Smiltēns atzīmēja, ka Latgale un latgalieši jau no senām dienām stāvējuši Latvijas robežu sardzē, un briesmas, kas nāk no austrumu puses, nav palikušas tikai un vienīgi vēstures grāmatās. Pēc Saeimas priekšsēdētāja vārdiem, mūsu cilvēku drošība, saliedētība, piederības sajūta ir Latvijas spēka jautājums.
Smiltēns savā uzrunā deputātiem sacīja, ka Latgales kongresa diena ir vispirms simbolisks žests, norādot, ka atceramies un cienām vēsturiskos notikumus, kas ir bijuši par pamatu Latvijas valsts izveidošanai.
Tomēr Saeimas priekšsēdētājs pauda uzskatu, ka nedrīkst aprobežoties tikai ar simbolisku vai emocionālu atbalstu. Latvijas valsts, parlamenta un valdības uzdevums ir panākt līdzvērtīgu visu Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu, reģionālās nevienlīdzības mazināšanos un nabadzības izskaušanu, uzsvēra Smiltēns.
Kopīgā darba vadmotīvam būtu jābūt reģionālās politikas stiprināšana un ekonomiskās aktivitātes veicināšana. Pēc Smiltēna vārdiem, ja varēsim tikt galā ar ekonomiskajiem izaicinājumiem Latgalē, tad tā būs zīme, ka ar tiem varam tikt galā arī visā pārējā Latvijā.
Kā ziņots, par atceres un atzīmējamo dienu Latgales kongresa diena noteikta 27.aprīlī, un tā iedibināta par godu 1917.gada 27.aprīļa Latgales latviešu kongresam un tā pieņemtajiem lēmumiem, kas bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu 1918.gadā.