Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Mākslinieku savienībā (LMS), Vāciete dzimusi nozīmīga 20.gadsimta pirmās puses Latvijas un Krievijas politiskā un militāra darbinieka Jukuma Vācieša dēla ģimenē. Sākotnēji līdzīgi brālim Ernestam izvēlējusies arhitektūras studijas Maskavas Arhitektūras institūtā, tomēr 1974.gadā atgriezās LPSR un studijas turpināja Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultātē.
LMS norādīja, ka interese par vizuālo mākslu guva virsroku un Vāciete studijas nebeidza. 1976.gadā Vāciete sākusi apmeklēt Latvijas Mākslas akadēmijas Sagatavošanas kursus, kuros pasniedzēji bija Arvīds Būmanis, Ivars Heinrihsons, Aivars Gulbis un citi.
Vāciete apmeklējusi arī 20.gadsimta 70. un 90.gados populāro LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras nama Tautas tēlniecības studiju «Mazā Ģilde», tās vadītāja bija tēlniece Valda Blunava-Malēja. Izvērtējot prioritātes, Vāciete nonākusi pie atklāsmes, ka māksla ir ļoti individuāls process, taču viņas interesi saista – meklēt specifisko tieši darbu autoru psiholoģijā un likumsakarības attiecībās ar auditoriju un mākslas priekšmeta uztveri.
Pēc LMS paustā, 20.gadsimtā LPSR psiholoģijas studijas aprobežojās ar medicīniskiem mērķiem bez mākslas terapijas funkciju analīzes iespējām. Ilgo meklējumu gaitā Vāciete uzsākusi studijas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Psiholoģijas fakultātē, Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Zinātniece turpināja studijas Jaroslavļas Valsts Universitāte Krievijā, aizstāvot doktora grādu psiholoģijas filozofijā.
Marija Vāciete bija viesdocente RISEBA, lektore Rīgas Stradiņu Universitātē, RPIVA. Vāciete piedalījusies vairākās Starptautiskās Mākslas terapijas konferencēs. Nozīmīgu devumu zinātniece veikusi vizuālās mākslas uztveres izpētes datu popularizēšanā. Vāciete bijusi redaktore un tekstu autore žurnālos: «Psiholoģijas Pasaule», «Psiholoģija Mums», «Psiholoģija Ģimenei un Skolai».