Plešs norādīja, ka Krievijas īstenotais karš liek Ukrainai pārdzīvot virkni satricinājumu, kas ir izdarījis spiedienu uz Ukrainas ekonomisko izaugsmi, teritoriālo kohēziju un tās pilsoņu labklājību. Lai atbalstītu atveseļošanas centienus, Ukrainai būs svarīgi turpināt pilnveidot reģionālās attīstības plānošanu un finansēšanu. «Ukraina ir bijusi Latvijas lielākais partneris attīstības sadarbības jomā, un esam gatavi sniegt savu palīdzību arī ar ekspertīzi ministrijas pārziņas jomās, tai skaitā degradēto un piesārņoto vietu sakopšanā,» pauda Plešs.
Latvija ir viena no apņēmīgākajām Ukrainas atbalstītājām, kas sniedz palīdzību visās jomās – politiskajā, militārajā un humanitārajā. Atbalstu Ukrainai sniedz ne tikai valdība, bet arī pašvaldības, uzņēmumi un NVO. Pašvaldību sniegtais atbalsts ietver finanšu ziedojumus, medicīnisko aprīkojumu, transportlīdzekļus, elektroenerģijas ģeneratorus un citu palīdzību. Pašvaldībām ir būtiska loma atbalsta sniegšanā ukraiņu bēgļiem Latvijā.
Ukrainā tāpat kā Latvijā ir bijusi administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā abās valstīs ir palielinājusies pašvaldību kapacitāte piesaistīt finansējumu un veikt investīcijas, kā arī nostiprinātas pašvaldību stratēģiskās plānošanas spējas. Pašvaldību savstarpējā sadarbība var uzlabot pašvaldību sniegumu pakalpojumu nodrošināšanai un administratīvo izmaksu efektivitātei.
Ministrs uzrunas laikā uzsvēra, ka Latvija atbalsta OECD rekomendācijas, kas ietvertas ziņojumā par Ukrainas atjaunošanu. Rekomendācijas paredz nepieciešamību stiprināt pašvaldību spēju izstrādāt un īstenot vietējos rekonstrukcijas projektus, kā arī uzraudzīt to rezultātus. Tāpat rekomendācijas atbalsta nepieciešamību izstrādāt un ieviest pašvaldību kapacitāti stiprinošus pasākumus pašvaldību darbībai būtiskajās jomās, piemēram, iedzīvotāju līdzdalība, teritorijas attīstības uzraudzība, kā arī reģionālās attīstības politikas plānošanā pielietot teritoriālo pieeju.