Atrunājas ar dzīves dārdzību
Aizvadītajā nedēļā viens pēc otra aktieri un citi radošajā industrijā strādājošie profesionāļi sāka skaļi runāt par režisores un producentes Unas Rozenbaumas grūtībām samaksāt par izdarīto darbu. Komiķe Anete Bendika atklāja, ka režisore Una Rozenbauma jau divus gadus nespēj samaksāt par sen realizētu projektu. Kad Anete viņai atgādinājusi par nenokārtotu parādu – raidījumu Čiki-briki, špiļi-viļi, tumsā zem segas, Una izvēlējusies vienkārši pārtraukt komunikāciju ar Bendiku. Arī projekta kolēģis, Latvijas Leļļu teātra aktieris Rūdolfs Apse piedzīvojis līdzīgu scenāriju.
Pagājusi jau nedēļa kopš Čiki-briki, špiļi-viļi, tumsā zem segas iesaistītie mākslinieki sāka skaļi runāt par Rozenbaumas negodprātīgo rīcību, bet producente neesot pat mēģinājusi ar viņiem sazināties. Aktieris Rūdolfs Apse portālam Santa.lv atklāj, ka pēdējā saziņa bijusi pirms mēneša.
«Es viņai aizrakstīju privāti. Saprotu, ka dzīvē visādi var gadīties. Piedāvāju viņai samaksāt manu atalgojumu pa daļām, bet tad sekoja gara atruna: «Sveiks, netiku pie domātā seriāla, tāpēc tev neesmu devusi ziņu.
Tā kā ir 33% inflācija, neko no ikdienas līdzekļiem nevaru atlicināt, knapi pietiek izdzīvošanai.
Šobrīd gaidu atbildi par diviem lieliem projektiem, zināšu, vēlākais, novembra vidū. Man iet mierīgi, strādāju Latvijas dabas fondā, rūpējos par zālājiem, meklēju projektus, lai tiktu galā ar šiem parādiem. Ceru, ka tev iet labi!»» Rozenbaumas īsziņu citē Apse. Viņš uzsver, ka arī citiem apmānītajiem māksliniekiem Rozebauma nemaksāšanai atradusi kādu daiļrunīgu atrunu vai ticamu solījumu. Tomēr laiks rit, un ticība solījumiem sāk izplēnēt, pat piezogas izmisums.
Līgums būšot vēlāk
«Esmu piedalījies tikai vienā viņas projektā Čiki-briki, špiļi-viļi, tumsā zem segas. Tas ir sešu sēriju raidījums jauniešiem par seksualitāti ar mērķi jauniem cilvēkiem interesantā veidā pastāstīt to, ko savulaik mācīja veselības mācību stundās. Pirms tam divas vai trīs reizes sadarbībā ar Unu īstenojām citus projektus, taču tur projektu apmaksāja cita organizācija, viss bija kārtībā,» atceras Rūdolfs.
«Šoreiz viņa zvanīja un piedāvāja projektu. Sarunā nerunājām, kas un cik maksās. Mums vienkārši piedāvāja projektu, nolēmu tam piekrist. Pirmajā dienā nācu ar domu, ka sakārtosim līguma lietas, bet Rozenbauma pateica, ka producente nav ieradusies, tāpēc citu dienu to izdarīsim. Otrajā dienā viņa teica, ka producente vispār atteikusies no projekta, tāpēc pati visu producēs un sakārtos naudas jautājumus. Pēc tam jau parādījās nesmukumi.
Tāds līgums nemaz neuzpeldēja, arī nebija skaidrs, par kādu atalgojumu ir runa,»
rūgtumu neslēpj aktieris. Viņš stāsta, ka tobrīd visi iesaistītie pieprasījuši līgumus, taču producente meistarīgi viņus apvārdojusi un solījusi slēgt līgumus «kaut kad vēlāk».
«Līgumu nesaņēma neviens no aktieriem – ne es, ne Kristīne Krūze, ne Anete Bendika.
Vēl projektā darbojās plašs tehniskais sastāvs – bija operators, skaņotājs, gaismotājs, viņa palīgs, mākslinieks ar palīgu, scenārija autors, grima māksliniece un kostīmu māksliniece. Zinu, ka Una samaksāja tikai scenārija autoram. Vēl par darbu naudu saņēma mākslinieks, taču viņam pašam no saviem honorāriem nācās maksāt savam palīgam un par rekvizītu īri. Beigu beigās viņš no projekta guva niecīgus ienākumus. Par pārējiem nezinu,» stāsta Apse.
Parādā tūkstošus
Unas Rozenbaumas parāds aktieriem neesot mazs, tāpēc atteikties no naudas par ieguldīto laiku un darbu būtu patiešām sāpīgi. «Kopumā bija runa, ka saņemšu par visām sešām sērijām 1200 eiro jeb 200 eiro par vienu sēriju, kas ir normāla samaksa par šāda veida projektiem. Ja būtu noslēgts līgums, tad tajos parasti ir atrunāti kavējuma procenti. Mēs ar sievu parēķinājām, ka
tagad jau Unas parāds būtu pārsniedzis 6000 eiro.
Šajā gadījumā labi saprotu, ka man nav jēgas gaidīt un prasīt tos kavējuma procentus, bet gribētos saņemt samaksu vismaz par padarīto darbu,» atklāts ir Leļļu teātra aktieris.
Visvairāk šajā situācijā Rūdolfu pārsteidzot producentes nekaunība. Viņa sirsnīgi klāstot, kādās grūtībās nonākusi, taču sociālajos tīklos paveras cita aina – Rozenbauma var atļauties doties ceļojumos, apmeklēt ballītes… «Var jau būt, ka dzīve ir tik peripetiju pilna un grūta. Taču
nedaudz smeldzīgi ir redzēt, kā cilvēks, kurš vairās tev samaksāt, Kaņepes kultūras centrā malko vīnu.
Viņa nevar samaksāt īri un saviem darbiniekiem, bet uzdzīvei nauda vienmēr atrodas,» skarbs ir Rūdolfs.