Kompānijas pārstāvji norāda, ka «Mono» izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.
«Mono» pārstāvji min, ka apgalvojumi par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir «Mono» biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.
«Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi,» teikts «Mono» paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt «Mono» biznesu.
«Mono» pārstāvji arī min, ka kompānijai ir zināmi fakti, kas liecina par reiderisma pazīmēm. «Šobrīd šie fakti tiek apkopoti un tuvākajā laikā tiks iesniegti kompetentajām iestādēm,» sacīts paziņojumā medijiem, piebilstot, ka «Mono» sadarbojas ar izmeklēšanas iestādēm.
Tāpat kompānijā apgalvo, ka Uļmanam nav bijis tiešs konflikts ar Mārtiņu Bunkus – visas civillietas, kas bija saistītas ar Uļmanam daļēji piederošā uzņēmuma «Rego Trade» maksātnespēju risinātas tiesiskā ceļā. «Turklāt, jau pirms Mārtiņa Bunkus slepkavības uzsākto civillietu izskatīšana bija noslēgusies par labu Uļmanam un spriedumi stājās spēkā par labu Uļmanam. Līdz nozieguma izdarīšanas dienai pret Mārtiņa Bunkus daļa no tiesvedībām bija pabeigta. Divas citas tiesvedības bija tādā procesa stadijā, kad Mārtiņš Bunkus vairs nevarēja būtiski ietekmēt tiesvedības gaitu un uz to brīdi Mārtiņš Bunkus jau bija izteicis tiesai visus iespējamos argumentus, pieņēmumus un lūgumus,» teikts «Mono» paziņojumā.
Jau vēstīts, ka 2018.gada decembrī arī Mārtiņa Bunkus ģimene izsludināja atlīdzību par slepkavības atklāšanu. Atlīdzība 500 000 eiro apmēra tika izsludināta vienlaicīgi 30 valstīs, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un paziņojumus sociālajos tīklos.
Bunkus ģimene lūdza sniegt jebkādu informāciju par administratora slepkavības pasūtītāju, izpildītāju un atbalstītāju identitāti, atrašanās vietu, to pārvietošanās maršrutu pirms un pēc 2018.gada 30.maija un jebkādu citu informāciju par pasūtītāju, izpildītāju, atbalstītāju vai to saistīto personu darbībām.
Tāpat ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2022.gada 26.maijā piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu – Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam Uļmanam. Uļmans tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Dienu iepriekš, 25.maijā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piemēroja apcietinājumu arī citam šajā lietā aizdomās turētajam, uzņēmējam Aleksandram Babenko. Tāpat aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā lietā apcietinājums piemērots vēl kādam vīrietim.
Valsts policija iepriekš paziņoja, ka policijai izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēde sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam. 24.maijā tikušas aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.
Patlaban lieta pārkvalificēta pēc Krimināllikuma panta par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var piemērot mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no 15 līdz 20 gadiem.
Uļmans un Babenko ir bijuši biznesa partneri. Bunkus ģimenes pārstāvji Uļmana vārdu jau iepriekš bija minējuši Mārtiņa Bunkus slepkavības kontekstā, turklāt pats Mārtiņš Bunkus 2016.gadā tika vērsies policijā, ka saņēmis nāves draudus, taču lieta tika izbeigta. Uļmanam 2016.gadā esot radušās domstarpības ar maksātnespējas administratoru Mārtiņam Bunkus uzņēmuma «Rego Trade» maksātnespējas lietā, kurā administrators prasīja tiesas ceļā no uzņēmēja vairākus simtus tūkstošus.
Pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi – Uļmans, Aleksandrs Budovskis un Dans Vapne – pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu. Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 2012.gadā apmierināja administratora prasību un no Uļmana par labu uzņēmumam piedzina 265 626 latus (377 952 eiro).
«Rego Trade» maksātnespēja bija vienīgais aktīvais maksātnespējas process, kurā 2018.gadā Rīgā noslepkavotais Bunkus bija administrators.
Uļmans par Bunkus ģimenes pārstāvju izteikumiem bija vērsies tiesā, prasot godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu, taču tiesā zaudēja. 2021.gada maijā Augstākā tiesa atteica ierosināt kasācijas tiesvedību Uļmana prasībā, un šī bija trešā tiesu instance, kas pieņem lēmumu neierosināt tiesvedību šajā lietā. Rīgas apgabaltiesa šajā lietā tika secinājusi, ka Bunkus ģimenei bijis pamats paust viedokli par to, ka Uļmans aktīvi ar dažādām metodēm mēģinājis piespiest jeb pamudināt Bunkus atteikties no SIA «Rego Trade» vārdā celtajām prasībām.
Noslepkavotā administratora brālis Kristaps Bunkus 2022.gada sākumā bija izplatījis arī publisku paziņojumu, kurā pauda aizdomas par Uļmana saitēm ar bijušo augsta ranga policijas darbinieku Andreju Sozinovu.
«Firmas.lv» informācija liecina, ka Uļmans darbojas daudzos uzņēmumos. Laikā no 2015. līdz 2017.gadam viņš bija uzņēmuma «Mego» līdzīpašnieks. Patlaban 60% «Mego» kapitāldaļu pieder SIA «Gruodis», kura vienīgais īpašnieks ir Babenko.
«Mono» īpašnieki ir Uļmans (49,43%), ASV pilsonis Aleksandrs Plotkins (32,67%) un Kajems Biomins (17,9%), liecina «Firmas.lv» informācija. «Mono» ir «LPB Bank» vienīgais īpašnieks. Pēc aktīvu apmēra «LPB Bank» 2021.gada beigās bija 11. lielākā banka Latvijā. 2021.gadā «LPB Bank» auditētā peļņa bija 5,507 miljoni eiro.
«Mono» finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.novembra līdz 2020.gada 31.oktobrim, strādāja ar 1,657 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4,1 reizi mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī cieta zaudējumus 260 347 eiro apmērā pretstatā 8,968 miljonu eiro peļņai iepriekšējā finanšu gadā. Kompānijā pagājušā finanšu gada dati pagaidām nav publiskoti.
Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.
2021.gada vasarā tapa zināms, ka viens no iespējamajiem maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izpildītājiem ticis apcietināts Ukrainā saistībā ar kādu citu noziegumu. Kā vēstīja LTV, aizdomās turētais Ukrainā ticis aizturēts par citu noziegumu, kas nav saistīts ar Latviju, taču izmeklēšanas laikā viņš esot sācis liecināt arī saistībā ar Bunkus slepkavību.