Politologs atzīmēja, ka valdības darbu nevar novērtēt kā gludu, un Kariņš, kurš parlamentā šoreiz pārstāvēts nevis ar astoņiem deputātiem, kā tas bija iepriekšējā valdībā, bet ar 26 deputātiem, esot «pirmā un lielākā problēma».
Ikstens norāda, ka pretrunas, kādas iezīmējās valdības veidošanas procesā starp partiju apvienību «Jaunā vienotība» (JV) un partiju «Apvienotais saraksts» (AS), nekur nav izgaisušas, par ko spilgti liecina veselības aprūpes budžets.
«Mēs dzirdam stāstus par nepieciešamajām reformām, kuras ir jāīsteno, bet no premjera neizskan neviens jēdzīgs priekšlikums, it kā tas neattiektos uz viņu un viņa vadīto valdību. Bezjēdzīgā ministru pātagošana ar retoriskiem paņēmieniem publiskajā telpā droši vien turpināsies.
Acīmredzot, Kariņš nesaprot, ka viņš ir ne tikai daļa no šī procesa, bet arī tā visa vadītājs.
Šķiet, ka premjers ir piemirsis arī sadarbības līgumu, kurā sacīts, ka visi atbild par valdības darbu solidāri, tostarp arī premjers un JV,» sacīja LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns.
Taujāts, vai līdzīgi izaicinājumi valdībai būs arī saistībā ar izglītības nozari, Ikstens atzīmēja, ka arī saistībā ar šo jomu ir «pilnīgi bezjēdzīgā» retorika par reformām, kuras ir jāīsteno, it kā Ministru prezidents nebūtu vadījis valdību iepriekšējos četrus gadus ar visām iespējām reformēt izglītības sistēmu. Tagad rodas priekšstats, ka Kariņš ir pamodies un sapratis, ka kaut kas nav īsti labi. Pēc Ikstena paustā, tas būtu smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi.
Jautāts, vai valdībai ir idejas, kā īstenot apņemšanos par ekonomikas transformāciju, politologs norādīja, ka tā nešķiet. Izskatās, ka valdības priekšstats par ekonomikas transformāciju aprobežojās ar palielinātu budžetu aizsardzībai un būtisku algu palielināšanu sev un ierēdņiem. Viņš atzīmēja, ka nav dzirdēts, ka cilvēki, kas darbojas ar jaunuzņēmumiem, informāciju tehnoloģijām vai ražošanu, «sajūsmā sēktu» par to, kā valdība gatavojas ekonomiku transformēt.
Runājot par to, ko par pirmajām valdības 100 dienām var secināt par nākamajiem gadiem, Ikstens norādīja, ka neko labu tas neliecina. Spriedze starp JV un AS nemazināšoties. Būtisks būs jautājums par Valsts prezidenta vēlēšanām, pēc tam varētu būt «kustības» saistībā ar izglītības un veselības nozarēm. Tāpat gaidāmas sarunas par skolu tīkla optimizāciju, kur JV un AS būs diezgan atšķirīgi viedokļi. Abās nozarēs tūlītēja uzrāviena nebūs un spriedze starp partijām ja ne saglabāsies, tad pieaugs.
Jautāts, kāds varētu būt risinājums šai situācijai, politologs uzsvēra, ka viens no risinājumiem varētu būt, ja Kariņš kandidētu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pamestu Ministru prezidenta posteni. Ikstena ieskatā, tā būtu atkāpšanās ar godu un zināmu drošības spilvenu.