Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tāpat kā Latvijas citu vēsturisko zemju, arī Latgales dažādām nokrāsām bagātā identitāte ir izcelta valstiskā līmenī, sacīja Valsts prezidents, akcentējot, ka Latgales savdabība ir pašsaprotama daļa no dažādā un krāšņā latviskuma.
Levits uzsvēra, ka svarīgi bija likumiski nostiprināt vēsturisko zemju nozīmi, kas arī iepriekšējā, 13.Saeimā paveikts, pieņemot Valsts prezidenta virzīto Latvijas vēsturisko zemju likumu.
Tālāk sabiedrības, valsts un pašvaldību kopīgā sadarbībā jāstrādā pie pilsoņu identitātes un piederības veicināšanas, atzīmēja valsts pirmā persona. Levits piebilda, ka vēsturisko zemju attīstības programmā vislielākā summa atvēlēta Latgalei.
Latgaliešu valoda ir latgaliskuma visvairāk redzamais elements un tie Saeimā no Latgales ievēlētie deputāti, kuri parlamentārieša zvērestu jeb svinīgo solījumu nodod latgaliski, dara pilnīgi pareizi, uzsvēra Valsts prezidents.
Latgaliešiem nav citas valsts, kur tāpat kā Latvijā tiktu aizsargātu viņu valoda un kultūru, akcentēja Levits, norādot, ka jau Latvijas valsts svētkos līdzās Latvijas karogam blakus būs arī Latgales karogs. Valsts prezidents savu uzrunu noslēdza ar vārdiem latgaliešu valodā.
Kā ziņots, par atceres un atzīmējamo dienu Latgales kongresa diena noteikta 27.aprīlī, un tā iedibināta par godu 1917.gada 27.aprīļa Latgales latviešu kongresam un tā pieņemtajiem lēmumiem, kas bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu 1918.gadā.
