Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Preses konference notiks prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Tajā piedalīsies Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis un Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.
Jau ziņots, ka policija nesen lietu nodeva apsūdzību celšanai prokuratūrā. Kriminālprocesā par aizdomās turētajām atzītas četras personas – trīs Latvijas un viens Krievijas pilsonis. Izmeklēšanas laikā ir gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali – no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam. Lieta apkopota 121 sējumā.
Kriminālprocess kvalificēts pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem par dažādiem krimināli sodāmiem nodarījumiem, kas personām inkriminēti atbilstoši nodarījumiem.
Citi lasa
1974.gadā dzimušu Krievijas pilsoni rosināts apsūdzēt pēc trīs Krimināllikuma pantiem, proti, par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos organizētā grupā, par šaujamieroča, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, munīcijas nelikumīgu apriti un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.
1961.gadā dzimušo uzņēmēju Aleksandru Babenko rosināts apsūdzēt par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos organizētā grupā, slepkavības uzkūdīšanu un atbalstīšanu.
Pret 1953.gada dzimušo uzņēmēju Mihailu Uļmanu rosināts sākt kriminālvajāšanu par slepkavības uzkūdīšanu un slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos organizētā grupā.
Savukārt pret 1970.gada dzimušo Arkādiju Judinu rosināts sākt kriminālvajāšanu par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos organizētā grupā.
Trim aizdomās turētajiem piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, bet Judinam – ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Papildus šim kriminālprocesam pieņemts lēmums par vēl divu jaunu kriminālprocesu sākšanu: vienu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, organizētā grupā, attiecībā pret 1970.gadā dzimušo personu, un otru – par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā attiecībā pret 1961. un 1953.gadā dzimušām personām. Izmeklēšana izdalītajos kriminālprocesos patlaban turpinās.
Maksātnespējas administratora slepkavības izmeklēšanā būtiska nozīme bija arī starptautiskajai sadarbībai, tostarp, gan īstenojot informācijas apmaiņu un ieguvi uz izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem no vairākām citām valstīm, gan organizējot speciālas starptautiskas izmeklēšanas darba grupas, arī ar «Europol» atbalstu, norādīja policijā.
Uļmans un Babenko ir bijuši biznesa partneri. Bunkus ģimenes pārstāvji Uļmana vārdu jau iepriekš bija minējuši slepkavības kontekstā, turklāt pats Bunkus 2016.gadā bija vērsies policijā par to, ka saņēmis nāves draudus, taču lieta tika izbeigta.
Uļmanam 2016.gadā esot radušās domstarpības ar maksātnespējas administratoru uzņēmuma SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā. Bunkus kā «Rego Trade» maksātnespējas administrators no Uļmana un citiem bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem caur tiesu piedzina vairāk nekā vienu miljonu eiro.
Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.
Oktobrī TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstīja, ka saistībā ar Bunkus slepkavības lietu oktobra sākumā atstādināts Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Kāpostiņš. Pret Kāpostiņu patlaban ierosināta disciplinārlieta, jo konstatētas pazīmes, kas norāda uz iespējamiem nopietniem disciplinārpārkāpumiem.
Valsts policijā aģentūrai LETA apliecināja, ka disciplinārlieta turpinās un amatpersona joprojām atstādināta.
