Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Premjers atkārtoti uzsvēra, ka izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) ir gatava sēsties pie saruna galda ar pedagogu arodbiedrību un panākt abpusēji pieņemamu kompromisu. Viņš ir pārliecināts, ka šāds kompromiss ir iespējams, ja ir patiesa vēlme tādu panākt.
Taču nav iespējams, ka valdība priekšvēlēšanu gaisotnē pieņemtu nākamos valsts budžetus ietekmējošus lēmumus. Tas ir jaunievēlētās Saeimas un nākamās valdības uzdevums.
Premjers aicināja pedagogus runāt ar nozares ministriju, jo vēl ir iespējams veikt kādas izmaiņas, kas nebūtu saistītas ar budžetu.
Jau ziņots, ka Kariņa vērtējumā, viņa vadītā valdība ir izpildījusi jeb turējusies pie visiem pedagogiem dotajiem solījumiem, reizē, neskatoties uz šo faktu, saprotami, ka atsevišķiem pedagogiem ir bažas un var būt neskaidrības saistībā ar atalgojuma modeļa ieviešanu un skolu tīklu optimizāciju.
Ministre sarunā ar Kariņu ir uzskaitījusi lietas, kas pēc būtības esot abpusēja kompromisa risinājums, ko Muižniece arī esot «tendēta» atrast. Pedagogiem ir «pamatotas bažas, kuras nepieciešamas kliedēt», iepriekš piebilda valdības vadītājs.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.
Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
