Viņš atgādināja, ka jau iepriekš ir bijuši gadījumi, kad sākotnēji vienošanās par ieroču vai munīcijas piegādēm Ukrainai šķiet neiespējama, bet beigās neatlaidīga un uzstājīga darba rezultātā tomēr tiek pieņemti Ukrainai labvēlīgi lēmumi.
Tas var prasīt laiku un pat publiskus skandālus, bet Latvija darīs visu, lai panāktu maksimālu atbalstu Ukrainai, apliecināja Rinkēvičs. «Neizdevās šodien, strādāsim, lai izdotos pēc iespējas ātrāk,» solīja prezidents.
Viņš atzina, ka NATO samita «ne pārāk skaidrā vienošanās, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti kādreiz, kad to ļaus attiecīgie apstākļi», dod zināmas cerības Krievijai uz Ukrainas novārdzināšanu, bet līdz ar to Latvijas uzdevums tagad būs vēl stiprāk cīnīties par ieroču un munīcijas piegādēm, kas gan vairs nav tik vienkārši, kā bija sākumā.
Rinkēvičs atzina – NATO lielvalstis uz Baltijas valstīm varbūt ir «uzmetušas lūpu» un prasa, kāpēc mēs esam tik skaļi, bet mēs turpināsim būt skaļi.
Kā ziņots, NATO dalībvalstu līderi otrdien Viļņā vienojušies, ka Ukraina tiks uzaicināta pievienoties aliansei, kad tiks izpildīti attiecīgi priekšnoteikumi. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka dalībvalstu līderi atkārtoti apstiprināja, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, un vienojās atteikties no prasības pēc dalības rīcības plāna.