Viņš skaidroja, ka Limanas, Kreminnas un Svatoves ieņemšana dotu ukraiņiem iespēju pēc tam attīstīt iebrukumu dziļāk iekšā krievu ieņemtajās Luhanskas apgabala teritorijās. Savukārt Krievijas placdarma likvidēšanu Doneckā līdz rudens lietavām Slaidiņš vērtētu kā ļoti lielu ukraiņu panākumu, jo tur «Krievijas spēki, pretēji Harkivas grupējumam, turas un aizstāv katru zemes pēdu».
Lūgts vērtēt Krievijas spēku pašreizējo pozīciju un turpmākos iespējamos soļus Ukrainā, eksperts pauda, ka krievi tuvākajā laikā liks uzsvaru uz Donbasa ieņemšanu, bet ar tādiem ātrumiem, kā tas noticis līdz šim, cerēt uz lieliem panākumiem būtu lieki.
Vienlaikus eksperts atzina, ka arī Ukrainas spēkiem tuvākajā laikā būs jānostiprina ieņemtās pozīcijas. «Visi tagad gaida uzbrukumus, kad būs nākamais, kad ies tālāk, bet šī teritorija prasa aizsardzību, tur ir jāveic pamatīgi nocietināšanas darbi, jāparedz vienības, kuras sargās šo teritoriju, jo nevar izslēgt atkārtotu Krievijas iebrukumu kaut kad šajos virzienos,» sacīja Latvijas bruņoto spēku virsnieks.
Slaidiņš norādīja, ka Krievija ir sākusi novērtēt Ukrainu kā ļoti nopietnu pretinieku, bet iepriekš tā tika novērtēta par zemu.
Eksperts vērtēja, ka Krievijai kopumā varētu būt ļoti grūti profesionāli vadīt un koordinēt savas «četras armijas» – oficiālo karaspēku un Krievijai lojālos militāros grupējumus.
Komentējot izskanējušos minējumus, ka krievu spēku virsvadību varētu būt uzņēmies prezidents Vladimirs Putins, Slaidiņš atzina, ka šāda iespējamība ir visai ticama, un tādā gadījumā tas nāks par sliktu Krievijai. «Mēs zinām, ka arī Hitlers un Staļins jaucās iekšā bruņoto spēku darbībā un mēģināja vadīt, un ar ko tas viss beidzās,» komentēja Latvijas bruņoto spēku virsnieks.