiedriskās ēdināšanas vietām, kā arī sportu.
