Nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas robežas no Baltkrievijas puses ir saglabājies, janvārī robežas šķērsošana liegta 344 migrantiem, februārī – 377, bet martā – 556.
Robežsardze seko situācijas attīstībai, ir arī pamanīts, ka no Irākas un Irānas atsākušies it kā tūristu lidojumi uz Baltkrieviju, līdz ar to sagaidāms nelegālās migrācijas mēģinājumu pieaugums.
Robežsargi pērn rudenī un šogad ziemā konstatēja, ka Irāna bija dominējošais sākumpunkts nelegālajai migrācijai uz Baltijas valstīm. Pujāts norādīja, ka šāda nelegālās migrācijas plūsma skaidrojama ar attiecību sildīšanu starp Krieviju un Irānu, ļaujot Krievijā ieceļot cilvēkiem no Irānas bez vīzām. Tas veicina Irānas iedzīvotāju interesi doties uz Maskavu, to vēlāk izmantojot kā hibrīdieroci pret Eiropas Savienības valstīm.
Robežsardze regulāri informē valdību par situāciju uz robežas. Tas, vai būtu jāpagarina ārkārtējā situācija, kas izsludināta Baltkrievijas pierobežā, būšot redzams maijā, pauda Pujāts.
Pastāvīgais žogs uz robežas izbūvēts vairāk nekā 52 kilometru garumā. Līdz ar to, Pujāta ieskatā, nevarot runāt ne par kādām atkāpēm no grafika, un 2024.gadā plānota žoga izbūves pabeigšana.
«Žogs neatrisinās visus izaicinājumus, žogs ir aizkavējošs elements,» skaidroja Pujāts, piebilstot, ka bez žoga nepieciešams arī pilnvērtīgs tehnisko palīglīdzekļu aprīkojums, lai pārkāpumus uz robežas varētu fiksēt ar tehniku un robežsardze varētu manīt savu darbības modeli no patrulēšanas uz reaģēšanu.
Pujāts saskata arī provokāciju pieauguma riskus no robežas otras puses – ir bijuši verbāli uzbrukumi no Baltkrievijas dienestu puses pret Latvijas robežsardzes. Tiek sekots līdzi arī tam, kas notiek uz citu valstu robežām, kur bijuši arī fiziskas vardarbības gadījumi. Tikmēr ir bijusi informācija par baltkrievu robežsargu vēlmi apbruņot nelegālos migrantus pat ar šaujamieročiem.
Uz Latvijas-Krievijas robežas, salīdzinot ar citām valstīm, ir mazākā Krievijas pilsoņu plūsma. Pērn noformēti 906 atteikumi Krievijas iedzīvotājiem par ieceļošanu Latvijā, šogad – jau vairāk nekā 100. Galvenais iemesls tam ir draudi sabiedriskajai drošībai, skaidroja Pujāts.