Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņaprāt, saspīlētā situācija nemazināsies pēc dažām nedēļām, mēneša vai diviem, bet gan ieilgs vairākus gadus. Turklāt svarīgi esot atcerēties, ka apdraudējums no Krievijas puses var tikt radīts ne tikai militārā veidā, bet arī ar hibrīduzbrukumiem.
Ņemot vērā minēto, Rinkēvičs uzskata, ka Latvijai ir vairāk jākoncentrējas ne tikai uz aizsardzības nozari, bet arī iekšējo drošību. «Mēs šoreiz nevaram dot naudu tikai aizsardzībai, aizmirstot par iekšējo drošību, kas ir valsts robeža, tiesībaizsardzības institūcijas un valsts drošības iestādes,» norādīja ministrs.
Viņš sacīja, ka ir jāmazina plaisa, kas izveidojusies starp bruņotajiem spēkiem un Iekšlietu ministriju. «Bruņotie spēki ir labi attīstījušies, mēs zinām ļoti daudzas problēmas Iekšlietu ministrijā. Tas ir jautājums, kuru vairs nevar skatīt atrauti,» norādīja politiķis, piebilstot, ka ir stingri jāturpina virzīties arī uz aizsardzībai atvēlētā finansējuma apmēra palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā tas ir paredzēts jau iepriekš.
Lūgts precizēt laika periodu, kurā, viņaprāt, būtu jāpalielina finansējums aizsardzībai un iekšējai drošībai, Rinkēvičs atbildēja, ka «tas būtu jāsāk skatīties jau šī gada kontekstā, bet nākamā gada budžeta kontekstos noteikti».
Jau ziņots, ka, palielinoties draudiem valsts drošībai, Aizsardzības ministrija vēlas papildu budžeta pieaugumu tuvākajiem trīs gadiem, un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP)cer, ka par naudas piešķiršanu lems jau esošā, proti, Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība.
Pabriks uzskata, ka Latvijai vajadzētu orientēties nākamajos trijos gados sasniegt aizsardzības budžetu, kas ir aptuveni 2,5% no IKP. Tad darbus, kas bija plānā pēc septiņiem vai desmit gadiem, varēšot izdarīt divos vai trīs gados.
Pabriks iepriekš informēja, ka nākamajos trīs vai trīsarpus gados aizsardzības resoram papildus būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni eiro.
