«Aļoša, kā tev iet un kāpēc tik ilgi neesi mums rakstījis? Vai tiešām tu esi mācībās?» jautā karavīra mamma.
«Mammu, es vairs neesmu Krimā un neesmu apmācībās,» atbild dēls.
«Kur tad tu esi? Tētis prasa vai tev aizsūtīt paciņu?»
«Mammu, kādu gan sūtījumu tu vari atsūtīt? Vienīgais, ko es tagad vēlos ir…»
«Par ko tu runā? Kas ir noticis?»
«Mammu, es esmu Ukrainā. Šeit plosās īsts karš. Man ir bail. Mēs bombardējam visas pilsētas, pat civiliedzīvotājus. Mums teica, ka sagaidīs mūs, bet viņi aptur mūsu tehniju ar saviem ķermeņiem, neļauj mums braukt garām. Mūs sauc par fašistiem. Mammu, tas ir ļoti grūti,» mirkli pirms nāves raksta karavīrs.
Tiek ziņots, ka karavīram nebija pietiekami daudz laika, lai padotos Ukrainas spēkiem.
«Bet citiem iebrucējiem vēl ir iespēja glābt savu dzīvību,» raksta SBU. «Aizsargāsim Ukrainu kopā!»
Ukraine’s Ambassador to the UN read out text messages between a Russian soldier and his mother moments before he was killed. He read them in Russian.
— Vera Bergengruen (@VeraMBergen) February 28, 2022
«Mama, I’m in Ukraine. There is a real war raging here. I’m afraid. We are bombing all of the cities…even targeting civilians.» pic.twitter.com/mLmLVLpjCO